Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis? Apriņķis.lv
- Autors: Elita Pētersone, “Ādažu Vēstis”
Ilustrācijas - Ādažu novada pašvaldība, "Ādažu Vēstis"
Apvienotā Ādažu novada (iepriekš Ādažu un Carnikavas novads) iedzīvotāji tiek aicināti balsot par novada jauno ģerboni. Kā savulaik tapa abu novadu ģerboņi? Ko simbolizēja nēģis vecā Carnikavas novada ģerbonī, par ko vēstīja ūdensroze Carnikavas novada ģerbonī, kas attēlots jaunā Ādažu novada ģerboņa variantos?
Nēģis un ūdensroze nepazudīs – bijušie Carnikavas novada un Ādažu novada ģerboņi turpinās dzīvot jaunā statusā kā Carnikavas pagasta un Ādažu pagasta simboli.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, lielākajai daļai pašvaldību apvienojoties, novadu skaits Latvijā samazinājies no 119 līdz 43 novadiem.
Spēku zaudēja arī Carnikavas novada un Ādažu novada ģerboņi. Ar jaunā Ādažu novada domes lēmumu abi ģerboņi tiks atjaunoti kā pagastu ģerboņi un kā kultūrvēsturiska vērtība tiks reģistrēti ģerboņu reģistrā. Atbilstoši heraldikas nosacījumiem Carnikavas pagasta un Ādažu pagasta ģerboņiem ir izmainīta vairoga forma (skat. 1. un 2. attēlu).
Abu apdzīvoto vietu simboli – nēģis un ūdensroze – ir gana iecienīti un vairāk nekā 20 gadu garumā paspējuši iedzīvoties. Atteikties no to lietošanas iedzīvotājiem nav viegli.
Vēsture
20.gadsimta 90.gadu beigās atjaunotajā Latvijā likums rosināja katram pagastam izvēlēties savu ģerboni, himnu un karogu. Pagastos sludināja ideju konkursus. Un ko gan toreiz mēs, Latvijas PSR dzimušie un dzīvojušie, zinājām no heraldikas?
Interesanti, ka ūdensrozes simbols sākotnēji tika izvēlēts un no 1997. līdz 2002. gadam tika lietots Carnikavas ģerbonī, pašvaldības izsniegtos pateicības rakstos un citviet (skat. 3. un 4. attēlu). Ģerbonī attēlotais, jau par simtgadīgu Carnikavas identitātes simbolu uzskatītais nēģis mutē saudzīgi tur ūdensrozi ar zelta krāsas ziedu. Heraldikas komisija 90. gadu beigās šo ģerboņa variantu neapstiprināja un rosināja izvēlēties “heraldiskāku” risinājumu, līdz 2002. gada 10. septembrī apstiprināja šodien pazīstamo Carnikavas ģerboņa variantu (1. attēls) – “zelta laukā pazemināts zils galvas pālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi”1.
Savukārt ādažnieki 90. gadu beigās jaunā ģerboņa ideju konkursos iesaistīja mākslas skolu, vidusskolu, daudz un čakli zīmēja. Bijušā domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka atmiņu stāsts2 vēsta, ka tika izstrādāti vairāki varianti ar pamatdomu: mums ir lielākais poligons valstī, tāpēc simbols būs zobens, lauksaimniecībai – āboliņa lapa, savukārt mežus simbolizēs ozollapa. Uz Valsts heraldikas komisiju, kurā tolaik darbojās arī Raimonds Pauls, tika iets trīs reizes, komisijai tika piedāvātas visādas variācijas ar izvēlētajiem simboliem, bet tās visas noraidīja. No zobena tēmas grūti bija tikt vaļā, atzīst bijušais domes priekšsēdētājs savās atmiņās, līdz kādu dienu pie viņa ieradies Ādažu būvvaldes arhitekts Andris Lapiņš, izvilcis no mapes uzzīmētu baltu ūdensrozi un teicis: “Vecpiebalga vēl neko nav iesniegusi. Ja mēs pasteigsimies pirmie, viņiem nāksies domāt citu simbolu.” Ādažiem ezeru ir daudz, un ezeros zied ūdensrozes. Šo variantu Valsts heraldikas komisija 1999. gada 29. jūlijā ar pirmo piegājienu apstiprināja – “sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, uz tās – balts zieds”3.
Divdesmit gadu garumā baltās ūdensrozes motīvu ādažnieki ir ļoti iemīļojuši. Vēl pavisam nesen, rekonstruējot Gaujas ielu, tas tika izmantots arī sabiedriskā transporta pieturvietu noformējumā. Vairāki simti Ādažu militārās bāzes karavīru, kas ikdienā uztur un apsaimnieko šo vietu, ar lepnumu uz formas tērpa piedurknes nēsā atšķirības zīmi – balto ūdensrozi. Viņi teic, ka noteikti negribētu to mainīt pret kādu citu zīmi.
Vai ādažnieki šodien būtu priecīgāki, ja ūdensrozes vietā būtu apstiprināts savulaik tik ļoti gribētais zobens? Tā bieži dzīvē notiek, ka no malas dažkārt labāk redzams. Cik labi mēs paši sevi pazīstam?
Top jaunā Ādažu novada ģerbonis
2021.gada 1.jūlijā jaunievēlētie Ādažu novada domes deputāti jaunā Ādažu novada ģerboņa priekšlikumu izstrādei izveidoja darba grupu deviņu cilvēku sastāvā. Šobrīd tiek aktīvi strādāts pie jaunā novada simbola. Jaunajam Ādažu novada ģerbonim ir jāsimbolizē apvienotās teritorijas, vienlaikus paturot prātā, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā vēl nav pabeigta un Ādažu novada robežas varētu paplašināsies. Iespējams, pēc laika novadam pievienosies daļa Garkalnes pagasta teritorijas.
Konsultējoties ar Valsts heraldikas komisiju, Ādažu novada domes deputātu apstiprinātā darba grupa ģerboņa idejas īstenošanā sadarbojās ar profesionālu heraldikas speciālistu un heraldisko mākslinieku Mg. hist. Edgaru Simu. Viņš izvēlētās vērtības un simbolus ģerbonī atveidoja heraldiski.
Kādi ir obligātie nosacījumi, kas jāievēro ģerboņa māksliniekam?
Latvijas heraldikas tradīcijas, ko savulaik izveidoja Rihards Zariņš4 un viņa laikabiedri, būvētas uz angļu heraldikas bāzes. Saskaņā ar to ģerboņa attēlā jāievēro atbilstošas līniju biezuma attiecības, simbolam ir maksimāli jāaizpilda vairoga lauks u.c. Krāsās jāievēro gadsimtu gaitā izveidojusies prasība izmantot divus metālus – zeltu un sudrabu – un piecas krāsas – zilu, zaļu, sarkanu, purpura un melnu –, bet dabīgo krāsu izmantot tikai izņēmuma gadījumos.
Kas vērtēs jaunos ģerboņus?
Iesniegumu par ģerboņa reģistrāciju Ādažu novada pašvaldībai jāiesniedz Kultūras ministrijā, tam jāpievieno ģerboņa apraksta projekts un ziņas par ģerboņa īpašnieku, kā arī jāpievieno ģerboņa attēla projekts (skice). Pēc iesnieguma saņemšanas Kultūras ministrija informāciju nosūta Valsts heraldikas komisijai, kas izvērtēs iesniegto ģerboņa apraksta un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām, kā arī to māksliniecisko risinājumu. Ja nepieciešams, dos iesniedzējam ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu.
Motivētu lēmumu par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ģerboni Kultūras ministrijā pieņem apmēram sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgā ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts izvērtēts komisijā. Pirms pašvaldības ģerboņa reģistrācijas tā apraksts tiek nosūtīts Valsts prezidentam parakstīšanai.
Latvijā šobrīd nav strikti noteikta termiņa, līdz kuram būtu sagatavojami jaunie pašvaldību ģerboņi. Ādažu novada pašvaldība jaunā ģerboņa izstrādi plāno pabeigt 2022. gadā.
Darba grupa Ādažu ģerboņa idejas īstenošanai izzināja dažādu nozaru ekspertu viedokli (Dabas pārvalde, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde u.c.), lai apzinātu savdabīgos un neatkārtojamos simbolus, kas raksturīgus vienīgi Ādažu novadam.
Darba grupa ierosina ģerboņa izstrādāšanā izmantot trīs simbolus.
Piedāvātie simboli
1.Gaujas satikšanās ar jūru. Unikāla, tikai Ādažu novadam raksturīga ģeogrāfiskā vieta. Mūžīgs un nemainīgs simbols. Divu spēcīgu enerģiju satikšanās vieta.
Upes straume asociējas ar mērķtiecību, vērienu, nemitīgu virzību uz priekšu, spraigumu, kustīgumu, mainīgumu. Simbolizē te dzīvojošos ļaudis un novada saimniecisko attīstību, arī līdzāspastāvēšanu plūdu – palu laikā Gaujas grīvas tuvumā (Gauja Ādažu novadam cauri tek aptuveni 30 kilometru garumā, līdz satiekas ar jūru).
2.Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna) – īpaši rets augs, kas spēj dzīvot tīros un nepiesārņotos ūdeņos. Floras simboli bieži tiek izmantoti heraldikā: lilijas, rozes u.c. Lobēlija kā simbols nav sastopama ne Latvijas, ne pasaules heraldikā, tieši tāpēc tas padarīs jauno ģerboni īpašu un atšķirīgu – jo lobēlija ir īsts retums!5
Kāpēc lobēlija? Jo Baltijā lielākās šī retā auga atradnes ir Ādažu novada ezeros – Ummī un Mazuikā. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes ziņām, šie ezeri ir tīrākie ezeri Latvijā!
Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.
Lobēlija simbolizē ilgmūžību un novada iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē. Ekoloģiskā situācija un zaļais dzīvesveids ir Ādažu novada prioritāte! Ummis un Uika – lībiešu doti vietvārdi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Simbolizē seno apdzīvotību šajā apvidū.
3.Dzirnavu rats. Idejai izmantota unikāla novada vēstures liecība – dzirnavu rata emblēma, kas rakstītajos avotos parādās 19. gadsimta pētījumā par viduslaiku Ādažu pili. Ūdens dzirnavas gadu simtiem darbojušās arī uz Lilastes upes.
Ūdensdzirnavas ir viens no pirmajiem mehānismiem tehnikas attīstības vēsturē, kuru darbināšanai cilvēks izmantoja dabas spēku – ūdeni. Dzirnavu rats simbolizē Ādažu novada ūdens bagātību un šeit dzīvojošo cilvēku uzņēmību pakļaut ūdens spēku savas labklājības nodrošināšanai. Veicināt saimnieciskās dzīves uzplaukumu (simboliski: ja ir iespēja malt graudus, būs arī maize) visos vēstures periodos (arī padomju laika maizes ceptuve “Kukulītis”). Uzņēmība arī mūsdienās, jo Ādažu novadā vērojama strauja uzņēmējdarbības attīstība.
Rats simbolizē mūžīgo kustību, laika un dzīves ritējumu. Zelta krāsa simbolizē sauli. Saules kustības un rata kopīgs ritējums.
Heraldikas speciālists un heraldiskais mākslinieks Edgars Sims izveidojis vairākas ģerboņa ideju skices, par kurām aicinām balsot arī jūs, mīļie novadnieki!
1 “Latvijas Vēstnesis”, 10.09.2002.
2 “Latvijas Vēstnesis”, 29.07.1999
3 I. Bauere “Ādaži – novads un ļaudis”; 2006., 162. lpp.
4 Rihards Zariņš (1869–1939) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vilhelmu Krūmiņu radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; Latvijas Republikas vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autors.
5 Dabas vērtību izpēte Ādažu poligonā (projekta atskaite). Rīga: Latvijas Dabas fonds, 1999. I. Eipurs “Uikas ezeri”. Enciklopēdija “Latvijas daba”. Rīga: Preses nams, 1998. Biotopu rokasgrāmata. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga, 2000. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga: Latvijas Dabas fonds, 2001. Latvijas Ģeogrāfijas atlants. Rīga,1999.