Elīna Kalniņa: No dažiem centiem līdz 17 miljoniem – uzkrājumu veidošanā svarīgākais ir ieradums Apriņķis.lv
- Autors: Elīna Kalniņa, “SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja
Foto - publicitātes
Angļu rakstnieks Semjuels Džonsons, kurš dzīvoja pirms vairākiem gadsimtiem, teica: “Cilvēks, kurš gan tērē, gan krāj naudu, ir vislaimīgākais, jo viņš gūst abus priekus”. Tomēr mūsdienu sabiedrībā ir izplatīts maldīgs uzskats, ka krāšana ir nevis prieks, bet smaga nasta, kas ierobežo rīcības brīvību, jo gribas taču dzīvot šodien un tagad. Tāpēc nereti cilvēkiem ir maldīga doma, ka viņi sāks krāt tad, kad sāks pelnīt vairāk. Taču līdz ar ienākumiem vienmēr pieaug arī vēlmes un tēriņi. Tādēļ, ja krāšana netiks izveidota kā ieradums, tad pat, augot ienākumiem, sākt krāt var neizdoties.
SEB digitālajā krājkasē uzkrāti vairāk nekā 17 miljoni eiro
Viens no soļiem pretī uzkrājumam ir digitālā krājkase – ar šī rīka palīdzību tiek noapaļoti ar karti veiktie pirkumi līdz nākamajam pilnajam eiro, bet starpība starp noapaļoto un samaksāto summu tiek ieskaitīta krājkontā. Viss notiek automātiski un gandrīz nemanāmi, toties tas palīdz izjust prieku, redzot, ka krājkontā veidojas uzkrājums.
Šobrīd “SEB bankas” digitālo krājkasi izmanto vairāk nekā 33 tūkstoši klientu, kuru uzkrājums pašreiz veido pāri par 17 miljoniem eiro. Vidējais viena klienta uzkrājums ir ap 520 eiro. “SEB bankas” dati par klientiem, kuri izmanto digitālo krājkasi, liecina, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem sāk veidot uzkrājumus vien ar dažiem eiro mēnesī, bet vēlāk viņi uzkrāj jau ap 20 eiro mēnesī.
Starp citu, interesants fakts, lai kliedētu mītu par to, ka mūsdienu tehnoloģijas un risinājums izmanto vien jaunā paaudze, vecākajam digitālās krājkases lietotājam ir 92 gadi. Kaut gan, protams, visaktīvāk šo rīku izmanto vecuma grupā no 26 līdz 36 gadiem.
Populārākie krāšanas mērķi – ceļojums, auto iegāde, “drošības spilvens”
Digitālā krājkase ir vien pirmais solis pretī uzkrājumam, jo šeit viss notiek automātiski un arī summas, ko var uzkrāt, nav tik ievērojamas. Lai krātu apzināti, būtu jāizveido ieradums ar noteiktu regularitāti novirzīt konkrētu summu uzkrājumā. Šeit vislabāk palīdz, ja ir kāds konkrēts mērķis un priekšstats, kāda summa tam ir nepieciešama. SEB mobilajā lietotnē ir iespējams atvērt jaunu uzkrājumu, nosakot gan mērķi, piemēram, ceļojumam, kāzām, pirmajai iemaksai par auto. Starp citu, tieši ceļojums, auto iegāde, “drošības spilvens” un mājokļa remonts ir populārākie uzkrājumu veidošanas mērķi “SEB bankas” klientu vidū.
Summa, ko regulāri novirzīt uzkrājumam, var būt jebkāda. Arī regularitāti var izvēlēties – reizi mēnesī, reizi nedēļā vai katru dienu. Piemēram, katru dienu var pārskaitīt vienu eiro un jau tagad sākt krāt Ziemassvētku dāvanām. Uz decembra sākumu būs uzkrāti jau pāri par 300 eiro. Turklāt uzkrāt vienu eiro dienā nav grūti – nepieciešams vien nedaudz pamainīt ieradumus, piemēram atteikties no pirktas kafijas vai smalkmaizītes. Savukārt reizi mēnesī, piemēram, algas dienā, var novirzīt uzkrājumam kādu lielāku summu.
“SEB bankas” dati liecina, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem vidēji mēnesī uzkrāj ap 50 eiro, klienti vecumā no 26 līdz 46 gadiem – ap 60 eiro, bet vecumā no 47 līdz 56 gadiem – ap 55 eiro. Protams, ja ir izvirzīts ambiciozs mērķis, piemēram, auto vai mājokļa iegāde, tad ik mēnesi krājkontā iemaksātā summa ir lielāka – vidēji ap 500 eiro.
Veiksmes pamatā – disciplīna
Svarīgi atcerēties, ka, lai krāšana tiešām veidotos kā ieradums, būtiski ievērot regularitāti, veicot iemaksas, kā arī tērējot uzkrāto tikai paredzētajam mērķim.
Nauda krājkontā pasargā no impulsīviem pirkumiem. Lai izņemtu to bez komisijas, summa jāpiesaka trīs dienas iepriekš, kas palīdz vēlreiz apdomāt, vai šis pirkums tiešām ir nepieciešams. Protams, ja nauda nepieciešama steidzami, komisijas apmērs ir 0,5% no summas, minimums – viens eiro.
Turklāt par noguldījumiem krājkontā tiek maksāti procenti, bet par paskaitījumiem uz krājkontu no cita “SEB bankas” konta komisija netiek ieturēta.