“Kad iepazinos ar dainām, iemīlējos latviešu tautā,” saka Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kultūras pētniece, folkloriste un dziedātāja. Pagājušā gada nogalē viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu augstākās izglītības un kultūras jomā. Rūta ir dzimusi Lietuvā, Kauņā, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo Latvijā. Rūtas ikdiena ir patiešām dinamiska – viņa ne tikai māca studentus, bet ir arī kultūras ministres padomniece un pārstāv Latviju UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejā. Un vēl Rūta kopā ar vīru Valdi Muktupāvelu muzicē un uzstājas dažādos pasākumos.

Viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem ģitāristiem Aivars Gudrais arvien ir ierauts ļoti aktīvā koncertdzīvē, lai gan pats savulaik teicis, ka pēc četrdesmit gadu vecuma vairs uz skatuves nekāps. “Īsti gulēt kā pensionārs nevaru, lai gan par tādu esmu jau kļuvis,” smej mūziķis.

“Galvenais ir vienkārši kustēties,” saka pieredzes bagātā fitnesa trenere Inga Velmere. Daudziem tik aktuālo jaunā gada apņemšanos biežāk apmeklēt sporta zāli Mārupē mītošā trenere uztver ar smaidu, jo ir novērojusi, ka cilvēku motivācija drīz vien pazūd. “Kustībai ir jānāk ar prieku, nevis piespiešanos, jo tikai tad tā kļūs par dzīvesveidu,” saka Inga, un vislabākais veids, kā pārvarēt kūtrumu, esot atrast aktivitāti, kas patiesi iepriecina. Tā var būt arī pastaiga ar suni, izjāde vai dejas. Tieši dejošana un dejas nodarbību pasniegšana ir Ingas ilggadēja nodarbošanās.

Lauma Pakalnīte varētu būt iedvesmas avots daudziem jauniešiem. Viņa mērķtiecīgi piepilda savu sapni kļūt par veterinārārsti un ik nedēļu mēro gandrīz četras stundas garu ceļu no mājām Baldonē uz Smiltenes tehnikumu. No mācībām brīvajā laikā Lauma nododas saviem daudzajiem vaļaspriekiem – kokles spēlei, dziedāšanai korī un jāšanas sportam. Tur īkšķus, lai varētu piedalīties gaidāmajos dziesmu svētkos. Un, par spīti tam, ka sirgst ar kādu reti sastopamu slimību, bauda pilnvērtīgu dzīvi un nejūtas ierobežota savu mērķu sasniegšanā. Gluži otrādi – šķiet, ka viņā ir kāds mazs mūžīgais dzinējs, kas liek darboties ar aizrautībā mirdzošām acīm. Par to un daudz ko citu – mūsu sarunā.

“Te viss notiek kā labā prozā, jo autorei ir rakstnieces ķēriens savīt virspusi ar dziļumu, miesu ar dvēseli. Garlaicīgi un vienmuļi lasītājam nebūs nevienu brīdi, jo savu dzīvi autore apraksta tik patiesi un empātiski, kā tas izdevies reti kuram rakstniekam.” Šādus vārdus līdz šim vēl rakstnieces godā neieceltajai latviešu trīs bērnu mammai velta īstā latviešu rakstniece Inga Ābele. Īstā, jo viņas grāmatas jau gadiem ilgi var atrast grāmatu mīļotāju plauktos vai uz naktsgaldiņiem.

“Ja dari to, kas ļoti patīk, laiks pastiepjas,” smej Līga Broduža, “Mežauļu” saimniece, uzņēmēja, zirgkope, folkloras kopas vadītāja un skolotāja, kas muzicē kopā ar mūžīgajiem bērniem. Arī sieva un mamma divām meitām, tāpat aktīva savas apkaimes entuziaste. Dažās rindiņās grūti pat nosaukt visu, ko viņa ir paveikusi un diendienā turpina darīt. Plašākam cilvēku lokam Līga kļuva zināma pēc dalības šovā “Īstās latvju saimnieces”. Viņa nudien ir īsts nemiera gars ar plānotāja talantu. “Vislielākais gandarījums ir redzēt prieku cilvēku acīs,” atzīst Līga. Par to un daudz ko citu – šajā sarunā.

Jaunais, harismātiskais dziedātājs Ainars Bumbieris ir pazīstams ar savu sirsnību, dzīvesprieku un spēju uzrunāt publiku. Viņš ir bijis nominēts vairākām mūzikas balvām, ieguvis pirmās vietas “Latvijas Radio 2” dziesmu topos un “Latvijas Sirdsdziesmas” aptaujās. Nupat viņš izvirzīts arī mūzikas balvai “GAMMA” (“Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums”) nominācijā “Gada mākslinieks”.

Nupat Dailes teātrī uzvesta skatītāju ļoti mīlētās izrādes “Meža gulbji” jaunā versija. Librets un mūzika gan nemainīgi – Māras Zālītes teksts, Maestro Raimonda Paula mūzika. Taču scenogrāfiju šoreiz veidoja un kostīmus darināja mākslinieču kvartets “Grāfienes”. Atzinības vārdus izrādei veltīja arī abi autori – gan rakstniece, gan komponists.

Doties garos pārgājienos vai ceļojumos kājām ir ļoti skaisti, taču vēl vairāk iespaidu, vēl lielāku piepildījumu var gūt ilgākās velo tūrēs, ne par kripatu nezaudējot iekšējās brīvības izjūtu. Baložnieks Krišjānis Ratiniks, plašāk pazīstams kā Velomens, velosipēdu sauc par laimīgāko transportlīdzekli pasaulē, kāds vien cilvēkam var būt. Ginesa pasaules rekorda īpašnieks joprojām sargā savu titulu – tieši pirms gada viņš divdesmit četru stundu laikā spēja ar divriteni paviesoties deviņās valstīs! Velomens arvien ir jaunu ideju pilns, joprojām dodas velotūrēs pa visu pasauli gan vienatnē, gan kopā ar citiem velo entuziastiem.

Lauris Dūzelis ir visu cienīts sporta skolotājs Baldones un Ikšķiles skolās, bet Ķekavas Sporta skolā viņš trenē jaunos regbistus. Pats vēl nesen vilka mugurā Latvijas regbija izlases kreklu un savulaik, pateicoties rezultativitātei, tika saukts arī par “Miesnieku” kluba punktu mašīnu. Pašlaik viņš aktīvajai spēlēšanai licis punktu, lai nodotu savu pieredzi jaunajiem regbistiem.

Lai panāktu kādas pārmaiņas izglītības jomā, skolotāja Māra Ozola runā skaļi, tā iedrošinot arī citus runāt. Moderni izsakoties, varētu teikt skolotāja-influencere, bet viņai pašai labāk patīk saukties latviski – par ietekmeli. Māra ir daudzpusīga, ārkārtīgi enerģiska, sabiedriski aktīva, savu darbu un savus skolniekus mīloša profesionāle, kas trīsdesmit gadus ir veltījusi, skolojot bērnus dažādās skolās, kā arī ir izaudzinājusi četras savas atvases. Ieguvusi doktora grādu sociolingvistikā, sarakstījusi vairākas grāmatas.