Pētnieki pirmo reizi pilnībā nokartējuši Aģi, Mergupi, Zaņu un Auci
- Autors: LETA
Foto - Pasaules Dabas fonds
Īstenojot projektu "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" ("Life GoodWater IP"), pētnieki pirmo reizi pilnībā nokartējuši četras upes - Aģi, Mergupi, Zaņu un Auci, informēja VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Lai ilgtermiņā uzlabotu ūdens kvalitāti aptuveni 30% Latvijas riska ūdensobjektu, LVĢMC kopā ar partneriem no 19 organizācijām jau divus gadus strādā kopīgā Eiropas Komisijas "Life" Vides programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai".
LVĢMC speciāliste un "GoodWater IP" projekta vadītāja Linda Fībiga informē, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē pilnībā nokartētas Aģes upe, Mergupe, Zaņas un Auces upes, apsekojot tās visā garumā un novērtējot to piemērotību dažādām zivju sugām. Četru upju un Saukas ezera pietekās veic monitoringu, lai atrastu augu barības vielu - slāpekļa un fosfora - lielāko apjomu rašanās vietas. Tuvākajā laikā tiks īstenoti jau praktiski pasākumi Aģes un Toras upju stāvokļa uzlabošanai.
Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu - pazemes, arī jūras - kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori - augu barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi, skaidro projekta īstenotāji. Augu barības vielas ūdeņos ieplūst ar notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām, un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi - aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi un citi - maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes.
Fībiga atzīst, ka vislielākais gandarījums, ka "Life GoodWater IP" projektā iesaistās pašvaldības. Piemēram, Jelgavas novada pašvaldība kļuvusi par "Life GoodWater IP" projekta partneri un projektā būvēs jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Nākotnes ciemā.
Tukuma novada pašvaldībā esošajā Engures ciemā veikts pētījums un sagatavots novērtējums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu ietekmi uz apkārtējo vidi un līdzcilvēkiem, izveidots decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, novērtēti Engures ciema centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības rādītāji, kā arī veikts Engures iedzīvotāju un tūristu skaita monitorings. Pētījumā izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis, kurā redzami gruntsūdeņu līmeņi un plūsmas virzieni, atspoguļojot ietekmētās teritorijas. Šis modelis drīzumā būs pieejams arī citām pašvaldībām kā plānošanas rīks dažādu lēmumu pieņemšanai decentralizēto sistēmu apsaimniekošanai, papildina Fībiga.
Viņa uzsver, ka viens no veiksmīgas projekta īstenošanas priekšnoteikumiem ir cieša sadarbība gan starp partneriem, gan iedzīvotājiem, ko projekta īstenošanas gaitā plānots stiprināt.
Projekts tiks īstenots līdz 2027.gada 31.decembrim.