"Sadales tīkls": 48% Latvijas reģionu iedzīvotāju ir gatavi iesaistīties stārķu izmitināšanā Apriņķis.lv
- Autors: Alīna Kozlovska, AS "Sadales tīkls" preses sekretāre
Publicitātes foto
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir atbilstošs īpašums ārpus pilsētas vai lauku teritorijā, būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni, šādi iesaistoties stārķu izmitināšanā. Savukārt 5% iedzīvotāju ar atbilstošiem īpašumiem tajos stārķu ligzdas pamatnes jau ir izvietojuši, liecina AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar pētījumu centru "Kantar" veiktās aptaujas rezultāti. Ornitologi skaidro, ka vēsturiski cilvēki aktīvi iesaistījās stārķu ligzdu pamatņu izgatavošanā, tās izvietojot uz kokiem un citviet savos īpašumos, tāpēc agrāk stārķu ligzdas pamatā atradās kokos. Mazinoties cilvēku iesaistei, par iecienītāko stārķu apmešanās vietu ar laiku kļuvuši elektrolīniju balsti.
Patlaban vairāk nekā 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo uz gaisvadu elektrolīniju balstiem – "Sadales tīkls" tajos reģistrējis vairāk nekā 8700 šo putnu ligzdu. Lai ligzdošanu elektrolīnijās padarītu stārķiem, apkārtējiem un elektroapgādei iespējami drošāku, "Sadales tīkls" ik gadu balstos izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Pašlaik Latvijā ir jau ap 5800 šādu pamatņu. "Drošības apsvērumu dēļ ligzdu pamatnes izvietojam tikai zemsprieguma elektrolīnijās. Tas saistīts ne vien ar pašu stārķu un viņu putnēnu, bet arī apkārtējo drošību, jo stārķa ligzda ir ļoti smags objekts – viena sver no vidēji 400 kilogramiem līdz pat tonnai un vairāk," stāsta "Sadales tīkla" Darba vides risku daļas vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
Lai arī tiek veikti pasākumi stārķu ligzdošanas drošības uzlabošanai, ik gadu vairāki desmiti stārķu diemžēl iet bojā saskarē ar spriegumu. "Elektrības infrastruktūra objektīvi nav tā drošākā vieta putnu ligzdošanai, turklāt ar katru gadu gaisvadu elektrolīniju garums sarūk, jo tās tiek pārbūvētas kabeļu izpildījumā. Tāpēc vēlamies uzrunāt gan iedzīvotājus, gan dažādas organizācijas – ja ir iespēja un vēlēšanās, iesaistīties svēteļu izmitināšanā savos īpašumos, sarūpējot mākslīgas ligzdu pamatnes. Šādas pamatnes var tikt izvietotas, piemēram, uz kāda koka vai saimniecības ēkas jumta. Esam gandarīti, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti piedalīties stārķu izmitināšanā," papildina A. Kubliņš.
Atbilstoši aptaujas rezultātiem puse jeb 49% aptaujāto arī uzskata, ka ligzdošana uz elektroapgādes līniju balstiem nav droša. No tiem vairākums jeb 66% aptaujāto domā, ka tas apdraud stārķu dzīvību, 57% prāto, ka tas nav droši, jo rada apdraudējumu elektroapgādes infrastruktūrai, bet 23% bažījas, ka stārķu ligzda no elektrības balsta var nokrist, radot drošības apdraudējumu apkārtējiem.
Kā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) baltā stārķa monitoringa vadītāja Māra Janaus, vēl pirms aptuveni 90 gadiem 80% stārķu populācijas ligzdoja uz cilvēku mākslīgi izveidotām pamatnēm kokos, un tikai apmēram 20% gadījumu stārķi ligzdas uzvija paši. Attīstoties rūpniecībai un mazinoties cilvēku iesaistei, situācija ir kardināli mainījusies. "Ja mēs apskatāmies datus par 1934.gadu, kad Latvijā tika veikta stārķu ligzdu uzskaite, tad šai laikā uz elektrolīniju stabiem netika reģistrēta neviena ligzda. Savukārt jau ap 1970.gadu uz elektrības stabiem bija ap 1% stārķu ligzdu. Un, ja skatāmies pašlaik, uz elektroapgādes balstiem mīt vairāk nekā 70% balto stārķu populācijas. Tātad aptuveni 50 gadu laikā stārķi ir plaši apdzīvojuši elektroapgādes infrastruktūru – pamatā tādēļ, ka cilvēku iesaiste mazinājās. Jāatzīst, ka tādā ziņā cilvēkam ir ļoti liela ietekme uz stārķu populāciju, un, ņemot vērā to, ka Latvijā ar katru gadu samazinās gaisvadu elektrolīniju garums, nākotnē atkal pieaugs cilvēku loma stārķu populācijas uzturēšanā. Ja ir vēlēšanās svēteli uzņemt savās mājās, LOB tīmekļvietnē ir pieejama brošūra-instrukcija par mākslīgu stārķu ligzdu pamatņu izveidi!"
"Tas nenotiks uzreiz, tomēr ar laiku elektrības balstu Latvijas ainavā kļūs arvien mazāk, tāpēc savlaicīgi jāsāk sabiedrība radināt pie domas, ka cilvēkiem būs vairāk jāiesaistās stārķu populācijas uzturēšanā. Ja pašlaik cilvēku iesaiste ir ļoti, ļoti zema, nākotnē tai būs jāpieaug. Pašlaik ir pieejamas daudzas un dažādas konstrukcijas mākslīgajām pamatnēm, ko var izvietot kokos vai uz ēku jumtiem, vienīgi jārēķinās, ka stārķu ligzda nav kā strazdu būrītis – tā ir ļoti smaga, tāpēc ligzdas pamatnei jāizraugās atbilstoša vieta – piemēram, kāds koks ar spēcīgiem zariem, vai ēkas ar labi nostiprinātiem jumtiem. Šīs iesaistes iespējas ir daudz, vajag tikai vēlēšanos un iniciatīvu," pauž Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze.
"Lielākoties cilvēkiem stārķi patīk, un viņi ir atbalstoši, atvērti un ieinteresēti palīdzēt putniem gan izvietojot ligzdu pamatnes, gan arī gadījumos, kad gadās saskarsme ar ievainotu putnu un tam nepieciešama medicīniska palīdzība," pieredzē dalās Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Evija Andrušķeviča-Jonāne.
Lai sniegtu sabiedrībai iespēju iepazīt balto stārķu dzīvi tuvplānā, šī gada pavasarī "Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu nodrošināja tiešraidi no baltā stārķa ligzdas aktīvas elektrolīnijas balstā Tukuma apkaimē.
Aptauja veikta ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret balto stārķi un gatavību iesaistīties stārķu izmitināšanā, tā veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Kantar", šī gada augustā tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.