"Luminor": Tirgū pieaug sērijveida dzīvokļu piedāvājums Apriņķis.lv
- Autors: Kaspars Sausais, “Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs
Foto - arhīvs
Šī gada trešajā ceturksnī būtiski palielinājies piedāvājums sērijveida dzīvokļiem Rīgā, un kopš gada sākuma tas teju divkāršojies. Piedāvājums ir palielinājies dažādiem dzīvokļiem neatkarīgi no istabu skaita mājoklī, liecina “Luminor” bankas apkopotā informācija.
Tuvojoties ziemas sezonai, arvien palielinās pārdošanā pieejamo dzīvokļu skaits padomju laikos būvētajās sērijveida mājās. Pēdējos divos ceturkšņos visvairāk pieaudzis četristabu un trīsistabu dzīvokļu piedāvājums. Iespējams, ka iedzīvotāji pirms pieaugošo apkures rēķinu saņemšanas mēģina mainīt mitekļus uz mazākiem vai cenšas pārdot savu otro īpašumu, kas iespējams līdz šim bijis domāts īrei vai netika apdzīvots.
Vispieprasītākie – divistabu dzīvokļi
Kopš gada sākuma visvairāk iedzīvotāji iegādājušies divistabu un vienistabas dzīvokļus, kam seko trīsistabu dzīvokļi. Divistabu dzīvokļiem tirgū ir bijis arī vislielākais piedāvājums, salīdzinoši augsts tas bijis arī mājokļiem ar trīs istabām.
Dati liecina, ka iedzīvotāji šobrīd vēlas iegādāties salīdzinoši kompaktus mājokļus, kas nozīmē arī mazākus komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā ne vienmēr lielums nosaka rēķinu apmēru, jo ļoti būtiska ir ēkas kvalitāte, kā tā ir uzturēta un vai ir veikti kādi energoefektivitātes pasākumi, piemēram, logu un durvju nomaiņa, jumta un ēkas siltināšana, lai samazinātu siltuma zudumus.
Vairāk darījumu Purvciemā un Ķengaragā
Kopš gada sākuma visvairāk dzīvokļu pārdošanas gadījumu sērijveida mājās reģistrēti Purvciemā un Ķengaragā, kam seko Imanta un Pļavnieki. Šajos Rīgas mikrorajonos ir arī vislielākais sērijveida dzīvokļu piedāvājums. Visās šajās apkaimēs dzīvokļu skaits, kas pieejami pārdošanā, ir dubultojies, salīdzinot ar gada sākumu. Savukārt Teikā, Zolitūdē un Juglā piedāvājums ir salīdzinoši mazāks un arī pieaugums nav tik straujš.
Dzīvokļu fonds joprojām novecojis
Lai gan jaunu projektu attīstība un renovācija ir straujāka nekā gadus iepriekš, tomēr jaunu dzīvojamo ēku celtniecība nespēj aizstāt novecojošo dzīvojamo fondu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aptuveni 40% Rīgas dzīvojamo māju ir 42 līdz 61 gadu vecas, savukārt 21% ir 22 līdz 41 gadu vecas. Savukārt tikai 9% ēku ir celtas pēc 2000.gada.
Diemžēl Rīgā ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana ir bijusi ļoti kūtra, kas neuzlabo kopējo dzīvojamo fondu. Ja ēkas tiktu uzturētas labā tehniskā stāvoklī, īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tad varētu pagarināt ēkas kalpošanas ilgumu un tādējādi arī par apmēram 10-20% palielināt ēkā esošo dzīvokļu vērtību.