Pētījums atklājis apaļā jūrasgrunduļa mazkustīgo dzīvesveidu
- Autors: LETA
Foto - Valdis Brauns
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" pētījums atklājis apaļā jūrasgrunduļa mazkustīgo dzīvesveidu, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) "Life Reef" projekta koordinatore Gunta Gabrāne.
Pērn "Bior" sācis apaļā jūrasgrunduļa pētījumus Baltijas jūras piekrastē, ar īpašām atzīmēm Dienvidkurzemes piekrastē un Rīgas līča jūrā atlaižot 8000 apaļos jūrasgrunduļus.
Saņemot 245 ziņas par iezīmēto apaļo jūrasgrunduļu noķeršanu un atlaišanu, pētnieki secinājuši, ka apaļajam jūrasgrundulim ir novērojama izteikta teritoriāla uzvedība, proti, 66% no visiem iezīmētajiem apaļajiem jūrasgrunduļiem divu nedēļu laikā pēc izlaišanas jūrā aizvien atrodas ap divu kilometru rādiusā no sākotnējās izlaišanas vietas, skaidroja Gabrāne.
"Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta speciāliste Loreta Rozenfelde uzsver, ka lielā mērā šo pasīvo kustības dinamiku var skaidrot ar sugai raksturīgo slikto peldspēju un mazkustīgo dzīvesveidu.
Rozenfelde skaidro, ka pētījuma izdošanās tiešā mērā bija atkarīga no zvejnieku līdzdarbības. Viņu atsaucība un ziņojumi ļāvuši nonākt pie pirmajiem apaļā jūrasgrunduļu pētījuma secinājumiem, kas turpmāk būs svarīgs pieturpunkts zvejas pārvaldības plāna izstrādes procesos.
Divu gadu laikā pētījumā iezīmēti 8000 apaļo jūrasgrunduļu - no tiem 4000 atlaisti Rīgas jūras līcī un 4000 Baltijas jūras atklātajā daļā. T veida zīme tiek ievietota katras zivs augšējā spurā, un tajā ietverts uzraksts "Bior Riga" un četru ciparu kods. T veida zīmju izmantošana ir plaši pazīstama prakse zivs migrācijas pētījumos.
"Bior" skaidro, ka apaļo jūrasgrunduļu izlaišanas vietas tika izvēlētas, balstoties uz augstāko zvejas aktivitāti, palielinot iespējamību atgūt iezīmētās zivis.
DAP projektu "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" īsteno kā vadošais partneris sadarbībā ar "Bior" un Daugavpils Universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Projektā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus - smilts un akmeņu sēkļus jūrā.