Vija Beinerte: Trojas zirgu Augeja staļļi Apriņķis.lv
- Autors: Vija Beinerte
Foto – Polina Viljuna un Gunārs Janaitis; Dinas Antumas-Jansones kolāža
Terorisms, cilvēku tirdzniecība, arī sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku un ieroču tirdzniecība, naudas mazgāšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, kibernoziegumi un organizētā noziedzība – Eiropas Savienības dibināšanas līguma 83. panta 1. punktā šie likuma pārkāpumi ir ierakstīti kā īpaši smagi un kopīgiem spēkiem apkarojami noziegumi.
Un re! Eiropas Parlamenta deputāti rudens sesijā pirmdien, 13. septembrī, balsos par ziņojumu, kur ietverts lēmums pielīdzināt šiem noziegumiem arī ar sociālo dzimumu saistītu vardarbību.
Tas nozīmē, ka turpmāk emocionāla, fiziska, seksuāla vai ekonomiska vardarbība pret gejiem, lezbietēm un transpersonām varētu tikt pielīdzināta nelegālai ieroču un narkotiku tirdzniecībai.
Un te man rodas jautājums, pat vairāki. Kāpēc emocionāla vardarbība pret lezbieti ir smagāks noziegums nekā emocionāla vardarbība pret grūtnieci? Kā atšķiras ekonomiska vardarbība pret geju no ekonomiskas vardarbības pret heteroseksuālu vīrieti? Kādēļ persona, kas izvēlējusies no sava bioloģiskā dzimuma atšķirīgu identitāti, likuma priekšā ir pārāka par personu ar dabisku bioloģisko identitāti? Un kāpēc noziegumi pret LGBT kopienas pārstāvjiem tiek samēroti ar cilvēku tirdzniecību un korupciju?
Šī Eiropas Parlamentā aktīvi virzītā jaunā direktīva turpina Stambulas konvencijas regulējumā iesākto. Mērķis ir skaidrs – uzspiest sociālā dzimuma jeb tā sauktā džendera konceptu visām ES dalībvalstīm, arī tām sešām, kas nav ratificējušas Stambulas konvenciju, tas ir Bulgārijai, Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai un Slovākijai.
Jaunā regulējuma pamatojumam tiek izmantots pētījums, kas gan ir veikts, atsaucoties uz ES dibināšanas līguma 83. panta pirmajā daļā ietvertiem smagajiem noziegumiem, taču fokusējoties uz sievietēm un meitenēm, nevis uz vardarbību pret LGBT kopienas pārstāvjiem. Kas patiesībā ir patvaļīga ES dibināšanas līguma interpretācija. Turklāt pētījumā tiek lietoti dati par vardarbību Lielbritānijā, kas vairs nav ES dalībvalsts.
Vēl ziņojumā teikts, ka "uz sociālā dzimuma balstīta vardarbība ir tāda vardarbība, kas vērsta pret sievietēm, tāpēc ka tās ir sievietes, un šī vardarbība nesamērīgi ietekmē sievietes. Arī LGBTI personas ir uz sociālā dzimuma balstītas vardarbības upuri viņu sociālā dzimuma, sociālā dzimuma identitātes, sociālā dzimuma izpausmju un dzimuma raksturojuma dēļ. Uz sociālā dzimuma balstītās vardarbības pamatā ir sociālā dzimuma stereotipi, patriarhālās struktūras un varas asimetrija."
Īstenībā šis teksts teicami ilustrē stereotipus, ko kreisie liberāļi mērķtiecīgi mēģina iepotēt sabiedrībai: ka vīrišķība ir nosodāma un izskaužama. Ka vēsture liecina par vīriešu kundzību pār sievietēm. Ka vīrieši ir tirāni, bet sievietes – viņu upuri.
"Tas ir patoloģisks skats uz vēsturi, ko postulē kreisie liberāļi un radikālās feministes. Cilvēces vēsture ir liecība vīriešu un sieviešu sadarbībai, jo tikai tā cilvēce ir spējusi izdzīvot un pastāvēt." Tā šo totalitārisma ideologu viltību komentē klīniskais psihologs Džordans Pītersons.
Vardarbībai nav dzimuma. Tās cēloņus nedrīkst sašaurināt līdz "šķiru cīņai", ko tagad iemieso izdomāts varas sadalījums starp dzimumiem. Šādi tiek veicināta sabiedrības šķelšana, kā arī zēnu un vīriešu diskriminācija.
Tāpēc 33 Latvijas nevalstiskās organizācijas aicina EP deputātus balsot pret ziņojumu "Ar sociālo dzimumu saistītas vardarbības identificēšana kā jauna to noziegumu joma, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā". Kā arī aicina tieslietu, labklājības un ārlietu ministrus nodrošināt ministriju ierēdņu dalību ES līmeņa darba grupās un neatbalstīt šā ideoloģiskā dokumenta virzību, lai Latvijas intereses Eiropā tiktu pārstāvētas, balstoties uz LR Satversmē definētajām vērtībām.