Aptauja: 60% Latvijas iedzīvotāju 2022.gadā ir kāda veselīga apņemšanās Apriņķis.lv
- Autors: Andris Veselovskis, psihoterapeits
Foto - pixabay.com
Jauna gada sākums nereti tiek uztverts kā iespēja uzsākt jaunus un veselīgus ieradumus, sakārtot attiecības vai apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Arī Latvijā jaunā gada apņemšanās ir diezgan izplatītas – kopumā 60% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem 2022.gadā ir kāda veselīga apņemšanās (29% – ir, 31% – drīzāk ir), secināts jaunākajos “BENU Aptiekas” Stresa termometra datos, kas iegūti janvāra sākumā, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu. 37% norādījuši, ka jaunajā gadā viņiem jaunu veselīgu apņemšanos nav (20% – nav, 17% – drīzāk nav), bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Izplatītākās jaunā gada apņemšanās ir saistītas ar veselīgāka dzīvesveida piekopšanu, piemēram, fiziskajām aktivitātēm, uztura paradumiem, saldumu samazināšanu, kvalitatīvāku miegu un kaitīgo ieradumu ierobežošanu.
Analizējot iegūtos rezultātus pēc dažādiem demogrāfiskajiem rādītājiem, secināms, ka biežāk 2022.gadā veselīgākus paradumus apņēmušās ieviest sievietes – viņu vidū 67% (34% – ir, 33% – drīzāk ir) šim gadam ir kāda veselīga apņemšanās, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 53% (24% – ir, 29% – drīzāk ir). Attiecīgi šādu apņemšanos nav 31% sieviešu (15% – nav, 16% – drīzāk nav) un 44% vīriešu (26% – nav, 18% – drīzāk nav).
Raugoties pēc respondentu ģimenē lietotās sarunvalodas, veselīgas jaunā gada apņemšanās ir 61% latviešu (29% – ir, 32% – drīzāk ir) un 62% krievvalodīgo (31% – ir, 31% – drīzāk ir), kamēr šādu apņemšanos nav attiecīgi 38% latviešu (20% – nav, 18% – drīzāk nav) un 36% krievvalodīgo (28% – nav, 8% – drīzāk nav).
Pēc aptaujāto vecuma biežāk kāda veselīga jaunā gada apņemšanās ir iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (64%), kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 un no 55 līdz 74 gadiem (katrā no grupām 58%), savukārt jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) kāda veselīga apņemšanās 2022.gadam ir 57% respondentu.
Jauns gads tiek uztverts kā robežas punkts starp "veco un jauno es", kur "jaunais es" tiek plānots daudz veselīgāks, veiksmīgāks un laimīgāks. Uzlabojumus ikdienā ieteicams veikt arī bez jauna mēneša vai gada sagaidīšanas. Nereti cilvēki sevi māna, cenšoties pēkšņi mainīt vairākas dzīves jomas, kā rezultātā piedzīvo lielu stresu un vilšanos, jo nav gatavi tik straujām pārmaiņām. Egle, kas augusi 40 gadus, pēkšņi nevar pārvērsties par bērzu. Turklāt ātri iegūtas pārmaiņas parasti ir nenoturīgas, piemēram, ātri zaudējot lieko svaru, pēc kāda laika var panākt vēl lielāku svara pieaugumu. Efektīvāk ir dzīvi mainīt pamazām, bet ar mērķi, lai izmaiņas būtu noturīgas.
Tāpat vajag saglabāt pacietību un darba prieku. Publiskajā vidē un reklāmās cilvēki tiek apreibināti ar grandiozām idejām, iespējamo laimi un apsolījumiem gūt tūlītējus panākumus, tomēr jāatceras, ka reālajā dzīvē labākie instrumenti piepildītai dzīvei ir pacietība, darba prieks, darba tikums, kā arī vēlme mācīties un sevi attīstīt.