Aptauja: 77% iedzīvotāju, kas izjutuši nepieciešamību apmeklēt psihoemocionālās veselības speciālistus, nav varējuši tam saņemties
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Pēdējā gada laikā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju izjutuši nepieciešamību apmeklēt psihoterapeitu vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu, noskaidrots aptieku tīkla “Apotheka” un pētījumu uzņēmuma “Norstat” veiktajā aptaujā. Eksperti norāda, ka sarežģījumi, kas ikdienā, darbā vai attiecībās bija jau pirms Covid-19 pandēmijas, tagad ir kļuvuši vēl izteiktāki un bieži vien kalpo kā pēdējais piliens, kas liek meklēt psihoemocionālās veselības speciālistu palīdzību un sākt risināt samilzušās problēmas. Diemžēl 77 % aptaujāto respondentu, kas bija izjutuši nepieciešamību, norādīja, ka tā arī nesaņēmās vai pārdomāja un nedevās vizītē pie psihoemocionālās veselības speciālistiem.
Nepieciešamību apmeklēt psihiatru vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu visbiežāk izjutušas sievietes (33 %), kamēr tikai 17 % aptaujāto vīriešu norādījuši, ka arī viņi izjutuši šādu nepieciešamību. Apmeklēt psihoterapeitu vai citus psihoemocionālās veselības speciālistus visbiežāk vēlējušies respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem (51 %), kā arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem (32 %).
Attālināti vai klātienē psihoemocionālās veselības speciālistus pēdējā gada laikā apmeklējuši 25 % no iedzīvotājiem, kuri šai laikā bija izjutuši nepieciešamību pēc šāda speciālista apmeklējuma (klātienē – 16 % respondentu, savukārt attālināti – 9 %). Turklāt biežāk speciālistu konsultācijas klātienē vai attālināti apmeklējuši vīrieši (32 %), kamēr speciālistus klātienē vai attālināti apmeklējušas 22 % aptaujāto sieviešu. Psihoemocionālās veselības speciālistu konsultācijas visaktīvāk apmeklējuši respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem (29 %), kā arī vecumā no 20 līdz 29 un no 50 līdz 59 gadiem (24 %).
Diemžēl lielākā daļa no aptaujātajiem respondentiem (77 %), kas iepriekš norādīja, ka ir izjutuši nepieciešamību, tā arī nespēja saņemties (60 %) vai pārdomāja (17 %), kā rezultātā nedevās pie psihiatra vai psihoemocionālās veselības speciālista, lai sāktu risināt sasāpējušos jautājumus.
Komentējot aptaujas rezultātus, psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka Covid-19 pandēmija izgaismo problēmas, kuras daudziem no mums bija jau iepriekš, tikai nebijām tās līdz galam pamanījuši un centušies risināt. Pandēmija ar tās radītajām sekām daudziem ir bijis pēdējais piliens, lai meklētu palīdzību, mēģinātu mainīt esošo situāciju un saprastu, kas un kāpēc vairs “nestrādā”.
Biežākās psihoemocionālās veselības problēmas, par kurām sūdzējušies pacienti pēdējā gada laikā, ir sēras un skumjas par attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmes, hroniskas sāpes, piemēram, galvas vai muguras sāpes, ēšanas traucējumi, depresija, kā arī miega traucējumi. Sievietes visbiežāk vēlas atrisināt grūtības attiecībās, vīrieši – trauksmi, depresiju vai miega traucējumus. Savukārt jaunieši meklē padomus, kā pārvarēt depresiju un trauksmi.
Psihoterapeita ieteikumi psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai
#1 Saruna ar speciālistu
Ja jūtat, ka esat iestrēdzis attiecībās, darbā un mācībās, un jūtat, ka jūs ir nogurdinājusi pandēmija, jūtaties slikti, bet neredzat izeju, tad noteikti jāvēršas pie speciālista. Bieži vien pietiek tikai ar vienu vizīti pie speciālista, lai iegūtu nepieciešamo stimulu un sajustos labāk vai sāktu strādāt pie tā, lai justos labāk.
“Pirms pandēmijas katram no mums bija sava shēma, pēc kuras ritēja ikdiena, taču pandēmija lika šo shēmu mainīt un nemitīgi pielāgot ierobežojumiem un izmaiņām, tai skaitā attālinātajam darbam vai mācībām. Tiklīdz sākam just, ka esošā shēma nestrādā, izjūtam diskomfortu un sākam izdegt. Lai atkal panāktu, ka shēma strādā, vai izveidotu jaunu, nepieciešams daudz vairāk resursu nekā iepriekš. Un tad rodas problēmas. Piemēram, cilvēki, kas pirms pandēmijas bija vientuļi, tagad ir vēl vientuļāki, jo iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem ir būtiski ierobežota, rezultātā pieaug vientulības un nolemtības sajūta. Tie, kas šajā laikā zaudējuši darbu, emocionālu un praktisku iemeslu dēļ iedzīvojušies depresijā. Tāpat pieaudzis vardarbības gadījumu skaits ģimenēs, kā arī palielinājies alkohola patēriņš, un pieaugušas ar to saistītās problēmas. Tāpēc ir svarīgi meklēt palīdzību – vai nu pie līdzcilvēkiem, vai speciālista. Problēmas apzināšanās vien jau ir nozīmīgs solis psihoemocionālās veselības uzlabošanai,” norāda psihoterapeits.
#2 Mēģināt mainīt lietu uztveri
Katram no mums dzīvē pirms pandēmijas tāpat bija izveidots savs adaptācijas plāns, kas ļāva sakārtot ikdienu un pielāgoties apstākļiem. Šo adaptācijas plānu ik pa laikam nepieciešams atjaunot un objektīvi izvērtēt lietas, kuras būs iespējams mainīt un kuras diemžēl nē. Tad šis plāns sev ir “jāapstiprina” un pakāpeniski jāievieš. Turklāt skaidri apzinoties iespēju robežas un alternatīvas.
Piemēram, ja esat gribējis aizbraukt ceļojumā ārpus Latvijas, taču pašlaik tas nav iespējams, dodieties izbraucienā pa Latviju. Protams, tas nav tas, ko vēlējāties un bijāt plānojis, bet tas ir tas, ko esošajā situācijā varat darīt, lai uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli un izrautos no rutīnas, kas nomāc un izraisa negatīvas sajūtas.
“Izveidotā adaptācijas plāna atjaunošana ļaus paskatīties uz lietām no cita skatpunkta – ko es varu un ko vēl nevaru darīt. Tādējādi radīsies iespēja atklāt jaunas lietas un veidus, kā pamainīt ierasto ikdienu un reizē uzlabot savu pašsajūtu. Taču visam jāpieiet ar mēru – svarīgi atrast laiku darbam, brīvā laika nodarbēm un attiecībām. Vēlams neieslīgt galējībās, piemēram, vairs pilnīgi neko neplānot, jo neko jau tāpat nevar darīt, vai sevi neierobežot vispār – iepriekš visu laiku sēdēju mājās, tagad došos dzīvē. Ieslīgšana galējībās radīs atkal jaunas problēmas, piemēram, izdegšanu, kas prasīs tūlītēju risinājumu un nekādā veidā neveicinās psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanu,” paskaidro Artūrs Miksons.