Piektdien satiksmei atklās Ķekavas apvedceļu

Jaunais Bauskas šosejas maršruts un bijušās šosejas posms

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām.

Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Ātrgaitas autoceļš – kas jāņem vērā

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka: 
- pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
- velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
- aizliegts braukt atpakaļgaitā;
- aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

LVC vērš uzmanību, ka apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošības prasībām, velosipēdistiem un gājējiem ir aizliegts pārvietoties pa to ceļa daļu, kas apzīmēta ar ceļazīmi nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”. Lai nodrošinātu mikromobilitātes iespējas Pierīgas iedzīvotājiem, posmos, kur Ķekavas apvedceļš iet cauri pilsētvidei, gar paralēlajiem ceļiem ir paredzēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Pie Katlakalna ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu tilts, kas šķērso jauno apvedceļu. Gājēju tilta uzbrauktuve ir veidota lauztas līnijas formā, lai cilvēkiem ratiņkrēslos, arī velobraucējiem un citiem būtu ērtāk un drošāk uzbraukt augšā, radot iespēju apstāties un neslīdēt atpakaļ.

Pēc LVC informācijas, lai nokļūtu no Rīgas uz Ķekavu, velosipēdisti un gājēji var izmantot maršrutu pa Rīgas ielām, tālāk pa velosipēdistu un gājēju infrastruktūru Valdlaučos un pa jaunizbūvēto mikromobilitātes infrastruktūru. Pierīgas iedzīvotājiem arī ir iespēja ar kājām vai velosipēdu nokļūt līdz veikalam “A7”. Perspektīvā pēc 2025.gada tiks izbūvēta arī infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem no veikala “A7” līdz Rīgas robežai.

Satiksmes drošība un labiekārtojumi

Ķekavas apvedceļa trasē uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņi, 40 km metāla un 4 km betona drošības barjeru. 7,5 km  ir uzstādīti prettroķšņu risinājumi – sienas un grunts vaļņi. Ierīkoti arī 27 km dzīvnieku žoga. 

Ķekavas apvedceļa trasi būs iespējams uzraudzīt diennakts režīmā, pateicoties vairāk  nekā 20 videonovērošanas kamerām, divām meteostacijām, sensoriem, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēmai.

Apvedceļa būvdarbos ir izmantoti inovatīvi materiāli un tehnoloģijas. Piemēram, ir pielietotas caurtekas, ūdensvadi un apgaismes stabi, kas ir ražoti no stikla šķiedras materiāla, tiltu apmaļu ražošanas procesā izmantotas pārstrādātas PET pudeles, prettrokšņu sienās tiks izmantots kokšķiedras skaņas absorbents, kas izgatavots no koku šķiedras.

LVC dati liecina, ka Ķekavas apvedceļa apzaļumošanai ir iestādītas 144 dažādu šķirņu priedes, 195 bērzi. 140 pīlādži, 50 liepas, 21 ozols un vairāk nekā 1000 dažādu šķirņu krūmu.

Izmaksas – par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots (265,729). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei. Katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c), ir aptuveni 1,23 miljoni eiro (bez PVN). Salīdzinājumam – Saulkrastu apvedceļa (A1) vienas joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija apmēram 1,25 miljoni eiro (bez PVN).

Partnerības līguma periods

Kopējais partnerības līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā trīs gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.

LVC vēsta, ka Ķekavas apvedceļa gadījumā Privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.