Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā eksperti rosina noteikt stingrākas prasības ziemas riepu lietošanā

Tāpat domnīcā vairāki eksperti izvirzīja priekšlikumu izvērtēt, cik nopietni tiek veiktas šoferu medicīniskās pārbaudes, īpaši vecāka gadagājuma šoferiem, kuri vada kravas automašīnas vai pasažieru autobusus.

Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šodien nozares eksperti diskutēja par priekšlikumiem, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti kravas transportlīdzekļi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) sēdes sākumā pauda, ka pēdējā laikā notikušie smagie ceļu satiksmes negadījumi ar kravas auto iesaisti ir nopietns pamats izvērtēt līdzšinējo pieeju tehniskajām prasībām un pārbaudēm automašīnu stāvoklim.

"Ir jānosaka atbildība juridiskajām personām, ja ar neatbilstošā tehniskā stāvoklī esošu transportlīdzekli izraisīts smags ceļu satiksmes negadījums. Būtiski aspekti ir arī vadītāju psiholoģiskā noturība un kravas auto braukšanas intensitāte," pauda Linkaits, uzsverot, ka ir jānosaka ierobežojumi kravas automašīnu kustībai brīvdienās.

Ministrs arī norādīja, ka šie jautājumi būs dienaskārtībā arī 9.decembrī gaidāmajai Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, kuru vadīs satiksmes ministrs un iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis stāstīja, ka bieži kravas automašīnu vadītāji ir "krietnā vecumā", tāpēc iemesls ceļu satiksmes negadījumiem var būt arī veselības stāvoklis. Viņš rosināja, ka varbūt vajadzētu noteikt, piemēram, vecuma ierobežojumu kravas auto šoferiem un uzlabot obligātās veselības pārbaudes.

Tāpat Jančevskis uzsvēra, ka ir vērts sākt diskusiju par ziemas riepu lietošanas periodu, un varbūt obligātu ziemas riepu lietošanas periodu vajadzētu noteikt no 15. vai pat 1.novembra.

Viņš arī norādīja, ka bieži ceļu satiksmes negadījumi notiek automašīnu riepu stāvokļa dēļ, tāpēc varētu pastiprināt kravas automašīnu tehniskās pārbaudes, nosakot, ka tehniskā apskate ir jāiziet divreiz gadā. Jančevskis gan piebilda, ka otrā apskate gada laikā varētu nebūt pilnā apmērā, bet, piemēram, koncentrēties uz riepām, ritošo daļu un tamlīdzīgi.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji stāstīja, ka jau šobrīd CSDD sadarbībā ar Valsts policiju veic regulāras automašīnu pārbaudes uz ceļiem.

Šogad tajās pārbaudīti 2643 kravas transportlīdzekļi, no kuriem 5,3% anulēta tehniskā apskate, bet vēl 1,4% jeb 65 transportlīdzekļiem - noņemtas numura zīmes un anulēta tehniskā apskate. Šajās pārbaudēs secināts, ka biežākais defekts kravas automašīnām nav riepas, bet gan bremžu problēmas.

Savukārt šogad novembra beigās veiktas 742 "fokusētās" riepu pārbaudes, kurās secināts, ka sniega un apledojuša ceļa apstākļos 13% jeb 100 transportlīdzekļi pārvietojušies ar neatbilstošām riepām. "Ja šī pārbaude notiktu 1.decembrī, tad 8% no pārbaudītajiem transportlīdzekļiem tiktu anulēta tehniskā apskate par neatbilstošu riepu esamību, bet vēl 5% - anulētas arī numurzīmes," skaidroja CSDD pārstāvji.

CSDD situācijas uzlabošanai uz ceļiem arī rosināja mainīt prasības par ziemas riepām, bet direkcijas ieteikums bija noteikt, ka šādas riepas ir obligātas, kad iestājas noteikti laikapstākļi. Piemēram, ja temperatūra nokrītas zem četru grādu atzīmes, tad automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām. Tas nozīmētu, ka vienā dienā, piemēram, Kurzemē, Rīgā un Latgalē varētu atšķirties prasība par ziemas riepām..

Tāpat CSDD rosināja ieviest jaunu nosacījumu, mainot likumdošanā riepu standartu, kas tiek kategorizēts kā ziemas riepas.

Savukārt Latvijas autoceļu uzturētāja valdes loceklis Juris Dupurs norādīja, ka vajadzētu izvērtēt prasības par speciālajām riepām arī kravas automašīnām un autobusiem. Viņš uzsvēra, ka īpaši tas būtu jāizvērtē attiecībā uz pasažieru autobusiem, kuri brauc pa zemes ceļiem, kuri ziemā bieži ir sniegoti un apledojuši.

Domnīcas laikā vairāki eksperti norādīja, ka sadarbībā ar Veselības ministriju būtu nepieciešams nopietnāk pievērsties autovadītāju obligātajām veselības pārbaudēm. Eksperti norādīja, ka no likumdošanas viedokļa šajā jomā viss ir kārtībā, bet dažkārt ir aizdomas, vai ārsti un medicīnas komisijas godprātīgi izturas pret šīm pārbaudēm.

Domnīcā apspriestos priekšlikumus plānots iesniegt arī Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomei izskatīšanai.