No etiķetes līdz blakusproduktu otrai dzīvei: kā alus darīšanu padarīt ilgtspējīgāku?
- Autors: Dace Šķēle, AS “Aldaris” ražošanas vadītāja, tehnoloģe
Foto - publicitātes
Ilgtspēja un videi draudzīgāki risinājumi ieņem aizvien būtiskāku lomu teju ikvienā sfērā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, informācijas apritei un sabiedrības vēlmei dzīvot zaļāk, kā arī uzņēmumu iniciatīvām, daudzi procesi pēdējā desmitgadē ir būtiski mainījušies, tostarp arī alus brūvēšana. Videi draudzīgākas etiķetes, pārdomāts, otrreiz izmantojams iepakojums, ražošanas process ar resursu taupīšanas mehānismiem – šīs ir tikai dažas no lietām, kas palīdz darīt alu ilgtspējīgāk.
Nomazgājamas etiķetes un pārstrādājams iepakojums
Saskaņā ar “Mežpils alus” un pētījuma centra “Norstat” veiktās aptaujas datiem katrs desmitais respondents izvēlas alu, balstoties uz etiķetes izskatu. Tieši etiķete ir viens no elementiem, kas ir svarīgs ilgtspējas kontekstā. Izmantojot īpaši pielāgotas līmes un papīru, lai etiķetes būtu vieglāk nomazgājamas, tiek atvieglota pudeļu atkārtota izmantošana.
Būtiska nozīme ir arī depozīta sistēmai, kurā iekļauts ne vien stikla, bet arī PET un skārda iepakojums. Ietekme uz vidi nenoliedzami mudina meklēt aizvien jaunus iepakojuma veidus, vienlaikus paturot prātā, ka mūsdienās tam jāpilda arvien vairāk funkciju. Ja kādreiz iepakojumam bija jānodrošina tikai drošas pārvadāšanas funkcija, šobrīd tam jāatbilst arī dažādiem ilgtspējas un dizaina priekšnoteikumiem.
Nākotnes risinājums – šķiedras pudeles
Šajā jomā kopumā ir vairākas lietas, kas apliecina, ka ilgtspēja nav ilūzija. Pērnā gada vasarā “Carlsberg” grupa uzsāka līdz šim vērienīgāko pilotprojektu, kura ietvaros alus patērētājiem tika piedāvātas šķiedras pudeles – pirmo reizi pie patērētājiem nonāca bioloģiski ražotas un pilnībā pārstrādājamas alus pudeles. Produkta dzīves cikla novērtējums liecina, ka šķiedras pudeles ir labāks risinājums, turklāt projekta prognozes liecina, ka šķiedras pudeles varētu sasniegt līdz pat 80% mazāk emisiju.
Otrreizēja ūdens izmantošana
Arī dažādos alus darīšanas posmos, ne tikai iepakojumos, iespējams sekmēt pārdomātu resursu izmantošanu. Piemēram, mūsu ražotnē alus vārīšana notiek saskaņā ar īpaši izstrādātu grafiku un ņemot vērā energoefektivitātes principus. Ūdens tvaiku kondensāts, kas veidojas alus vārīšanas procesā, tiek savākts un izmantots atkārtoti, tādejādi tiek taupīti dabas resursi. Ražošanas telpās atrodas speciāla karstā ūdens tvertne – to izmanto gan nākamajām iejavām, gan tvertņu skalošanai un citos tehnoloģiskajos procesos, kuros ir nepieciešams karstais ūdens, palīdzot taupīt arī energoresursus.
Automatizēta mazgāšana, taupot laiku un līdzekļus
Vēl viens būtisks aspekts ir mazgāšana – ja pirms divdesmit gadiem mazgāšanas process notika manuāli, proti, cilvēks kāpa iekšā raudzēšanas tvertnē un mazgāja to, kas ietekmēja gan kvalitāti, gan mazgāšanas līdzekļu patēriņu un nokļūšanu dabā, tad šobrīd process ir pilnībā automatizēts. Tas nozīmē iespēju izmantot gan optimālu ūdens, gan mazgāšanas līdzekļu daudzumu, vienlaikus nodrošinot augstus tīrības standartus un pilnīgu procesa kontroli.
Alus raugu otrā dzīve
Katru dienu sekojam līdzi alus raugiem, lai arī tos izmantotu pēc iespējas ilgtspējīgāk – gaišie alus raugi var tikt izmantoti vairākas reizes - tās sauc par ģenerācijām. Senāk, kad ražošanas procesā nebija pieejami mikroskopi vai tie nebija pieejami pietiekamā daudzumā, bija grūti noteikt alus raugu dzīvīguma pakāpi.
Šobrīd ir iespējams ērti sekot līdzi tam, kāds ir rauga dzīvīgums, cik daudz raugs pumpurojas, cik daudz ir rauga šūnas un kā tās pavairojas. Ja ir pietiekami daudz dzīvīgo šūnu, raugus var izmantot atkārtoti. Raugs ir dzīvs organisms – ja būs pārāk augsta temperatūra, tas būs slābans un nedarbosies; ja būs pārāk auksti – būs neaktīvs un neveiks savu uzdevumu. Katram rauga veidam ir nepieciešamā optimāla temperatūra un, pateicoties aktuālajām tehnoloģijām brūvēšanā, to iespējams precīzi uzturēt.
Blakusproduktu izmantošana biogāzes ražošanai
Arī alus ražošanas blakusproduktiem iespējams piešķirt otro dzīvi. Drabiņas jeb iesala graudu apvalki un sadrupinātais iesals, kas paliek pāri uz sietiem, nofiltrējot alu uz filtrēšanas kubula, var izmantot atkārtoti. Alus ražošanā izmanto šķidro daļu jeb misu, kas ļoti salda un garšīga, bet uz sietiem palikušās drabiņas var izmantot gan lopbarībā, gan citur. Mēs tās nododam biogāzes ražošanai.
Alus ražošanas process, salīdzinot ar to, kā bija pirms divdesmit gadiem, iezīmējas ar uzlabotām tehnoloģiskajām iespējām. Tajos brīžos, kad process ir jākontrolē, cilvēkam papildu kontroli nodrošina arī iekārtas. Lai gan tehnoloģiskie risinājumi ļauj taupīt resursus un samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus ir svarīgi saglabāt arī brūvēšanas tradīcijas. Tieši seno tradīciju apvienojums ar 21.gadsimta tehnoloģiju attīstību ir stabils pamats, lai patērētājiem piedāvātu ierastu un iemīļotu garšu un pārliecību, ka brūvējums radīts, ievērojot ilgtspējīgas ražošanas principus.