Kazāks: Latvijā un arī eirozonā kopumā šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Viņš pieļāva, ka, visdrīzāk, jau nākamajos mēnešos varēs redzēt ka inflācija Latvijā palielinās virs 10%, bet gada otrajā pusē, situācijai pakāpeniski normalizējoties, inflācijas tempi sāks mazināties.

"Ekonomikas izaugsme šogad sabremzēsies un izaugsme būs lēnāka, nekā mēs iepriekš gaidījām, bet arī tas būs pārejoši, jo mēs redzam, ka nākamajos gados ir plānots daudz lietu, kas ekonomikas izaugsmi veicinās. Tās ir investīcijas energosektorā, lai mazinātu energoatkarību no Krievijas, lai pārietu uz atjaunojamiem energoresursiem, lai uzlabotu energoefektivitāti. Arī Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana veicinās ekonomikas izaugsmi. Arī Eiropā ekonomikas izaugsme tiek paredzēta diezgan robusta, tādēļ pat neraugoties uz to, ka eksporta tirgi Krievijā un Baltkrievijā pārskatāmā nākotnē tiks zaudēti, iespējas citur pasaulē joprojām ir diezgan plašas," sacīja Kazāks.

Turklāt viņš uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju ir ieviestas, lai Krievija izbeigtu Ukrainā sākto karu.

"Tas nav tikai Ukrainas karš. Tas ir arī Rietumu karš, jo tā ir savas brīvības un savu vērtību aizstāvēšana. Ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību un neatkarību. Līdz ar to šīs izmaksas ir cena par brīvību, cena par neatkarību, cena par demokrātiju. Un šīs izmaksas nudien nav salīdzināmas ar kara izmaksām. Līdz ar to ekonomikas izaugsme būs mazāka, inflācija augstāka, bet tas būs pārejošs efekts," norādīja Latvijas Bankas vadītājs.

Jau vēstīts, ka ECB ceturtdien, 10.martā, samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos. 

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 3,7%, nevis 4,2%, kā tika lēsts iepriekš. Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,9% līdz 2,8%. ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 5,1%, nevis 3,2%, kā tika prognozēts iepriekš. Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 2,1% un 1,9%.

Latvijas Banka pagājušā gada decembrī prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4,2%, bet 2023.gadā ir gaidāms pieaugums par 4%. Inflācijas prognoze šim gadam bija 6,1%.