Augusta otrā puse ir laiks, kad entuziasti jau dodas sēņu medībās, par ko liecina arī bildes sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook”. Šā gada sausā un karstā vasara sēņotāju priekus par ieguvumiem gan var krietni mazināt.
Atliek vien kādam sociālajos tīklos izteikt savu skumjo nožēlu par Latvijas laukiem, kas “izmirst”, kā sākas karstas diskusijas par to, cik “viss ir slikti” un ka “Latvijas laukiem nav nākotnes”, vai, gluži otrādi, ka tā nemaz nav un cilvēki laukos dzīvo, turklāt labi dzīvo, un viss ir kārtībā.
Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku vakara dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš savā sprediķī akcentēja šā gada svētku īpašo kontekstu – Latvijas valsts simtgadi, pāvesta Franciska vizīti un arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas.
Ja “visu tautu tēvs” Staļins savulaik bija ļoti trāpīgi izteicies, ka katrai kļūdai ir vārds un uzvārds, tad vidējais latvietis pēdējā laikā visu vainu pieradis novelt uz savu valsti, uz Latviju.
Lietojot medikamentus – gan tabletes, gan kapsulas – ierasts uzdzert šķidrumu, taču novērots, ka bieži tiek pieļautas kļūdas, uzņemot nepietiekamu šķidruma daudzumu un izvēloties nepiemērotus dzērienus. Cik daudz un kāds šķidrums nepieciešams, dzerot dažādas zāles, un arī ikdienā?
Paši mazākie, kas iepazīst pasauli, un juniori ar neizsīkstošu enerģiju bez baiļu sajūtas ir pamatīgs izaicinājums vecākiem: pat visrūpīgāk pieskatītās atvases pamanās gūt mazākas un lielākas traumas.
Kājas ir mūsu balsts un uzticamākais pārvietošanās līdzeklis. Tām diendienā jāiztur gana liela slodze – jānes mūsu svars, jāpieveic daudz soļu un pakāpienu, jāpiedalās sporta aktivitātēs, dejās un garās pastaigās. Kā parūpēties, lai kājas vienmēr būtu veselas un laimīgas?
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Lielāko daļu nodarbināto veido tā saucamā X paaudze un milleniāļi, kuri no tehnoloģijām sagaida funkcionalitāti, ātrumu un ikdienā nespēj bez tām iztikt. Savukārt uzņēmumi meklē darbiniekus, kas spēj veiksmīgi pielāgoties saspringtajam darba ritmam.
Kamēr ārzemēs vēl ir strādāt griboši tautieši, nevaram runāt par darbaspēka ievešanu Latvijā, šodien Cēsīs notiekošajā forumā "Latvijas vērtības" sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Pamazām ieejam Saeimas vēlēšanu izšķirošajā taisnē, un pienācis laiks sakoncentrēt visus savus garīgos spēkus, lai šoreiz pie mērķa mēs nonāktu kā uzvarētāji. Diemžēl aizvien tā bijis, ka īsu brīdi pēc vēlēšanām tautā iestājas zaudējuma sajūta.
