Dzintris Kolāts. Jurģis, Una un Poncijs Pilāts Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
Viena no spilgtākajām Jēzus un Poncija Pilāta sarunas interpretācijām ir Mihaila Bulgakova romāna "Meistars un Margarita" Vladimira Bortko ekranizācijā. Jēzus runā par valsti, kurā nebūs baiļu, naida un atstumtības. Pilāts viņu pārtrauc, sakot: "Tādas valsts nebūs nekad!"
Tas noticis, ja vispār noticis, pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Atkal un atkal cilvēki mēģinājuši veidot Jēzus minēto valsti, bet vienmēr tas atnesis postu un nāvi. Daudziem atmiņā esošā PSRS tam ir spilgts piemērs. Pārticība un laime spoguļojās avīžu pirmajās lapās, citādi domājošos šāva, dzina nometnēs vai garā vājo iestādēs... Vēl vairāk piemēru var atrast ikdienas dzīvē. Kaut vai… Unas sūdzība par Jurģi. Šeit un tagad.
Jurģis Klotiņš ir Nacionālās apvienības politiķis, arī Valsts prezidenta ārštata padomnieks. Labs vai slikts politiķis? Apmēram pa vidu, vismaz komentāra autora vērtējumā. Var būt arī citi vērtējumi. Un tāds "cits" gadījies arī sabiedriski aktīvai dāmai Unai Rozenbaumai. Una darbojas reklāmas un sabiedrisko attiecību lietās. Kā redzams no publiskiem izteikumiem, ir spilgti liberālos ieskatos par vērtībām un procesiem.
Liberāls nozīmētu (vismaz kādreiz nozīmēja) iecietību un sapratni pret citādajiem. Taču Unas, tāpat kā daudzu jaunmodes liberāļu, uzskati sāk arvien tuvāk riņķot Džordža Orvela "Dzīvnieku fermas" lozungam "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem". Kundze, lūk, nekādi nevar pieņemt, ka politiķis Klotiņš publiski aicina parakstīties par referendumu ģimenes jēdziena nostiprināšanai Satversmē. Una parakstīties nevēlas – ni un ni! Dažādi uzskati blakus. Liberālim būtu jābūt mierā un pat priecīgam par šādu izkārtojumu demokrātijā.
Nekā nebija! Visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Uzzinājusi par politiķa Klotiņa atbalstu referendumam, kundze tūlīt bliež publisku sūdzību: "Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos publiski aicina parakstīties par referendumu ģimenes jēdziena nostiprināšanai… Kādā valstī mēs dzīvosim, prezidenta kungs?" Citiem vārdiem – vajadzētu visus tos parakstītājus izķert un aizsūtīt labi tālu – uz… uz... ē... nekādu lielo tālumu mums nav... varbūt uz Ziemeļu purviem vai Kurzemes mežiem? Neskan tik iespaidīgi kā Sibīrija, bet vismaz kaut kas.
Iniciatīva par ģimenes jēdziena stiprināšanu Satversmē ir oficiāli reģistrēta aktivitāte. Piedalīšanās tajā ir atbalstāma ne tikai pēc būtības, bet arī kā pilsoniskas aktivitātes piemērs. Citādi domājošie var (un pat vajag) paust savu viedokli, taču parakstīšanu nedrīkst saistīt ar konkrēta cilvēka ieņemamā amata revidēšanu un citām represijām. Starp citu, gluži tāpat, ja tiktu iesniegta iniciatīva par ģimenes jēdziena paplašināšanu.
Una ir Una. Jurģis ir Jurģis. Divi sprauni cilvēki ar dažādiem uzskatiem. Uzsveru – cilvēki. Un tikai. Diemžēl arī mūsu dievzemītē pastiprinās tendence sevi likt Dieva vietā. Lemt par visu galējā instancē. Oponentus automātiski ierindot tumsas spēkos.
Atgriežamies pie Poncija Pilāta teiktā – vispārējās laimes valsts nebūs nekad. Jācer, ka arī haoss neiestāsies, jo lielākā daļa ļaužu tomēr spēs līdzsvarot galējo viedokļu kliedzējus. Tā gribētos cerēt.