Čakša: Motivēti pedagogi ilgtspējīgā skolā - pamats kvalitatīvai izglītībai ikvienam bērnam

"Mūsu mērķis panākt vienādas iespējas bērniem visā Latvijā, pieejamu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību," pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre uzsver, ka sagatavotais plāns paredz noteikt pieejamības kritērijus par prioritāriem. Kā vienu no piemēriem minot, ka līdz sākumskolai ceļā pavadītais laiks nav ilgāks par 40 minūtēm.

"Izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami profesionāli, labi motivēti pedagogi, kuri strādā ar pietiekamu bērnu skaitu, lai nodrošinātu slodzi vienā skolā un vienlaikus nav pārslogoti. Mūsu mērķis ir radikāls, palielināt skolotāju atalgojumu trīs gados vidēji līdz 2500 eiro. Nosacījums tam ir elastīgi kritēriji skolām, kuru izpilde, ieviešot programmas finansējuma modeli, nodrošinās finansējumu atalgojuma palielināšanai," saka A.Čakša. Vienlaikus ministre uzsver, ka daudzviet Latvijā, lai pielāgotos reģionālajām demogrāfiskajām izmaiņām, pašvaldībām ir jālemj arī par jauno skolu būvi, nevis par reorganizāciju.

Augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēti kompleksi risinājumi, kas ietver ne tikai radikālu pedagogu atalgojuma palielināšanu, tostarp arī ir jāievieš jauns finansēšanas modelis pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, kas balstīts labas skolas un optimālas klases kritērijos, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru. Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu, un tas paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā, skaidro IZM pārstāvji.

Tāpat kompleksi risinājumi paredz konkrētu kritēriju ieviešanu, kas paredz labas skolas un optimālas klašu grupas ieviešanu atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā. 1.-6.klašu grupā kritēriji ir rekomendējoši, tomēr šajā izglītības pakāpē nav atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt 7.-12.klašu grupā kritēriji ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldībām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kritērijus 1.-9.klašu grupā. Tāpat tiek rosināts veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu risinājumu ieviešanu augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai, paredzēts veidot investīciju programmu skolu infrastruktūras attīstībai - jaunu skolu būvniecībai pašvaldībās, kurās pieaug iedzīvotāju un skolēnu skaits. Apzinot pašvaldību vajadzības, plānotā investīciju programma paredz desmit jaunu skolu būvniecību un desmit skolu piebūvju būvniecību, lai paplašinātu esošo telpu kapacitāti. Skolu būvniecības investīciju programma paredzēta ne tikai Pierīgas pašvaldību izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, bet arī citviet Latvijā, tostarp, Valmierā, Ogrē, Smiltenē, Bauskā, Madonā un citur, vēsta IZM.

Tiešie ieguvēji, veidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošu un kvalitatīvas izglītības pieejamību, būs skolēni un skolotāji. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Savukārt pašvaldībām kā skolu dibinātājām un pedagogu darba devējiem sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem.

Jaunu, kompleksu risinājumu ieviešana paredzēta, lai radītu iespējas ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīves vietas iegūt pieejamu un kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Balstoties uz datiem, demogrāfiskie procesi un to ilgtermiņa prognozes ar pieaugošo urbanizācijas līmeni uzrāda reālo situāciju un turpmāko gadu tendenci, būtiski pieaugot izmaksām. Vienlaikus nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu klašu izveidi, slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, atzīmē IZM pārstāvji.

Minētie faktori jau vairākus gadus veido negatīvu ietekmi, kas atspoguļojas izglītības kvalitātes rādītājos un skolēnu zināšanu sniegumā. Šādas tendences apliecina gan starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, gan centralizētie eksāmenu rezultāti. Tāpat izglītības kvalitāti raksturojošie rādītāji liecina, ka tie ir būtiski zemāki lauku reģionos, palielinot nevienlīdzības plaisu iegūt kvalitatīvu izglītību.

Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā, IZM turpinās sarunas ar katru pašvaldību par jaunā finansēšanas modeļa "Programmas skolā" ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus. Tāpat ar pašvaldībām turpinās sarunas, lai sniegtu atbalstu skolu tīkla izveidei. Plānots pilnveidot un detalizēti izstrādāt jauno finansēšanas modeli, kā arī izveidot jaunās investīciju programmas. Tāpat IZM sagatavos nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas nepieciešami visu komplekso risinājumu ieviešanai, kā arī labas skolas un optimālas klašu grupas ieviešanai paredzot pārejas laiku no 2024.gada 1.septembra līdz 2027.gada 31.augustam, vēsta IZM.