Vai nauda ir laba dāvana bērnam? Skaidro psiholoģe Apriņķis.lv
- Autors: Iveta Aunīte, psiholoģe , “Rimi bērniem” emocionālās labsajūtas eksperte.
Foto - pexels.com
Uz jautājumu, vai nauda ir laba dāvana bērnam, nav iespējams atbildēt viennozīmīgi. Dažādos vecuma posmos izpratne un attieksme pret naudu kā vērtību ir atšķirīga. Vecākiem ar naudas dāvināšanu savai atvasei nevajadzētu steigties, daudz vērtīgāk ir piepildīt bērna sapņus. Bet kā rīkoties pārējiem? Cik gadu vecam bērnam svētkos dāvināt naudu, cik daudz naudas dāvināt un vai vispar to darīt?
Līdz 2 gadu vecumam – naudai jā!
Līdz divu gadu vecumam bērnam (pareizāk sakot, vecākiem) droši var dāvināt naudu un pasniegt kādu nelielu, simbolisku dāvaniņu. Šajā vecumā bērniem vēl nav izpratnes par lietu vērtību, savukārt jaunajiem vecākiem finansiāls atbalsts var izrādīties nozīmīgs.
Tāpat šajā posmā ir ļoti ieteicams, lai viesi vecākiem pajautātu, kas bērnam tiešām ir nepieciešams. Tādējādi izvairīsieties no situācijas, kad ģimenei tiek uzdāvināta dārga, taču neaktuāla dāvana. Arī pašiem vecākiem nevajadzētu kautrēties pirms gaidāmajiem svētkiem atklāt savus plānus, piemēram, ielūgumā norādīt, ka šobrīd ģimene krāj līdzekļus bērna istabas remontam.
No 2 līdz 9 gadu vecumam – bērns gaida dāvanu
Kad bērns sasniedzis divu gadu vecumu, vecākiem un viesiem jārēķinās, ka bērns sagaida kādu mantisku iepriecinājumu. Arī vecumposmā no 2 līdz 9 gadiem bērnam vēl ir maza izpratne par budžetu un lietu vērtību; bērns sagaida konkrētas dāvanas.
Šajā vecumposmā par labu izvēli nevar nosaukt ne naudu, ne dāvanu kartes, nedz arī biļetes uz kādu pasākumu, ja neskaita situācijas, kad ciemos nāk daudz viesu un starp daudzām uzreiz lietā liekamām mantām ir tikai pāris šādu nekonkrētu dāvanu. Protams, lieliski, ja viesi ir vienojušies kopīgiem spēkiem sagādāt dāvanu karti, piemēram, velosipēda iegādei, tomēr šajā vecumā bērns iepriecinājumu vēlas tūlīt un tagad, bet parasti svētku dienā uzreiz doties uz veikalu, lai iztērētu uzdāvināto naudu vai dāvanu karti, nav iespējams.
2 līdz 9 gadus veci bērni priekšroku dod daudzām dāvanām jeb kvantitātei, nevis nedaudzām dārgām dāvanām jeb kvalitātei. Tāpēc ir lieliski, ja viesi, kas nes dāvanā naudu, atnes arī kādu simbolisku dāvaniņu, piemēram, krāsojamo grāmatu vai konfektes.
Sākumskolas skolēnam var dāvināt arī naudu, īpaši, ja viesim bērna vēlmes nav skaidras vai ja bērns ļoti kāro kādu konkrētu dārgāku lietu, piemēram, datoru, jaunu telefonu, varbūt savu mājdzīvnieku. Tomēr šajā situācijā ieteicams pirms dzimšanas dienas ar bērnu vienoties par uzdāvinātās naudas tērēšanas mērķiem. Vecāki var bērnam pajautāt: “Ko tu teiktu, ja viesiem lūgtu dāvināt naudu jauna datora iegādei?” Tomēr, ja, saņemot naudu, bērns pārdomā un vēlas to iztērēt kam citam, pēc vecāku domām, nelietderīgam, šo savu ideju bērnam ir jāļauj īstenot.
Tiesa, arī par to ir jārunā, norādot – ja nauda tiks iztērēta citam pirkumam, būs jāpērk lētāks dators nekā tad, ja tā iegādē ieguldītu visus uzdāvinātos un vecāku nodrošinātos līdzekļus, kā iepriekš bija sarunāts.
No 10 līdz 14 gadiem – nauda kļūst interesanta
No aptuveni 11 gadu vecuma bērns varētu pat sākt gaidīt dāvanā tieši naudu, jo apzinās tās vērtību, un bērnam parādās dažādas vēlmes, ko gribas īstenot. Tomēr arī šajā vecumposmā vecākiem ieteicams pirms gaidāmajiem svētkiem ar bērnu pārrunāt, kur naudu būtu jēgpilni novirzīt. Vienlaikus ir jāpieņem, ka dāvinātā nauda ir bērna nauda un gala vārds par tās tērēšanu pieder pašam jubilāram. Jā, pat ja vecākiem šķiet, ka iegādāties datorspēli ir muļķīgi! Arī dāvanu kartes šī vecuma bērniem var būt piemērotas, īpaši tad, ja dāvinātājs ir “uzķēris” lietu, kas bērnu aizrauj.
Ja uzdāvina dāvanu karti lietām, par ko bērns interesējas, tas bērnam var likt justies pacilāti, jo parāda, ka interesējaties par viņu. Vienlaikus pusaudža vecums ir tas, kurā par konkrētas dāvanas izvēli ir labi konsultēties ar vecākiem vai pat pašu gaviļnieku – iespējams, pusaudzis ir jau nolūkojis ļoti konkrētu lietu, un līdzīga viņam var nederēt.
14+ gadu vecumā – nauda varētu būt laba dāvana
Naudai vajadzētu būt ģimenes sarunas tematam jau no bērna mazotnes, lai mazpamazām bērns apgūtu, kā apieties ar naudu. Ir lieliski, ja bērnam, sākot iet 1. klasē, tiek dota kabatas nauda. Tā ir iespēja gan sakrāt kārotajām mazajām lietām, gan arī iemesls vecākiem pārrunāt ar bērnu dažādus tēriņu mērķus. Ja, bērnam augot, vecāki redz, ka nauda tiek tērēta atbilstoši ģimenes vērtībām, kabatas naudas summa var pieaugt. Un, ja temats “nauda” ģimenē ir bijis, tad situācijā, kad kādā jubilejā tiks sadāvināta lielāka naudas summa, vecākiem nebūs jāraizējas, vai tā tiks prātīgi iztērēta. Ja netiks – arī tas ir jāuztver kā dzīves skola.
Tajā pašā laikā, ja agrīnā pusaudža vecumā vecākiem ir labi bērnu aicināt uz sarunu par viņa plāniem attiecībā uz sadāvinātās naudas tērēšanu, tad 18+ vecuma bērnus gan nevajadzētu tincināt, ja vien viņi paši nejautā pēc padoma. Ja viesi dāvina naudu, ar pusaudzi ir jāpārrunā, ka naudas summas var atšķirties, un tas nenozīmē, ka dāvinātājs ir sliktāks vai labāks par citiem – katras ģimenes iespējas ir atšķirīgas, un tas ir jāciena.