Kā pavasarī atrast kompromisu ar alerģiju? Skaidro farmaceite ^{Apriņķis.lv}

Kuras zāles pret alerģiju izvēlēties?

Izvēloties pretalerģijas jeb antihistamīna preparātus, jāņem vērā, ka atsevišķi preparāti var radīt arī blakus efektus. Pirmās paaudzes antihistamīna preparāti, kuri satur aktīvo vielu klemastīnu (tavegils) vai hloropiramīna hidrohlorīdu (suprastīns), aizvien ir pieprasīti. Tiesa, ārsti un farmaceiti tos neiesaka kā pirmo izvēli, jo šīm zālēm ir izteikti blakus efekti – miegainība, koncentrēšanās grūtības, mutes sausums. Dienā, kad alerģijas dēļ ir lietots kāds no šīs grupas medikamentiem, jāzina, ka tie iedarbojas uz centrālās nervu sistēmas šūnām, tāpēc nav ieteicams sēsties pie stūres vai darīt darbu, kas prasa spēju koncentrēties.

No pirmās paaudzes antihistamīniem, drošāks ir preparāts, kura aktīvā viela ir kvifenadīna hidrohlorīds (fenkarols), jo tam nav miegainības blakusefekta. Savukārt, otrās paaudzes antihistamīna līdzekļiem, kuru aktīvās vielas ir cetirizīns vai loratadīns, tādas blakusparādības nepiemīt. Tie ir daudz drošāki lietošanai arī ikdienā.

Gadās, ka cilvēki pirmās paaudzes antihistamīna preparātus izvēlas zemākas cenas dēļ, tomēr jāņem vērā, ka alerģijas paasinājuma gadījumā pirmās paaudzes antihistamīna preparāti būtu jālieto trīs reizes dienā, kamēr otrās paaudzes līdzekļus tikai vienreiz dienā, tādējādi cenas starpība izlīdzinās.

Ja alerģija izpaužas tikai ar pilošu degunu, vai varu nedzert tabletes, bet lietot kādus deguna pilienus?

Ja alerģija izpaužas ar aizliktu vai pilošu degunu, šķaudīšanu, kņudināšanu degunā, noderēs aerosols, kas satur aktīvo vielu azelastīnu. Pieejami arī acu pilieni, kuru sastāvā ir azelastīns. Šos pilienus iesaka lietot, ja alerģija izraisa acu asarošanu vai apsārtumu.

Vēl bez receptes nopērkams deguna aerosols, kura sastāvā ir nazālais kortikosteroīds (flutikasons). To var lietot ilgstoši, jo preparātam nav sistēmisku blakņu, tas ir drošs un darbojas arī ar pretiekaisuma efektu. Ja cilvēkam ik gadu alerģija izpaužas ar pilošu degunu, kamēr vien ziedputekšņu koncentrācija gaisā saglabājas augsta, deguna aerosolam vajadzētu būt pa rokai.

Kad ir īstais brīdis sākt lietot alerģijas zāles?

Augu ziedēšanas laiks ir atšķirīgs, tomēr daži no augiem sāk ziedēt jau ziemas izskaņā un agrā pavasarī. Piemēram, alksnis un lazda sāk ziedēt jau februārī, martā. Zinot, ka pret šiem ziedputekšņiem katru gadu ir alerģija, jau divas trīs nedēļas pirms ziedputekšņu sezonas ieteicams sākt lietot antihistamīna medikamentus gan aerosolu, gan tablešu veidā.

Arī sajūtot pirmos simptomus, nevajag vilcināties un gaidīt, kad sūdzības kļūs vēl izteiktākas – droši var sākt dzert pretalerģijas zāles. Vien jāatceras, ka profilaktiski antihistamīna medikamentus lietot ilgstoši nav nozīmes, jo tie alerģiju neārstē.

Ko varu darīt, lai alerģiju izārstētu pavisam?

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kad imunitāte pastiprināti reaģē uz kādu alergēnu, izraisot alerģijas simptomus. Protams, vērts domāt par to, kā stiprināt imunitāti kopumā, lai organisms būtu spēcīgāks. Ja imunitāte būs stiprāka, iespējams izdosies panākt, ka pavasarī alerģija izpaužas viegli un to nepapildina vēl dažādas vīrusu ierosināta slimības.

Ja alerģija norit smagi, ir iespējams uzsākt imūnterapiju. Tas notiek ārsta uzraudzībā, pacients saņem medikamentus, kas satur mazās devās alergēnus, un tādā veidā organisms pie tiem tiek pakāpeniski pieradināts līdz imūnsistēma uz šo alergēnu vairs nereaģē ar simptomiem. Imūnterapija ilgst 3-5 gadus, un tas ir dārgs pakalpojums.

Man jau tikai iesnas, kā katru gadu. Dodiet kaut ko pret iesnām!

Nereti cilvēki neaizdomājas par to, ka viņam ir alerģija, bet uzskata, ka ik gadu pavasarī vienkārši slimo, jo saaukstējas. Ja saaukstēšanās simptomi atkārtojas gadu no gada vienā un tajā pašā laikā, tomēr vērts aizdomāties par alerģiju, konsultēties ar ārstu, veikt alergēnu testus.

Vēl viens variants, ko pamēģināt – tiklīdz deguns ir aizlikts, acis asaro, var iedzert kādu antihistamīna tableti un pavērot, kā mainās pašsajūta. Ja tā uzlabojas, visdrīzāk šie simptomi ir saistīti ar organisma paaugstinātu jutību pret kādu alergēnu.

Papildu ieteikumi, meklējot kompromisus ar alerģiju

Ejot ārā, ieteicams lietot saulesbrilles. Tās aizsargās acis no ziedputekšņiem. Ja ikdienā tiek nēsātas brilles, periodos, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augsta, vēlams lietot lēcas, kas vēl vairāk aizsargā acs gļotādu no alergēniem.

Atnākot mājās no pastaigas, ieteicams izskalot degunu ar jūras ūdeni vai nātrija hlorīdu, atbrīvojot gļotādu no ziedputekšņiem.

Ieteicams vēdināt māju nevis pa dienu, kad spīd saule, gaiss ir sauss, vējains un ziedputekšņu koncentrācija augsta, bet labāk to darīt vēlākās vakara stundās, kad gaiss ir mitrāks vai pēc lietus.

Ja alerģijas izpausmes ir smagas, pēc pastaigas ārā ieteicams nomazgāties dušā, izmazgāt matus, pārģērbties, lai mazinātu ziedputekšņu kā alergēnu klātbūtni.

Degunā var iesmērēt kādu ziedi vai vazelīna eļļu, kas izveido mehānisku barjeru gļotādai un neļauj alergēniem iekļūt organismā, izraisot alerģijas simptomus.

Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, ieteicams izvairīties no ekokosmētikas lietošanas, kuras sastāvā mēdz būt dabīgas izcelsmes vielas. Jābūt uzmanīgam arī ar zāļu tēju lietošanu uzturā un, pirtī ejot, nevajadzētu pērties ar slotiņām.

Lai gan medicīnisko masku lietošana šobrīd daudzviet vairs nav obligāta prasība, tiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, respiratora vai maskas lietošana var palīdzēt izvairīties no kontakta ar populārākajiem alergēniem pavasarī – ziedputekšņiem.