Kādas "ragavas" jeb darba drošības audits lauksaimniekiem tomēr jātaisa ziemā? Apriņķis.lv
- Autors: Ivars Šmits, tekstila nomas uzņēmuma "Lindstrom Latvija" vadītājs
Foto - publicitātes
Lauksaimniecība ir viena no riska nozarēm, kurā stingra darba drošības noteikumu neievērošana ir viens solis līdz nopietnam nelaimes gadījumam ar dzīvībai bīstamām sekām vai pat liktenīgam starpgadījumam. Par laimi, pēdējā gada laikā nozarē letālu nelaimes gadījumu nav bijis, tomēr saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem pērn 88 nelaimes gadījumi lauksaimniecībā bija ar cietušajiem. Kāpēc lauksaimniekiem ir kritiski svarīgi “ragavas” jeb darba drošības auditu taisīt ziemā?
Ministru kabineta noteikumi “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka, ka darba devēja pienākums ir noteikt, kādi aizsardzības līdzekļi, tostarp apģērbs un apavi, ir nepieciešami konkrētā darba veikšanai, izvērtējot darba vides riskus. Riski ir saistīti gan ar darba specifiku, tas ir, remontdarbiem, tehnikas uzturēšanu, metināšanu, gan darbu mainīgos laikapstākļos.
Darba drošības ievērošanā svarīgs priekšnoteikums ir pareizs darba apģērbs, pateicoties tā funkcionalitātei un pielāgošanai veicamajiem darba uzdevumiem un to specifikai. “Lindstrom Latvija” dati rāda, ka interesei par specializēto darba apģērbu lauksaimniecībā ir tendence pieaugt, un šobrīd ap 5% no mūsu klientiem veido tieši lauksaimniecības sektors. Tomēr ir skaidrs, ka, ņemot vērā šīs nozares augstos darba drošības riskus, rādītājiem par aktivitātes pieaugumu šajā sektorā ir jāaug straujāk, šobrīd novēroto izaugsmi 2% līdz 3% gadā vismaz dubultojot.
Mūsu pieredze rāda, ka viena no biežākajām kļūdām lauksaimniecības uzņēmēju vidū ir neatbilstoša darba apģērba izvēle, līdz ar to tieši apģērba izvērtējumam ir jābūt darba drošības audita pirmajam uzdevumam. Katram darāmajam darbam ir sava specifika, tāpēc pincips “kas der vienam, derēs visiem” šeit neiederas. Strādājot lauksaimniecības nozarē, darba apģērbs ir jāizvēlas, izvērtējot gan tā funkcionalitāti, gan ergonomiku, gan atbilstību darāmā darba specifikai. Piemēram, saprotot, ka var tikt veikti metināšanas darbi, ir jāizvēlas karstumu aizturošs apģērbs ar atbilstošo sertifikācijas klasi, proti, apģērbam ir jābūt izgatavotam no izturīgiem materiāliem, kas ir liesmu slāpējoši un karstumu aizturoši, kā arī kas speciāli paredzēti metināšanai, slīpēšanai un aizsardzībai pret karstā metāla šļakatām. Ja darbi tiek veikti ārpus telpām, darba apģērbam ir jānodrošina aizsardzība pret mainīgajiem laikapstākļiem. Darbā ar dažādu lauksaimniecības tehniku un ierīcēm ir jāatceras, ka apģērba detaļas nevar būt vaļīgas, piemēram, rāvējslēdzējiem ir jābūt bez liekām detaļām, lai izvairītos no auduma iestrēgšanas konkrētajā tehnikā.
Nākamā kļūda, ko pieļauj uzņēmēji, ir nepareiza apģērba kopšana, kas var būtiski ietekmēt faktisko darba drošību un atbilstību noteikumiem. Diemžēl ne visi to apzinās un rezultātā darba drošība var kļūt par skaistu un formālu “ķeksīti”, kas patiesībā ik dienu pakļauj riskam darbiniekus. “Lindstrom Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” šajā gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 84% strādājošie, kuri darbā valkā darba apģērbu, paši to arī mājās mazgā. Vien 11% gadījumu darba devējs ir noteicis, ka darba apģērbu mājas apstākļos mazgāt ir aizliegts. Aptaujas dati arī parādīja, ka 57% gadījumu darbinieku ziņā ir atstāta pašu apģērba kopšana, un tas savukārt liecina par to, ka darba devējiem trūkst zināšanu par sekām, kas rodas, darba apģērbam netiekot industriāli koptam.
Kāpēc darba apģērba kopošana mājas apstākļos var izrādīties tik kritiska? Pirmkārt, apritē nonāk un tiek izmantoti darba standartiem neatbilstoši apģērbi un, otrkārt, samazinās to dzīvildze, jo tiem ātrāk ir redzamas nolietojuma pazīmes. Ekspertīze atklāj, ka, piemēram, kombinezonam, to nepareizi kopjot, tiek bojāts iebūvētais aizsargslānis, kas pasargā darbinieku no dzirkstelēm, strādājot ar metālu, līdz ar to palielinās darba radītais apdraudējums. Treškārt, darba devēju vidū ir jāpalielina izpratne par darba apģērba nozīmi arī gala patērētāja drošībai, kas tiešā veidā ir saistīta ar nepareizi koptu un mazgātu darba apģērbu. Nenoliedzami primāri darba vidē ir jārūpējas par katra cilvēka dzīvību, bet nepareizi kopts apģērbs var radīt epidemioloģisko risku jau tālākajās ķēdēs, ko uzskatāmi redzējām pandēmijas laikā. Piemēram, nepietiekami augstā temperatūrā mazgāts apģērbs lopkopības sektorā var radīt arī infekciju riskus. Industriāla darba apģērba apkope atbrīvo ne tikai no redzamajiem traipiem, bet arī baktērijām, piesārņojuma un citiem patogēniem. Jāuzsver, ka tikai šādā veidā ir iespējams nodrošināt to, ka darba apģērbs atbilst visām higiēnas prasībām. Līdzās savu darbinieku drošībai uzņēmējiem ir pienākums domāt arī par klienta drošību – tā ir arī veiksmīga biznesa pastāvēšanas un konkurētspējas sastāvdaļa, līdz ar to darba drošības noteikumu ievērošanai ir jābūt katra biznesa kodolā.
Tendences liecina, ka uzņēmējiem ir jāsper preventīvi soļi, lai nodrošinātu, ka sektorā strādājošie tiek maksimāli pasargāti, jo tā ir investīcija biznesa konkurētspējā un pastāvēšanā. Mēs kā nozares līderi redzam, ka ir jāpalielina darbinieku un uzņēmēju izpratne par darba apģērba kvalitātes un kopšanas nozīmi, gan arī darba apģērbu funkcionalitāti, domājot par indivīda vajadzībām un sabiedrību kopumā. Arī lauksaimniecībā ir kur augt, tāpēc es ceru, ka ragavu taisīšana ziemā nozīmēs, ka jau nākamajā, aktīvajā pavasara un vasaras lauksaimnieku darbu sezonā, pieaugs tie uzņēmēji, kuri darba drošības standartus izvirzīs kā savu prioritāti.