Fiskālās disciplīnas padome: Latvijas ekonomikas attīstību apdraud vairāki būtiski riski
- Autors: LETA
Foto - pixabay.com
Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam, taču norāda, ka FM aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski, aģentūru LETA informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.
Fiskālās disciplīnas padome šogad 10.februāra sanāksmē apstiprināja FM makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023.gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025.gadā prognozēta 3,4% apmērā.
Pēc padomē minētā, pašlaik ekonomika ir sākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan FM, gan padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025.gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.
Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt ekonomikas attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.
Savukārt augsto enerģijas cenu noturība ir potenciāls risks pašvaldību budžetam un mājsaimniecību patēriņa struktūras izmaiņām. Apkures un elektroenerģijas cenas cieši korelē ar dabasgāzes cenām. Tā kā gāzes cenu pieauguma efekti kļūst redzami ar 6-8 mēnešu aizkavēšanos, paredzams, ka pašvaldības un mājsaimniecības lielāko slogu sāks izjust 2022.gada aukstuma sezonā, norāda Fiskālās disciplīnas padomē.
Tāpat Latvijas ekonomikas attīstību ietekmē inflācijas pieauguma riski. Pēc Fiskālās disciplīnas padomē paustā, 2022.gads turpināsies augstas inflācijas apstākļos, turklāt galvenais inflāciju nosakošais faktors - enerģijas cenas - pašlaik neuzrāda pārliecinošas pazemināšanās pazīmes. Tādējādi jau šobrīd pastāv sakāpinātas cenu pieauguma gaidas mājsaimniecību un ražotāju pusē. Tas veicina gaidas attiecībā uz kreditēšanas procentu likmju celšanu, lai gan pašlaik Eiropas Centrālā banka nedod skaidrus signālus par likmju kāpināšanu.
Savukārt Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvara pieauguma risks, bet vēlēšanu tuvošanās un šādiem periodiem raksturīgi populistiski lēmumi ir saistīti ar būtisku fiskālo ietekmi, norāda Fiskālās disciplīnas padomē.
FM izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025.gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022.gada aprīlī. Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016.gada divas reizes gadā - izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Fiskālās disciplīnas padomē apstiprinājusi Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, ekonomistu Ivaru Golstu, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.