"Sadales tīkls" pilotprojektā Ķekavas novadā testē jaunākās paaudzes materiālus gaisvadu elektrolīniju izbūvē
- Autors: Apriņķis.lv
Lai modernizētu elektrotīklu atbilstoši nākotnes tendencēm un mazinātu biežākos gaisvadu elektrolīniju bojājumu cēloņus, AS "Sadales tīkls" īsteno pilotprojektu gaisvadu elektrolīnijas pārbūvei, izmantojot jaunas darba metodes un inovatīvus, iepriekš neizmantotus materiālus, pavēstīja uzņēmumā. Pārbūvētā gaisvadu elektrolīnija oktobra vidū ir nodota ekspluatācijā. Turpmāko piecu gadu laikā uzņēmums varēs izdarīt pirmos secinājumus par jauno materiālu un darba metožu devumu.
Pilotprojekta mērķis ir izbūvēt laikapstākļu neietekmējamu un apkārtējai videi drošu elektrotīklu. Tā ietvaros par pilnībā izolētu tika pārbūvēta 2360 metrus gara vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnija un viena transformatoru apakšstacija Ķekavas novada Daugmales pagastā. Projektā visus darbus – no izpētes līdz materiālu atlasei un izbūvei – veica "Sadales tīkla" speciālisti. Īpaši piedomāts pie tā, lai izmantotie materiāli būtu ergonomiski – viegli un ērti iebūvējami tīklā, tādejādi samazinot nepieciešamo darbaspēka resursu gan izbūves, gan ekspluatācijas darbiem.
"Projektā likām lietā inovatīvākos materiālus un tehnoloģijas, ko gaisvadu elektrolīniju izbūvē izmanto progresīvākie sadales sistēmas operatori Eiropā un Amerikā. Turpinām meklēt labākos risinājums pilnībā izolētai gaisvadu līnijai, kas būtu laikapstākļu neietekmējama un apkārtējai videi droša, un šis pilotprojekts mums ļauj novērtēt atlasīto materiālu funkcionalitāti, kā arī izvērtēt ieguvumus, lemjot par efektīvākajām elektrotīkla modernizācijas metodēm nākotnē," stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Raimonds Skrebs.
Kā norāda "Sadales tīkls", viens no ārējiem faktoriem, kas jāņem vērā elektrolīniju izbūves procesā, ir putnu populācijas ietekme. Pilotprojektā izmantoti jauni risinājumi balstu galu apstrādei un vadu montāžai balstos, kas apgrūtina putnu nosēšanos balstu galā, no strāvas trieciena pasargājot putnus un mazinot arī elektrotīkla bojājumu iespējamību. Vēl viens izaicinājums ir balstu iegrimšana zemē – parasti tas notiek vietās ar nestabilu grunti, piemēram, purvainās teritorijās. Pilotprojektā šī problēma risināta, balstu uzstādīšanā izmantojot speciālu konstrukciju to stabilitātei.