Arī vidusskolas centralizētajos eksāmenos zemākais sniegums uzrādīts matemātikā

Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, no kuriem eksāmenu nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20-29%.

Voroņenko vērsa uzmanību, ka optimālā līmeņa eksāmena rezultāts ir par 3-4% zemāks nekā pērn, kas skaidrojams ar to, ka liela daļa skolēnu ar augstu kompetences līmeni šajā priekšmetā kārtoja augstākā līmeņa eksāmenu. To šogad kārtoja 2591 skolēns, kuru vidējais sniegums vērtējams ar 60%.

Viņa norādīja, ka būtu jādomā par to, kā turpmāk kāpināt to skolēnu skaitu, kas izvēlas kārtot matemātikas eksāmenu augstākā līmenī, jo, iespējams, atsevišķus skolēnus no eksāmena kārtošanas atturējušas bažas par sniegumu.

Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenos vidusskolēnu sniegums bija labāks. Katra piektā jeb 20,74% skolēnu sniegums latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā novērtēts ar 50-59%, 19,39% skolēnu eksāmenu nokārtojuši 60-69%, bet 18,19% - ar 40-49%.

No 12 185 eksāmena kārtotājiem 3,48% sniegums novērtēts ar vērtējumu līdz 20%, tostarp 1,03% skolēnu eksāmenā ieguva līdz 10% jeb eksāmenu nenokārtoja.

Eksāmena rezultāti liecinot, ka daļai skolēnu lielākās grūtības radījusi nepietiekami nostiprināta tekstpratība - uzdevumu nosacījumu izlasīšana, izpratne, atbilstošu lasīšanas stratēģiju izmantošana.

"Nereti sniegums ir zemāks tiem skolēniem, kuri uzdevumu izpildei pieiet ar vispārīgāku pieeju," atzīmēja Voroņenko, norādot, ka eksāmenā neder caurskatīšanas stratēģija.

Tāpat secināms, ka daļai skolēnu nav atbilstošu prasmju raksturot kultūras faktus vai ir nepietiekami plašs vārdu krājums, kas gan vairāk varētu būt attiecināms uz mazākumtautību skolēniem.

Voroņenko atzina, ka joprojām aktuāls jautājums ir par mutvārdu daļas nepieciešamību optimālā līmeņa eksāmenā.

Līdzīgu sniegumu skolēni uzrādījuši arī augstākā līmeņa latviešu valodas eksāmenā - no 2579 kārtotājiem 23,77% eksāmenā ieguva 50-59%, bet 20,74% sasniedza 60-69%.

Vērtētāju novērojumi liecinot, ka skolēni augstākā līmeņa eksāmenā ne vienmēr izpratuši, kas viņiem ir jādara - bijuši darbi, kuros dominējot satura atstāstījums vai katrs teksts analizēts atsevišķi un trūcis plašākas izpratnes par kultūru un Latvijas vēsturi.

Problēmas ar argumentāciju novērotas arī tiem skolēniem, kas izvēlējās kārtot eksāmenu vēsturē un sociālajās zinātnēs. Šo priekšmetu eksāmenos arī uzrādīti vieni no zemākajiem vidējiem sniegumiem starp visiem augstākā līmeņa eksāmeniem - vēsturē 540 kārtotāju vidējais sniegums novērtēts ar 38%, bet 1603 kārtotāju sniegums sociālajās zinātnēs - ar vidēji 39%.

Voroņenko arī atzīmēja, ka sociālo zinātņu eksāmenā grūtības bijušas skolēniem ar vājākām latviešu valodas zināšanām, kas traucējis tekstā rast atbildes vai izprast kontekstu.

Vērtētājiem radies pieņēmums, ka skolēni izvēlējušies šos eksāmenus kārtot, balstoties nevis uz individuālām interesēm vai zināšanām, bet gan uz stereotipiem, ka tie būs vieglāki nekā matemātikas vai dabaszinātņu eksāmeni. "Šī stratēģija ne vienmēr ir attaisnojusies, jo augstākā līmeņa eksāmens prasa padziļinātākas zināšanas," pauda Voroņenko.

Skolēni labus sniegumus uzrādījuši svešvalodu optimālā un augstākā līmeņa eksāmenos.

Angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenā, ko kārtoja 11 010 skolēnu, katrs piektais jeb 19,67% ieguva 80-89%, bet 16,61% skolēnu ieguva 70-79%. Savukārt angļu valodas augstākā līmeņa eksāmenā no 5642 kārtotājiem 23,17% ieguva 70-79%, 21,75% skolēnu ieguva 60-69%, bet 18,21% - 80-89%.

Optimālā līmeņa eksāmenā franču valodā vidējais vērtējums bija 81%, bet vācu valodā - 49%. Turpretim augstākā līmeņa eksāmenā franču valodā vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 69%, bet vācu valodā - 68%. Augstākā līmeņa eksāmenā krievu valodā skolēni ieguva vērtējumu vidēji 75%.

Voroņenko skaidroja, ka šos eksāmenus izvēlas kārtot neliels vidusskolēnu skaits, tāpēc katra skolēna sniegums ietekmē vidējo sniegumu.

Starp augstākā līmeņa eksāmeniem dabaszinātnēs vislielākais eksāmenu kārtotāju skaits tradicionāli bija bioloģijā un ķīmijā - 2106 un 804 skolēni. Fizikas eksāmenu kārtoja 747 skolēni.

Vislielākais izkritušo skaits bija ģeogrāfijas eksāmenā - no 401 kārtotājiem 1,25% eksāmenā neieguva vismaz 10%. VISC vadītāja skaidroja, ka tas varētu būt saistāms ar novēloto ģeogrāfijas informācijas sistēmas apguvi - liela daļa skolēnu to esot apguvusi tikai pēdējā mācību gadā vai pat pusgadā. Fizikas eksāmenu nenokārtoja 0,8% skolēnu, bioloģijā - 0,33%, bet ķīmijā - 0,25%.

Voroņenko ir pārliecināta, ka vairāk skolēnu izvēlēsies kārtot augstākā līmeņa eksāmenus kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, ja augs prasības, lai iestātos augstskolā.

Tiešsaistē šogad noritēja arī augstākā līmeņa eksāmens programmēšanā, ko kārtoja 310 skolēni. Vērtētāji atzinuši, ka daudzu programmēšanas valodu izmantošana ietekmējusi individuālo sniegumu, un atsevišķu satura elementu izvērtēšanas procesā tikšot vērtēti standartā iekļautie sasniedzamie rezultāti.

Voroņenko uzsvēra, ka nebūtu korekti salīdzināt šī gada vidusskolas absolventu sniegumu ar rezultātiem iepriekšējos gados, jo šogad noslēgusies pāreja uz jauno eksaminācijas sesiju, kur skolēni izvēlas starp trīs dažāda līmeņa eksāmeniem.

Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, šogad bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Kopumā izsniegti aptuveni 54 000 sertifikāti par vidējās izglītības programmas apguvi, bet aptuveni 1000 vidusskolēnu eksāmenus nav nokārtojuši. 

Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Līdz 2024./2025.mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.

Eksāmenu sesija vidusskolēniem noritēja no 15.maija līdz 19.jūnijam.