Jānis Rozenfelds: Kā karš Ukrainā ir ietekmējis pensiju plānus? Apriņķis.lv
- Autors: Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
Foto - publicitātes
Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos. Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram, Eiropā akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.
Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februāri, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi. Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildus spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija.
Mēs Latvijā uz notikumiem Ukrainā skatāmies ar citām acīm, kamēr globālie investori ir daudz pragmatiskāki. Turklāt vairāk nekā 75% no SEB pensiju plānu aktīviem diversificēti pasaules akciju un obligāciju tirgos. Notikumi Ukrainā arī nav būtiski ietekmējuši Latvijas valsts vērtspapīru cenas, taču mūsu valsts obligāciju riska prēmijas ir pieaugušas pēdējo divu nedēļu laikā.
SEB pensiju plāniem Latvijā nav tiešu ieguldījumu Krievijā, netiešie ieguldījumi pirms sākās karš bija robežās no 0,1% – 0,14%; tātad tiem nebija lielas ietekmes uz pensiju plānu ienesīgumu. Mēs rūpīgi sekojam līdzi sankcionēto uzņēmumu sarakstiem, lai nefinansētu sankciju sarakstos iekļautas kompānijas, un to prasām arī no citiem līdzekļu pārvaldītājiem, kuru finanšu instrumentos esam ieguldījuši. Turklāt pastāvīgi strādājam ar ārvalstu fondu pārvaldniekiem, lai nodrošinātu, ka viņi savos fondos neveiktu investīcijas Krievijas uzņēmumos.
Ukrainas kara jautājums noteikti vēl ilgu laiku būs finanšu tirgus dienaskārtībā – gan vērtējot no ekonomikas, gan no morāles viedokļa. Redzam, ka arvien vairāk lielo globālo uzņēmumu pamet Krievijas tirgu, arī lielo akciju tirgus indeksu veidotāji izslēdz Krievijas uzņēmumus no indeksos ietverto uzņēmumu sarakstiem.
Skaidrs, ka “sankciju karš” starp Krieviju un pārējo pasauli un sankciju ietekme sniedzas ārpus karadarbības zonas robežām. Sankcijas paaugstina enerģijas izejvielu cenas, kas, visticamāk, negatīvi ietekmēs ne tikai Krievijas ekonomiku, bet arī pārējo pasauli, jo īpaši Eiropu. Tāpat tās var ietekmēt lielo pasaules uzņēmumu, kas līdz šim bija plaši pārstāvēti Krievijā darbības rezultātus un akciju vērtību.
Taču der atcerēties, ka pensijas kapitāla uzkrāšana ir kā maratons, kurā periodiskas svārstības, tai skaitā, negatīvas svārstības ir neizbēgamas. Arī iepriekš ir bijuši lielāki kritumi finanšu tirgos (piemēram, 2015., 2018. un 2020. gadā). Mierīgākā metode, kā krāt pensijai ir veikt regulāras iemaksas un izvēlēties vecumam atbilstoši pensiju plānu. Savukārt plānu mainīt – tikai to rūpīgi pārdomājot.