Ferenca Lista gaismā ^{Apriņķis.lv}

Vēstis par “Lista kunga”, kā viņš saukts afišā, izcilo sniegumu pāršalca Rīgu, un tika izziņoti papildkoncerti – kopumā Rīga un Jelgava pieredzēja piecas viņa uzstāšanās. Jau tas vien, ka Ferencs Lists koncertā spēlēja viens pats, bija neierasti 18. gadsimta pirmajai pusei, turklāt tas bija satriecoši virtuozi, atklājot pilnīgi jaunu pieeju klavierspēlei un klavieru kā instrumenta iespējām. Var teikt, ka Ferenca Lista klavierspēles tehnika un skaņdarbu interpretācija 18. gadsimta Eiropā radīja viņa piekritēju un domubiedru loku, un šī ietekme sniedzas līdz pat mūsu dienām visu šo simt astoņdesmit gadu garumā.

Kas tad bija pamatā Lista kā komponista un pianista dziļajam iespaidam uz klausītājiem? Klavierspēles apbrīnojamā tehnika, kuru viņš apguva pie slavenā komponista, pianista un pedagoga K. Černi (kurš gan mūsdienās klavierspēles apguves laikā nav sastapies ar Černi etīžu vingrinājumiem)? Visticamāk, Ferenca Lista mūzikas ietekmes pamatā ir tā viņa personības šķautne, kas visu mūžu viņu rosinājusi domāt, meklēt dzīves jēgu un atspoguļot savu skatu uz pasaules kārtību mūzikā. Universitāšu izglītību nebaudījis, tajā pašā laikā guvis erudīta filozofa slavu jaunībā, savukārt briedumā, kļūstot par mūku, piedzīvojis dziļi reliģiozu dzīves skatījumu – Lista kā domātāja ceļā varam sastapt visu, ko vien savā dzīvē var pārdzīvot viens cilvēks.

Domājot par Ferenca Lista koncertu Rīgā, varu vien minēt, kas bija viņa klausītāji.

Klavierkoncerti puantēs. Diāna Zandberga

Ferenca Lista izcilo mantojumu ar Ungārijas vēstniecības atbalstu Latvijas  klausītājiem jau ilgus gadus līdzdala pianiste Diāna Zandberga. “Drīzumā man plānots iepazīties ar jau piekto Ungārijas vēstnieku Latvijā kopš manas saistības ar šīs valsts vēstniecību,” saka Diāna, kuras daudzveidīgās sadarbības laikā tapis gan Ferenca Lista divsimtajai jubilejai veltīts kompaktdisks, gan zinātnisks pētījums par abu valstu kultūras sakariem laika posmā starp abiem pasaules kariem.

29.septembrī Zvejniekciema Kultūras namā klausītājiem būs iespēja Diānas Zandbergas sniegumā iepazīt plašu mūzikas spektru – gan skaņdarbus, kurus 1842. gadā Ferenca Lista atskaņojumā dzirdēja Rīgas klausītāji, gan viņa laikabiedru, piemēram, Friderika Šopēna, radītos darbus, gan mūsdienu autoru skaņdarbus, kas sasaucas ar Lista filozofijas izpausmēm mūzikā. Un ne vien mūziku. Arī deju.

“Man  jau no agras bērnības bija skaidrs, ka es gribu spēlēt tikai un vienīgi klavieres. Klavieres man bija viss,” saka Diāna Zandberga, kuras studijas ir vainagojušās ar mākslas zinātņu doktora grādu. “Klavieru iespējas ir neizmērojamas, to skanējumā ir visu orķestra instrumentu un dabas skaņas. “Tur ir gan putni, gan dzīvnieki,” es saku bērnam, stāstot par klavieru skaņām. Visas iespējamās pasaules norises ir iespējams atainot, spēlējot klavieres.” Taču pie klavierēm pianiste bieži vien sēstas arī baletdejotājas puantēs un klavierkoncertu papildina ar emocionālu un ārkārtīgi profesionālu dejas priekšnesumu. “Klavieres sāku spēlēt piecu gadu vecumā, bet dejot – pat gadu agrāk. Brīnišķīgā pieredze un iespēja sešus gadus mācīties pie Irēnas Strodes privātajā skolā “Baleta pasaule” un vairāk nekā desmit gadu pilnveidoties Tāļa Sila baleta studijā Latvijas Nacionālās Operas un baleta repetitores Aišas Silas vadībā man radīja drosmi un vēlēšanos abas mākslas savienot vienā priekšnesumā. Ja spēlējot gars kļūst par mūziku, tad dejojot ir iespēja pašam kļūt par mūziku, piešķirt mūzikai ķermenisko ietvaru.

Bet koncertā Zvejniekciemā, vietā pie jūras (cik interesanti, ka tā ir sakritis!), vairāki manis izpildītie klavieru skaņdarbi būs saistīti ar ūdeņiem – gan Lista “Strūklakas”, gan leģenda “Svētais Francisks soļo pāri viļņiem”. Būs arī daži jaundarbi, ko pagaidām paturēšu noslēpumā.”

“Jūras krastā”. Barons Augusts fon Pistolkorss

Atceroties Ferenca Lista koncertus Rīgā 1842. gadā, varam vien minēt, vai kādā no tiem klausītāju vidū nebija arī Kolcenes (Bīriņu muižas) īpašnieku dēls, tolaik divdesmit gadus vecais Augusts.

Šogad maijā, tuvojoties Muzeju naktij, rakstā “Saulkrastu Novada Ziņās” jau ieskicēju Augusta fon Pistolkorsa darbības daudzveidīgās ievirzes. “Grāmatas vairākos sējumos ar veltījumu bērniem, privātās apjomīgās bibliotēkas kataloga izveide un iespiešana ģimenes vajadzībām, muzicēšana un pat kompozīcijas mēģinājumi...” rakstīju, vēl nezinot, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas A. Kalniņa Mūzikas lasītavas plauktā iegūlis grezns 19. gadsimta otrajā pusē Sanktpēterburgā izdots Augusta fon Pistolkorsa skaņdarbu krājums “Jūras krastā”. Tumši zilā iesējumā, rotāts ar zeltītu kroni un monogrammu. Bagātīgi ilustrētā krājuma titullapa atklāj tā nosaukumu un, visticamāk, iedvesmas avotu “Jūras krastā”. Arī katra skaņdarba titullapa rotāta ar grafiskām vinjetēm.

Šopavasar vairākus A. fon Pistolkorsa radītos skaņdarbus klausītājiem atskaņoja tieši pianiste Diāna Zandberga, un tas risinājās vēsturnieces Kristīnes Zaļumas grāmatas “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” atvēršanas svētkos.

Pianiste Diāna Zandberga saklausa nenoliedzamu Lista mūzikas ietekmi Augusta fon Pistolkorsa skaņdarbos, vērtējot viņu kā multiapdāvinātu personību. Varot vien apbrīnot viņa plašo redzesloku, iespaidus, kurus viņš guvis ceļojumos pa Eiropu, grāmatas, kuras viņam šķitušas iegādes vērtas un iekļaujamas ģimenes bibliotēkā. Pat neesot profesionāli skolots mūzikā, savos skaņdarbos viņš iekļāvis gan savas ģimenes raksturu atspoguļojumu, gan brīnišķīgu deju mūziku, kas droši vien ne reizi vien skanējusi Bīriņu pils ballēs.

Neapšaubāma ir viņa muzikālā apdāvinātība, par ko liecina sarežģītā tehniskā līmenī rakstītās notis – skaņdarbi nemaz nav tik vienkārši apgūstami. Ar pilnu pārliecību var teikt, ka Augusts fon Pistolkorss ir līdz šim maz zināms un savā ziņā jaunatklāts Latvijas komponists. Arī pie mums, Zvejniekciemā, 29. septembra koncertā dzirdēsim Ferenca Lista laikabiedra barona fon Pistolkorsa skaņdarbus.