Pirmsskolas vadītāja: Bērniem jāļauj pašiem izvēlēties draugus Apriņķis.lv
- Autors: Elīna Kazanova, privātās pirmsskolas "Patnis" vadītāja
Publicitātes foto
Labākais draugs vai pirmā mīlestība jau bērnudārzā? Pareiza pedagogu un vecāku reakcija šādā situācijā var būtiski ietekmēt bērna izpratni par savstarpējām attiecībām. Tikpat būtiski ir spēt izvērtēt, vai bērns ir vērsts uz komunikāciju ar citiem vienaudžiem vai daudz labāk jūtas vienatnē. Privātās pirmsskolas “Patnis” vadītāja Elīna Kazanova stāsta, ka arī pirmsskolā iegūtā draudzība var būt ļoti noturīga un, ja pirmā pieredze ar draugiem būs pozitīva, vairosies bērna pārliecība par sevi un drošības sajūta, ienākot citā vidē, piemēram, skolā.
Reizēm, runājot par bērnu savstarpējo komunikāciju, nākas dzirdēt izteikumu, ka viens vai otrs bērns neprot draudzēties, tomēr patiesībā atslēga ir bērna pārliecībā par sevi un ģimenes piemērā. Atvērtība draudzībai lielā mērā nāk tieši no ģimenes piemēram, tāpēc pieaugušajiem būtu jāizvairās, piemēram, no savu draugu vai paziņu aprunāšanas atvases klātbūtnē, jo tas būtiski ietekmē mazā cilvēka izpratni par to, kādam jābūt labam draugam.
Stiprināt bērna pārliecību par sevi
Bērna gatavība un vēlme draudzēties ir atkarīga arī no viņa pašvērtējuma – grūti uzsākt jaunu draudzību, ja iekšēji jūties vājš un nevarīgs. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem. Tāpat arī pārāk augsts pašvērtējums var traucēt – citi bērni var vairīties draudzēties ar kādu, kurš jūtas un uzvedas kā karalis. Stiprinot bērna pārliecību par sevi, dabiski radīsies arī viņa vēlme komunicēt ar citiem.
Tāpat nav jābaidās, ka bērns vēl ir par jaunu draugiem – lielākoties jau četru gadu vecumā bērni (īpaši meitenes) izvēlas draugus. Bērniem jāļauj pašiem izvēlēties, ar ko draudzēties, jo viņi lieliski jūt cilvēkus un atceras gan labo, gan slikto. Nereti vecāki cenšas veidot draudzību, jo cits bērns dzīvo netālu vai, piemēram, ir viņu pašu draugu atvase. Šādos gadījumos ne vienmēr bērniem var izdoties nodibināt saikni, taču par to nav jāraizējas.
Dalīties ar pozitīvo pieredzi
Arī pirmsskolas laikā radusies draudzība var būt ļoti noturīga arī nākotnē – mūsdienās bērni ne tikai tiekas grupiņā, bet pavada laiku arī ārpus bērnudārza, piemēram, svin dzimšanas dienas un citus svētkus. Tieši pirmā pieredze ar draugiem ir noteicošā, lai vēlāk arī skolā bērns būtu komunikabls, ar pozitīvām atmiņām un nebaidītos uzsākt sarunu ar nepazīstamiem bērniem. Vecāki var motivēt un atbalstīt bērnu, sakot, ka viņam viss izdosies. Ja pašu vecāku pieredze skolas vai pirmsskolas laikā nav bijusi tā pozitīvākā, iespējams, to nevajadzētu stāstīt bērnam, lai priekšlaicīgi neradītu viņā bailes no skolas. Es aicinātu dalīties ar priecīgajām un pozitīvajām atmiņām.
Nesmieties par pirmo bērnudārza mīlestību
Bērnudārzā var rasties ne tikai pirmā draudzība, bet arī mīlestība. Taču tas nekādā gadījumā nav pamats bažām, tieši pretēji – šādas sajūtas pirmsskolas vecuma bērnus motivē apmeklēt bērnudārzu, bet pedagogi lieliski spēj pieskatīt bērnus un novirzīt šīs sajūtas produktīvā gultnē, lai tas sekmētu izglītošanās procesu. Noteikti nevajadzētu smieties par bērnu vai noniecināt viņa sajūtas, sakot, ka viņš šajā vecumā no tā vēl neko nesaprot. Tāpat nav jāraizējas par risku tikt pie “salauztas sirds”, jo šajā vecumā bērni visu uztver daudz vieglāk. Ja simpātija maina bērnudārzu vai dodas uz skolu, vecākiem un pedagogiem nepieciešams vien aprunāties ar bērnu un izskaidrot situāciju.
Mācēt pieņemt atšķirīgo
Patiesībā sarunas un situācijas izskaidrošana palīdzēs sekmēt bērna spēju pieņemt atšķirīgo, piemēram, bērnus no citām kultūrām. Lapu ielas bērnudārzs “Patnis” darbojas pēc saimes grupu principa, kas nozīmē, ka vienkopus mācās un darbojas dažādu vecumu bērni, tādējādi mācoties nesteigties, saprast citam citu un attīstīt empātiju. Audzēkņu vidū ir arī bērni no jauktām ģimenēm vai tādi, kas nesen atgriezušies no ārvalstīm. Patiesībā dažādība palīdz iemācīt bērniem, cik plaša un raiba ir pasaule, cik dažādās valodās mēdz runāt cilvēki u.tml. Ja kāds bērns runā ar izteiktu akcentu, stāstām pārējiem, ka viņš vēl tikai mācās latviešu valodu un aicinām palīdzēt. Savukārt, lai bērns veiksmīgāk iekļautos kolektīvā, aicinām viņu iemācīt mums visiem kādas frāzes viņa dzimtajā valodā.
Jebkurā gadījumā ir būtiski, lai neviens bērns netiek atstumts, lai bērns nejustos nevajadzīgs. Ar spēlēm un rotaļām cenšamies iesaistīt visus bērnus un parādīt labāko katrā. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ne visi bērni vēlas būt kompānijā un daži lieliski jūtas arī vieni paši – zīmējot, lasot vai spēlējoties vienatnē. Nevajag piespiest visus draudzēties ar visiem par katru cenu. Galvenais, lai bērns justos labi!