Ekonomists: Augstās energoresursu cenas negatīvi ietekmē Latvijas rūpniecību
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, AS "Citadele banka" ekonomists
Foto - publicitātes
Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir redzamas bremzēšanās pazīmes un tuvākajos ceturkšņos izaugsme nav gaidāma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana saruka pat par 2,6%. Tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.
Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat 4 eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesija riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas, jo nepieciešams taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu – 21,5%, ķīmisko produktu – 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.
Eiropā energoresursu dārdzība liek apturēt ražošanu, un tas ietekmēs arī Latvijas ražotājus – līdz ar augstajām enerģijas cenām pie mums jau ir sācis samazināties elektroenerģijas patēriņš. Saskaņā ar “Nordpool” publicētajiem datiem augustā dienas vidējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā saruka par aptuveni 5,8% salīdzinājumā ar 2021.gada augustu, savukārt septembra beigās kritums ir sasniedzis jau 15%. Protams, augstās cenas veicina elektroenerģijas taupīšanu, un vienlaikus Latvijā strauji aug elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam. Bet tas, visticamāk, neizskaidro visu patēriņa kritumu; te drīzāk ir signāls par tālāku rūpnieciskās aktivitātes mazināšanos.
Arī uzņēmēju aptaujas liecina, ka jaunie pasūtījumi rūpniecībā samazinās gan Latvijā, gan pasaulē, savukārt dažādu preču krājumi noliktavās, kas Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami saruka un daudzviet parādījās zināmi deficīti, šobrīd ir būtiski atjaunojušies. Tikmēr pirktspējas kritums nozīme mazāku rūpniecisko preču patēriņu un aktivitāti būvniecībā. Piemēram, ASV koka dēļu cenas jau ir atgriezušās pirmspandēmijas līmenī. Tas kopā ar enerģētisko krīzi Eiropā liek domāt, ka ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt un, pēc manām prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā ap nākamā gada martu var pārsniegt 10%.