Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecībā šis ir viens no labākajiem pēdējos 10 gados
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - pixabay.com
Latvijas rūpniecībā 2022. gads, visticamāk, būs ir viens no labākajiem pēdējos 10 gados. Lai arī pakalpojumu nozares joprojām ietekmē dažādi ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, rūpniecības nozarēm Covid-19 pandēmija ir bijusi negaidīti pozitīva.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūnijā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 10,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Rūpniecības veiksmīgais sniegums ir arī viens no iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikas kopējā izaugsme šī gada otrajā ceturksnī pārsniedza 10 %. Tādējādi rūpniecības izlaide šobrīd jau par 6 % pārsniedz pirms Covid-19 līmeni un, pēc manām prognozēm, apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums šogad kopumā, visticamāk, pārsniegs 6 %.
Ierobežota pakalpojumu pieejamība un apjomīgie valstu atbalsti ekonomikai pēdējo divu gadu laikā ir būtiski palielinājuši pieprasījumu pēc precēm, un pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd būtiski pārsniedz piedāvājumu. Tā rezultātā krājumu līmenis ir sarucis, kavējas preču piegādes, aug resursu un transporta izmaksas. Tā nav laba ziņa patērētājiem, taču Latvijas ražotājiem tas nozīmē jaunus pasūtījumus, kas šī gada pirmajos sešos mēnešos ir būtiski auguši.
Jūnijā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, pozitīvs gada pieaugums fiksēts gandrīz visās rūpniecības apakašnozarēs, un lielākajā daļā ražošanas apjomi jau ir pārsnieguši arī pirms Covid-19 augstāko līmeni. Jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju visstraujāk augusi auto detaļu (+37,1 %), iekārtu un mehānismu (+30 %), mēbeļu (+31,8 %), apģērbu (+21,2 %) un koka izstrādājumu (+17,4 %) ražošana. Savukārt par 0,8 % saruka pārtikas produkti ražošana.
Arī šī gada otrajai pusei prognozes Latvijas rūpniecībai ir pozitīvas. Jaunie rūpniecības pasūtījumi turpina augt, un jūlijā Baltijā turpināja strauji augt elektroenerģijas patēriņš, kas gan kopā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un dabasgāzes cenu kāpumu ir viens elektroenerģijas cenu kāpuma no iemesliem. Tomēr Covid-19 vīruss joprojām ir risks. Šobrīd Ķīna aktīvi cenšas ierobežot vīrusa delta varianta izplatību, jo tā straujā izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs jau ir būtiski ietekmējis šo valstu rūpniecību. Tas nozīmē, ka tuvākajos 3-6 mēnešos globālās rūpniecībās un piegāžu sistēmas problēmas var kļūt akūtākas.
Tomēr, neskatoties uz šiem riskiem, pasaules ražotāju noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka pasaules ražošanas un piegāžu sistēmas kavēšanās, kā arī cenu spiedienu maksimums tika sasniegts šī gada maijā un jūnijā, un šobrīd situācija sāk nedaudz uzlaboties. Arī atsevišķu dabas resursu cenas ir kritušās. Tomēr pasaules ražošanas un piegāžu sistēmas darbības normalizēšanās prasīs laiku, un tā varētu nenotikt ātrāk kā līdz nākamā gada pavasarim.
Viens no iemesliem ir tas, ka neskaidrība ar piegādēm uz rudens, kā arī ziemas iepirkšanās sezonu, liek tirgotājiem veikt pasūtījumus ar rezervi. Īstermiņā tas palielina pieprasījumu un pastiprina piegāžu problēmas, bet nākamgad varētu nozīmēt būtisku pieprasījuma mazināšanos. Krājumu līmeņi būs atjaunoti, un arī valstu ekonomikas atbalsta pasākumi, visticamāk, tiks mazināti, un par iespējamu pasaules rūpniecības cikla bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākamā gada sākuma, jau šobrīd signalizē Ķīnas ražotāju noskaņojums kritums pēdējos mēnešos.