Bērnu slimnīcas sporta ārsti: Pieaudzis atklāto endokrinoloģisko un sirds slimību skaits

Mazajiem sportistiem sākusies aktīvā treniņu sezona, daudzi vecāki pirmo reizi piesaka bērnus pulciņos un sporta skolās. “Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ieviestā sistēma, ka no astoņu vai 10 gadu vecuma reizi gadā mazie sportisti var profilaktiski pārbaudīt veselību, ir ļoti veiksmīga. Sporta ārsti bērniem ne tikai rekomendē piemērotāko slodzi un sporta veidu, bet nereti arī atklāj veselības traucējumus. Satraucoši, ka pandēmijas gados esam nosūtījuši uz papildu izmeklējumiem daudz vairāk bērnu, kam tiek atklāts cukura diabēts, aptaukošanās, sirds slimības. Tā kā vienīgie Latvijā regulāri veicam tik lielu profilaktisko pārbaužu skaitu, redzam, ka bērnu veselības stāvoklis pēdējos divos gados kopumā ir pasliktinājies, tagad tiek analizēti iespējamie iemesli,” pastāstīja Bērnu slimnīcas Funkcionālās diagnostikas dienesta vadītāja Baiba Norīte.

BKUS Komunikācijas daļā skaidro, ka reizi gadā no valsts budžeta apmaksātas profilaktiskās veselības pārbaudes un funkcionālo spēju izvērtēšanu Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centrā no 10 gadu vecuma veic bērniem, kuri sākuši jebkurus treniņus, kuros ir intensīva fiziskā slodze, kā arī no astoņu gadu vecuma tiem, kuri nodarbojas ar daiļslidošanu, sporta dejām, mākslas un sporta vingrošanu. Bērnam jābūt reģistrētam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā interešu izglītības pulciņā, kur nodarbojas ar sportu, vai sporta skolā.

Sporta skolās un interešu izglītības centros piereģistrētie bērni uz profilaktiskajām veselības pārbaudēm var doties organizēti vai individuāli, piesakoties pa Bērnu slimnīcas kopējo pieraksta tālruni. Lai veselības pārbaudes būtu pieejamas iespējami tuvāk dzīvesvietai, Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra speciālisti izveidojuši filiāles, kas darbojas Siguldā, Valmierā un Daugavpilī.

Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centrā mazajiem sportistiem veic asins un urīna analīzes, kuru rezultāti ir gatavi līdz vizītei pie sporta ārsta (aptuveni stundas laikā), kardiogrammu miera stāvoklī un pēc slodzes, redzes pārbaudi, kā arī fiziskās attīstības testus. Konsultācijā sporta ārsts sniedz atzinumu, vai bērns ir praktiski vesels, vai tomēr vajadzīgi papildu izmeklējumi. Tāpat sporta ārsts dod rekomendācijas, vai izvēlētajā sporta veidā ieteicams trenēties ar līdzšinējo slodzi, vai arī kaut kas ir jāmaina.

“Bērnu sporta ārsti katram bērnam velta pus stundu, pārbaudot visas orgānu sistēmas, izpētot izmeklējumu rezultātus un slimību vēsturi. Ārstiem ir pieejami Bērnu slimnīcā uzkrātie dati par katru bērnu, kas dod iespēju labāk izvērtēt mazā sportista veselības stāvokli kopumā. Bērnu sporta ārsti var nosūtīt savus pacientus uz papildu izmeklējumiem vai konsultācijām pie citiem speciālistiem, tam nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums,” skaidro Baiba Norīte.

Kaut arī ierastā prakse ir, ka uz obligāto profilaktisko veselības pārbaudi mazos sportistus organizēti piesaka treneri, ir situācijas, kad vecākiem vajadzētu ņemt iniciatīvu savās rokās. “Ar profilaktiskās pārbaudes veikšanu nedrīkstētu kavēties, ja vecāki novēro, ka bērns pēc treniņiem ir ļoti saguris, intuitīvi mēģina no tiem izvairīties, kaut arī par sportošanu stāsta tikai labas lietas. Veselības pārbaudes noteikti jāveic, ja bērnam pēc treniņiem sāp galva, ir reiboņi. Tāpat bez uzmanības nevajadzētu atstāt to, ka bērnam mainās ēšanas režīms. Pastiprināta vēlme ēst un dzert, kā arī pretēji – apetītes zudums –, var liecināt, ka, sākot trenēties intensīvas slodzes režīmā, izpaužas veselības traucējumi,” skaidro Baiba Norīte. 

“Patiesībā katram bērnam pirms intensīvāku fizisko aktivitāšu uzsākšanas būtu vēlams profilaktiski pārbaudīt veselību. Ja bērns trenējas privāti, ieteicams doties pie ģimenes ārsta, lai vismaz veiktu asins un urīna analīzes, kā arī kardiogrammu. Bērnu slimnīcas sporta ārsti profilaktiskajās pārbaudēs sastop bērnus, kuri intensīvi trenējušies jau no trīs, piecu gadu vecuma, specializējoties kādā no sporta veidiem. Agrīnā specializācija nenāk par labu bērna veselībai, tāpēc ir ļoti būtiski regulāri veikt ikgadējās veselības pārbaudes. Diemžēl redzam, ka šiem mazajiem sportistiem 10 gadu vecumā jau ir radušies kādi traucējumi, kuru dēļ vajadzīga ārstēšana vai rehabilitācija. Nereti tieši nepiemērota fiziskā slodze agrīnā vecumā ir iemesls, kādēļ bērnam radušās problēmas ar muskuloskeletālās vai sirds asinsvadu sistēmas veselību,“ izteikusies Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

“Situācijas analīze un tālākie pētījumi rādīs, vai pēdējos gados Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centrā obligātajās profilaktiskājās veselības pārbaudēs arvien vairāk atklāto cukura diabēta un citu endokrinoloģisko slimību, kā arī sirds slimību skaita pieaugums bērniem ir neveselīgu dzīves paradumu vai pārslimotā Covid-19 sekas,” atzīst Renāte Snipe.