Aprīlī Rīgā viesojās uzņēmēju un publiskā sektora delegācija no Hamburgas. Vizītes ietvaros Latviju apmeklēja pārstāvji no tādiem zīmoliem kā “Philips”, “Airbus”, “Stena Line”, “Caps & Collars”, kā arī Hamburgas Ekonomikas un inovācijas ministrijas un Hamburgas otras pārvaldes pārstāvji, tiekoties ar vairākiem pašmāju IT un kiberdrošības uzņēmumiem.
9.aprīlī apritēja seši gadi, kopš mācītājs Jānis Kopštāls kalpo Ādažu luterāņu draudzē par evaņģēlistu, bet pilntiesīgs mācītājs Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā viņš ir vairāk nekā trīs gadus – kopš 2020. gada decembra. Mēdz sacīt, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi, un pats Kopštāla kungs varētu būt tam spilgts piemērs – savu īsto aicinājumu un ceļu pie Dieva viņš atrada tikai pirms piecpadsmit gadiem. Mācītājs dalījās savā pieredzē un dzīvesstāstā ar “Ādažu Novada Vēstīm”.
Braukšana alkohola reibumā vai divatā uz viena braucamā, pārāk ātra un agresīva manevrēšana starp citiem satiksmes dalībniekiem un nespēja savaldīt braucamo – šāda pārgalvīga elektroskrejriteņu vadītāju rīcība visbiežāk noved pie negadījumiem un traumām, liecina Valsts policijas novērojumi. Valsts policija atgādina, kādi noteikumi ir jāievēro un kā sevi pasargāt, lai brauciens ar elektroskrejriteni nebeigtos slimnīcā un būtu drošs gan vadītājam, gan citiem satiksmes dalībniekiem.
Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Latvijas tiesību aktu sistēmā deklarācija nostiprina Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, no kā izrietēja vairākas konsekvences, kas lielā mērā noteica turpmāko valsts attīstības virzienu, piemēram, valsts robežu, pilsonības, īpašuma un citos jautājumos.
Mums daudziem ir savi hobiji un dažādas aktivitātes, kam veltām brīvo laiku. Bet vai esat kādreiz aizdomājušies – kā būtu, ja ar savu hobiju varētu nopelnīt naudu?
Iveta Brikmane ar izglītības jomu ir cieši saistīta gan kā mamma, kuras ģimenē aug divi skolēni un viens bērndārznieks, gan kā 1.–6. klases skolotāja Montesori sākumskolā un mūzikas pasniedzēja, kas strādā ar bērniem privāti, pasniedzot klavierspēli un solfedžo. Viņa ir izveidojusi arī savu mūzikas projektu “Skaņgrams”, kas ir lielisks palīgs bērniem mūzikas apguvē. Programma ir pieejama gan grāmatiņas formātā, un tajā ir mūzikas pasakas ar Ivetas vīra zīmētām ilustrācijām, gan kā nodarbības videoformātā, kas veidotas uz latviešu tautas pasaku bāzes, gan kā mūzikas nodarbības klātienē.
Parkos, dabas takās un ielās aizvien vairāk dažādu paaudžu cilvēki skrien! Arī iespēja pierādīt savu varēšanu garajā skrējienā – maratonā – aizrauj aizvien vairāk, un ne mazums ir arī tādu, kuri skriešanas treniņus uzsākuši gandrīz no nulles. Kāda būtu pareizā pieeja un kā būtu jāskrien, lai iegūtu labu fizisko formu, taču nekaitētu veselībai?
Lai gan vairums cilvēku aizvien dzīvo daudzdzīvokļu mājās, popularitāti gadu no gada saglabā arī vēlme uzbūvēt savu privātmāju. Šobrīd katrs desmitais hipotekārais kredīts tiek izsniegts tieši privātmājas būvniecībai, liecina “Luminor” dati. Tomēr kredīts mājas būvniecībai ir nedaudz sarežģītāks process par kredītu dzīvokļa iegādei – izmaksas lielākoties nav fiksētas un pilnībā paredzamas, tomēr vairums pozīciju ir iespējams plānot un provizoriski noteikt izmaksu apjomu.
Līdz šim Latvijā patvertnes nav uzbūvētas, taču atbildīgās amatpersonas ir aicinājušas iedzīvotājus atbrīvot ēku pagrabus, lai tos varētu izmantot par patvēruma vietām ārkārtas situācijās. Tāpat šogad ir izstrādātas vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai.
Liekas, sveicināšanās pēdējos gadu desmitos ir piedzīvojusi gana lielas izmaiņas. Vēl pirms kāda pusgadsimta darbavietā vai uz ielas visbiežāk dzirdamā sveicināšanās forma bija “labrīt” vai “labdien”, bet tagad reti dzird ko citu, kā “sveiki”.
Latvijas ekonomikā 2024. gads ir iesācies vēl ar nelielu kritumu, tomēr lejupslīde tuvojas beigām un jau šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā, visticamāk, atsāksies pozitīva izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,8 %. Viena ceturkšņa ietvaros tas ir lielākais pieaugums Latvijas ekonomikā kopš 2022. gada sākuma.
