Kučinskis: Žogs uz Latvijas austrumu robežas tiek būvēts ātri un kvalitatīvi
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Žogs uz Latvijas austrumu robežas tiek būvēts ātri un kvalitatīvi, un tas nebūs sliktāks par kaimiņu būvēto, piektdien debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu sacīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Saeimā šodien konceptuāli jeb pirmajā lasījumā tiek skatīts valdības virzītais likumprojekts "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam".
Kučinskis uzsvēra, ka procesā iesaistītās amatpersonas un būvdarbu veicēji labi apzinās aizsargsienas nozīmi Latvijas drošības stiprināšanā. Daudz apspriestā atpalicība no Lietuvas un Polijas robežbūves jautājumos tiek novērsta, sacīja iekšlietu ministrs.
2023.gada budžetā plānotā summa valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei ir nepilni 24 miljoni eiro. Kučinskis uzskata, ka tas ir būtisks ieguldījums, kas ļaus strauji virzīt uz priekšu aizsardzības sistēmas izbūvi Latvijā. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nedrīkst atpalikt no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, un raugoties no drošības robežu apsardzības viedokļa, Latvijas kaimiņi un sabiedrotie ir arī Polija un Somija.
Tāpat ministrs debatēs pieminēja iepriekšējās Saeimas atbalstītos grozījumus Imigrācijas likumā. Kučinskis nedomā, ka grozījumi, kas regulē Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā, ir kļūda.
''Kļūda ir politiķu paviršā attieksme pret šī likuma ieviešanas mehānismiem. Pēc diviem ministra amatā pavadītiem mēnešiem man ir pilnīgi skaidrs, ka ieviest visas šīs normas līdz 1.septembrim nav iespējams. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā nav tādu resursu. Protams, ka nosacījums par latviešu valodas zināšanām paliek spēkā. Bez dokumenta, kas apliecina latviešu valodas prasmes, pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu nebūs iespējams,'' sacīja iekšlietu ministrs.
Jau ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.