Noguris, jo trūkst folijskābes? Laiks likt uz šķīvja zaļumus!

Skābe, kas patiesībā ir B grupas vitamīns

Folijskābe ir sintezēta B9 vitamīna forma, tātad – arī folijskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuru pirmo reizi atklāja 1941.gadā, izdalot to no spinātu lapām. Tomēr pats fakts, ka folijskābe pieder B vitamīnu grupai, nozīmē to, ka arī tā ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas organismā neuzkrājas un neveido rezerves. Cilvēkam ikdienā būtu jāseko līdzi, lai folijskābe tiktu uzņemta pietiekamā daudzumā arī ar uzturu. Folijskābe nepieciešama, lai smadzenes spētu normāli funkcionēt, lai asinsrades process noritētu nevainojami un veidotos sarkanie asins ķermenīši, kas atbild par skābekļa transportēšanu organismā uz visām šūnām. Tāpat jebkuri B grupas vitamīni palīdz ķermenim pārstrādāt un pārveidot ēdienu glikozē, kas kalpo par enerģijas avotu. B vitamīni palīdz ķermenim izmantot arī uzņemtos taukus un nodrošina labāku nervu sistēmas un aknu darbību. Pietiekams folijskābes līmenis asinīs gādās, lai āda un mati būtu labā stāvoklī, un arī redze būtu laba.

Kad folijskābe noteikti jāuzņem papildus?

Par noteiktu minerālvielu deficītu organismā nereti vēsta dažādi simptomi un pazīmes, taču folijskābes trūkumu vismaz sākotnēji nekādi neizjūt. Tomēr zināms, ka daudziem cilvēkiem folijskābes rādītāji ir pazemināti. To var noteikt, veicot īpašas analīzes. Cilvēkiem, kuri pārmērīgi aizraujas ar alkoholu vai slimo ar zarnu iekaisuma slimībām, ir pamatots iemesls domāt, ka, visticamāk, viņu organismā būs arī folijskābes deficīts. Ja folijskābe netiek uzņemta pietiekamā daudzumā, sarkano asins ķermenīšu – eritrocītu – skaits asinīs samazinās un tie vairs nespēj visu organismu apgādāt ar skābekli, tāpēc pamazām attīstās anēmija, izraisot dažādus simptomus: cilvēks pastāvīgi jūtas noguris, miegains, ir grūti koncentrēties. Reizēm folijskābes deficīts var izraisīt arī sirds ritma traucējumus, bet profilaktiski B9 vitamīnu iesaka lietot tiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi vai reimatoīdo slimību ārstēšanai jālieto medikamenti un ir jādomā, kā pasargāt aknas no zāļu blaknēm. Bet īpaši svarīgi uzņemt folijskābi pietiekamā daudzumā ir grūtniecības laikā, lai auglim pareizi attīstītos nervu sistēma, sirds muskuļu šķiedras un nebūtu muguras smadzeņu defektu attīstības risks.

Divejādas iespējas uzņemt B9 jeb folijskābi

1. Ar uzturu. Par folijskābes “karaļiem” var dēvēt visus zaļumus un tumši zaļos dārzeņus – brokoļus, spinātus, pākšaugus, arī sojas pupiņas, lēcas. Daudz folijskābes satur saulespuķu sēklas, piens, apelsīnu sula, avokado, bietes, papaija, bet no gaļas produktiem visvairāk B9 vitamīna ir aknās. Vienlaikus jāatceras, ka melnā tēja vājina vitamīnu uzsūkšanos.
2. Ar uztura bagātinātājiem. Var lietot vitamīnu kompleksu, kura sastāvā ir arī B9 vitamīns, vai arī uzņemt folijskābi atsevišķi – tā pieejama tablešu vai ūdenī šķīstošu pulveru formā. Svarīgi zināt, ka B grupas vitamīni mēdz izraisīt kuņģa kairinājumu, tāpēc ieteicams folijskābi saturošus preparātus uzņemt ēdienreizes laikā. Bet svarīgi pirms folijskābes lietošanas pakonsultēties ar ārstu vai farmaceitu, piemēram, lielas uzņemtās B12 vitamīna devas samazina folijskābes efektu. Ja cilvēks paralēli lieto antacīdos līdzekļus (piemēram, “Almagel”, “Rennie”, “Maalox”) vai medikamentus ar absorbējošām īpašībām (piemēram, aktivētā oglīte, “Sorbex”), tas vājina folijskābes uzsūkšanos. Savukārt cukura diabēta pacientiem, kuri lieto medikamentu metformīnu, starp šo zāļu un B grupas vitamīnu lietošanas reizēm jāietur vismaz divu stundu pauze. Tāpat vienlaikus ar folijskābi neiesaka lietot levomicetīnu, tetraciklīnu, barbiturātus un pretepilepsijas līdzekļus, jo mijiedarbībā ar B9 vitamīnu samazinās šo medikamentu efektivitāte.

Cik folijskābes nepieciešams dienā:

• 400 ϻg – ikvienam;
• 400 ϻg vismaz 10–12 mēnešus pirms plānotas grūtniecības, lai mazinātu priekšlaicīgu dzemdību risku;
• 400–600 ϻg – grūtniecēm;
• vairāk nekā 1000 ϻg folijskābes dienā uzņemt nav ieteicams, ja vien ārsts to īpaši nav rekomendējis.