Māksliniece Sandra Strēle: Lai varētu parūpēties par citiem, ir jāparūpējas pašam par sevi Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” ir atvērta mākslinieces Sandras Strēles personālizstāde “Nenotikušās izstādes: Brikšņi”. To veido divdesmit piecu monumentālu gleznojumu cikls.
Sandra Strēle ir jaunās paaudzes māksliniece, kam lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlētāka žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Intervijās Sandra vairākkārt ir uzsvērusi, ka viņas glezniecības izpratni visprecīzāk raksturo jēdzieni “stāsts”, “stāstniecība”, “serialitāte” – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur “kaut kas” notiek aiz gleznām vai starp gleznām. “Glezniecība ir vislēnākais no visiem kino,” – tā savu stāstniecības metodi glezniecībā ir raksturojusi pati Sandra.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Lēcu no tramplīna Cīrihes ezerā. Pats lēciens gan nebija tas pats ekstrēmākais, bet gan nokļūšana līdz tramplīna celiņa galam. Iepriekš nezināju, ka, ja apstājas, tas diezgan nekontrolēti šūpojas. Un pietiekami plašā amplitūdā.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Draugu kāzas, kurās kopā ar dzīvesbiedru bijām vedēji.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Ikdienas notikumi un novērojumi.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Peldēšana un tenisa spēlēšana.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Pārlieku liela aizraušanās ar lietām, ko daru.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Lai varētu parūpēties par citiem, vispirms ir jāparūpējas pašam par sevi.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Fjodora Dostojevska grāmatu “Noziegums un sods”.
Kādu mūziku klausāties?
Ļoti dažādu – tas atkarīgs no noskaņojuma.
Jūsu neprātīgākais spontānais pirkums?
Grūti pateikt. Droši vien kaut kas no mākslinieku materiāliem, kurus pēcāk neesmu nemaz izmantojusi.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Šeit un tagad.