Pērn graudu kopraža Latvijā bijusi par 14,4 % mazāka nekā gadu iepriekš, kartupeļu – par 34,0 %
- Autors: Apriņķis.lv
Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena. Grafika – CSP
2021.gadā graudaugu sējumu platība pieauga par 22,7 tūkstošiem hektāru jeb 3 %, tomēr ilgstošā karstuma un sausuma ietekmē graudaugu ražība bija zemākā pēdējo trīs gadu laikā – 38,6 centneri no viena hektāra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
Pērn iegūtā graudu kopraža 3,0 miljoni tonnu bija par 502,5 tūkstošiem tonnu jeb 14,4 % mazāka nekā 2020. gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu.
Laikapstākļi 2021. gada vasarā būtiski ietekmēja gandrīz visu lauksaimniecības kultūraugu ražu, jo īpaši vasarāju graudaugu, norāda CSP. Ziemāju kultūraugu vidējā ražība no viena hektāra salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās par 7,2 centneriem, un iegūtā kopraža bija par 107,3 tūkstošiem tonnu jeb 4,4 % mazāka. Vasarāju kultūraugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 11,0 centneriem un ir zemākā pēdējo 11 gadu laikā.
Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā pieauga no 69,5 % 2020. gadā līdz 77,6 % 2021. gadā. Lai gan ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 56,9 centneriem 2020. gadā līdz 49,2 centneriem 2021. gadā, pieaugot ziemas kviešu platībām par 11,6 %, to kopraža bija 2,1 miljons tonnu, veidojot 70,1 % no visas graudu kopražas (2020. gadā – 62,2 %).
Vasarāju graudu kopraža samazinājās par 395,2 tūkstošiem tonnu jeb 37,1 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pagājušajā gadā samazinājās visu vasarāju kultūraugu raža: vasaras miežu – par 41,0 %, vasaras kviešu – par 36,2 %, bet auzu – par 36,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vasarāju graudu kopražas samazinājumu ietekmēja arī to platību samazinājums par 20,7 tūkst. hektāru jeb 6,6 %.
Pēc CSP datiem, ar graudaugiem 2021. gadā bija apsēti 776,4 tūkstoši hektāru, kas ir par 22,7 tūkstošiem hektāru jeb 3,0 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Graudaugi 2021. gadā veidoja 59,6 % no visas sējumu platības (2020. gadā – 59,0 %), bet rapša sējumu īpatsvars nav ievērojami mainījies un 2021. gadā veidoja 11,3 % (2020. gadā – 11,4 %). Graudaugu platībā būtiski pieaudzis ziemas kviešu īpatsvars – no 50,7 % 2020. gadā līdz 54,9 % 2021. gadā.
Pērn kopumā iepirkti 2,5 miljoni tonnu graudu, kas ir par 458,6 tūkstošiem tonnu jeb 15,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami pieaugusi (par 16,9 %) graudu vidējā iepirkuma cena – no 164,94 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 192,86 eiro 2021. gadā.
84,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2020. gadā – 83,0 %), no kuriem tikai 65,4 % bija pārtikas kvalitātes (2020. gadā – 80,2 %). Nedaudz pieauga pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 74,9 % 2020. gadā līdz 77,4 % 2021. gadā.
Kartupeļu kopraža pērn bija 249,0 tūkstoši tonnu, kas ir par 128,5 tūkstošiem tonnu jeb 34,0 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 1,8 tūkstošiem hektāru jeb 10,0 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 208 centneriem 2020. gadā līdz 153 centneriem 2021. gadā, kas ir zemākā kartupeļu ražība pēdējo piecpadsmit gadu laikā.
Laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 177 centneriem 2020. gadā līdz 154 centneriem pērn, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri. 2021. gadā kopumā izaudzēja 127,1 tūkstoti tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 32,0 tūkstošiem tonnu jeb 20,1 % mazāk nekā 2020. gadā. Palielinājies siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms – par 1,7 tūkstošiem tonnu jeb 14,4 %, informēja CSP.
