Aptauja: kompensējot cenu pieaugumu, šogad algas pielikumu saņēmis katrs sestais

Dzīves dārdzības kompensēšanai algas pielikumu 2022. gadā saņēmuši 16 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr 3 % vēl tikai grasās lūgt algas pielikumu. Aptaujas dati liecina, ka piemaksu pie algas biežāk saņēmuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar ikmēneša atalgojumu robežās no 1251 līdz 1500 eiro.

Biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji ir starp profesijām, kas biežāk nekā pārējie šogad saņēmuši algas pielikumu – to ieguvis katrs piektais profesijas pārstāvis, kamēr pašnodarbināto vidū atalgojums ir pieaudzis 10 % aptaujāto.

Lielais vairums jeb 63 % respondentu šogad nav saņēmuši algas pielikumu, un biežāk šādās situācijās nonākušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Visbiežāk algas pielikumi nav saņemti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, un tas aktuālāk bijis pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbiniekiem, kā arī nekvalificētiem strādniekiem. 

Aptuveni 6 % aptaujāto norāda, ka nav lūguši algas pielikumu, jo zina, ka tas nav iespējams, kamēr 1 % aptaujāto atklāj, ka nevar saņemties palūgt algas pielikumu. Aktuālākā šī problēma ir sievietēm vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuras strādā pakalpojumu vai tirdzniecības sektorā. 5 % respondentu atzīst, ka ir paši sev priekšnieki un attiecīgi algu var regulēt pēc savām vēlmēm.

“Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1297 eiro, savukārt vidējā neto darba samaksa – 951 eiro. Lai arī algas uz papīra var augt, patēriņa cenu kāpums faktisko pirktspēju iedzīvotāju vidū mazina, it īpaši strauji kopš 2021. gada sākuma. Šādos brīžos svarīgi ir būt lietas kursā gan par ekonomisko telpu, gan par sevis pārstāvētā uzņēmuma veiksmēm un performanci tirgū, lai, algas pielikumu prasot, tas būtu pamatots un samērojams ar realitāti,” norādījis bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.