Asociācija: Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1. marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. "Alkoholisko dzērienu "plaukta cena", ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro," iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Pēc viņa teiktā, lai saglabātu alkoholisko dzērienu cenas pircējiem pieņemamā apmērā, LANA rosina atcelt paredzēto akcīzes nodokļa kāpinājumu alkoholiskajiem dzērieniem 2019. un 2020. gadā. "Ja netiks iesaldēts akcīzes nodokļa likmes kāpums, redzēsim ievērojamu [alkoholisko] dzērienu cenu pieaugumu, kas tiešā mērā varētu sekmēt arī nelegālā alkohola apriti, iedzīvotājiem biežāk izvēloties lētākus produktus," brīdināja Vītols.

Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa aģentūrai LETA teica, ka produkta cenu veido vairākas komponentes un cena tiek paaugstināta proporcionāli konkrētajam mainīgajam lielumam, šajā gadījumā akcīzes kāpumam. "Šobrīd grūti prognozēt, vai martā, kad stāsies spēkā izmaiņas akcīzes nodoklim, šis būs vienīgais apstāklis, kas noteiks cenu. Ikdienā ražotājs piesaka izmaiņas cenās arī tad, ja ir mainījušās citas pozīcijas, piemēram, transporta, izejvielu, darbaspēka izmaksas," sprieda Preisa.

Komentējot to, vai akcīzes nodokļa likmju palielināšanas ietekmē alkoholisko dzērienu patēriņš varētu samazināties, Preisa norādīja, ka sākotnēji pēc akcīzes nodokļa palielināšanās un attiecīgi alkoholisko dzērienu cenu kāpuma pircēji, kas nav sekojuši līdzi ziņām par nodokļu izmaiņām, ir atturīgāki pret šo produktu grupu. Taču pircēji daudz aktīvāk izmanto iespēju iegādāties šos produktus par akcijas cenām, līdz ar to gada laikā pārdoto vienību skaits nemainās.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate sacīja, ka alkoholisko dzērienu cenu ietekmē līdzīgi faktori, kādi ietekmē citu produktu cenas, tostarp darbaspēka izmaksas, degvielas cenas, izejvielu izmaksas, akcīzes nodokļa likme, ekonomiskā situācija valstī un citi apstākļi. "Akcīzes nodoklis ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt preces cenu, tāpēc, mainoties akcīzes nodokļa likmei, proporcionāli arī tiks ietekmēta produkta cena, taču veicam dažādu procesu efektivitāti, lai varētu nodrošināt iespējami pieejamāku cenu visām produktu grupām," uzsvēra Dupate.

Viņa nevarēja atbildēt uz to, vai akcīzes nodokļa likmju palielināšanas ietekmē prognozējams tā patēriņa samazinājums, norādot, ka pieprasījums pēc alkohola ir atkarīgs no vairāku faktoru kopuma, tostarp produkta izejvielas cenas, degvielas cenas, īpašajiem piedāvājumiem, akcijas, sortimenta izmaiņām, energoresursu cenām un citiem faktoriem.

LETA jau ziņoja, ka no šā gada 1. marta augas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem – no 92 eiro uz 101 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem – no 150 eiro uz 168 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta – no 1670 eiro uz 1840 eiro, savukārt alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem – no 6,8 eiro uz 7,4 eiro.