Energoresursu patēriņš pērn Latvijā pieaudzis par 4,9%
- Autors: LETA
Latvijā energoresursu patēriņš pagājušajā gadā pieaudzis par 4,9% salīdzinājumā ar 2020.gadu, sasniedzot 193 petadžoulus (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati.
Savukārt kopējā energoresursu patēriņa struktūrā pēdējos gados turpina palielināties atjaunojamo energoresursu īpatsvars, bet fosilo energoresursu īpatsvars kopējā patēriņā samazinās.
Desmit gadu laikā - no 2012. līdz 2021.gadam - dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 5,7 procentpunktiem un 2021.gadā bija 21%, savukārt atjaunojamo energoresursu patēriņš kopējā patēriņā desmit gadu laikā audzis par 14,9 procentpunktiem un 2021.gadā bija 41,3%.
CSP dati liecina, ka pērn eksportēja 43,7 PJ koksnes granulu, kas ir par 3,3 PJ jeb 8,3% vairāk nekā 2020.gadā.
Pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai 2021.gadā patērēja 51,8 PJ energoresursu un saražoja 42 PJ enerģijas, tostarp 31,2 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2020.gadā.
2021.gadā saražotā elektroenerģija hidroelektrostacijās (HES) bija 2708 gigavatstundas (GWh), kas ir par 105 GWh vairāk nekā 2020.gadā.
No saules saražotā elektroenerģija saules mikroģeneratoros un elektrostacijās turpināja palielināties un 2021.gadā bija septiņas GWh, kas ir par divām GWh vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vienlaikus vēja elektroenerģijas izstrāde 2021.gadā bija par 36 GWh mazāka nekā 2020.gadā.
Dabasgāzes patēriņa īpatsvars pārveidošanas sektorā 2021.gadā bija 47,7%, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, savukārt dabasgāzes patēriņa īpatsvars pārveidošanas sektorā piecu gadu laikā - no 2017. līdz 2021.gadam - samazinājās par pieciem procentpunktiem. Saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās pēdējo piecu gadu laikā samazinājās no 345 GWh līdz 292 GWh, bet biomasas (kurināmās koksnes) koģenerācijas stacijās un elektrostacijās pieauga no 520 GWh līdz 570 GWh.
Energoresursu galapatēriņš 2021.gadā bija 175 PJ, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gadā.
Lielākie energoresursu patērētāji 2021.gadā bija mājsaimniecības, kas patērēja 50,4 PJ jeb 28,8% no enerģijas galapatēriņa.
Pērn Covid-19 noteikto ierobežojumu atvieglošana, un līdz ar to lielāks pieprasījums pēc degvielas, ietekmēja degvielas patēriņa pieaugumu transporta sektorā - energoresursu patēriņš transportā 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu palielinājās par 5,3% jeb 2,5 PJ un 2021.gadā bija 49,6 PJ.
Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu tās patēriņš transportā palielinājās par 1,7 PJ jeb 5,3%. Energoresursu galapatēriņš rūpniecībā un būvniecībā, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,6 PJ jeb 4%.
Lielākais energoresursu patēriņš pērn bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē - 22,2 PJ jeb 54% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā.
Savukārt energoresursu galapatēriņš mājsaimniecībās 2021.gadā bija 50,4 PJ, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2020.gadā. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2020.gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās palielinājies par 5,4%.
Palielinoties atjaunojamo resursu kopējam patēriņam, Latvija tuvojas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim - līdz 2030.gadam sasniegt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru 50% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā.
Latvijā ir trešais augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) - 2020.gadā tas bija 42,13%, kamēr ES vidēji - 22,09%.