Dzērvenīt, iznāc meža maliņā! ^{Apriņķis.lv}

Veselīgā ziemeļu oga

Dzērvenes dabā plaši izplatītas Eiropas ziemeļu zemēs, Kanādā un ASV, kur šī oga tiek kultivēta jau otro gadsimtu. Latvijas purvos sastopamas divas dzērveņu sugas –lielā jeb purva dzērvene un sīkā dzērvene. Dzērveņu ogas ir ārkārtīgi vērtīgas, tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām, un tajās ir daudz antioksidantu, kas samazina risku saslimt ar sirds slimībām un vēzi. Tā kā dzērvenes ir bagātas arī ar C vitamīnu, jūrnieki savos braucienos savulaik ņēma līdzi mucas ar šīm ogām, lai izvairītos no saslimšanas ar cingu.

Gudrie Amerikas indiāņi jau senā pagātnē novērtēja šīs ogas, un arī mūsu senči, kas Latvijas purvos lasījuši dzērvenes kopš aizvēsturiskiem laikiem, ļoti labi zināja šo ogu lieliskās īpašības, kas palīdz saglabāt veselību. Ogas satur vielas, kas stiprina sirds muskulatūru un asinsvadus, palīdz ārstēt nieru un urīnceļu saslimšanas, uzlabo vielmaiņu, stiprina imunitāti. Vērtīgās īpašības dzērvenes nezaudē arī sasaldējot, žāvējot vai pārvēršot sukādēs.

Rudenī, skābējot kāpostus, ieteicams tiem pievienot ne tikai ķimenes, bet arī dzērvenes vai brūklenes, jo tās lieliski papildina kāpostu garšu. Ir daudz un dažādu veidu, kā dzērvenes izmantot kulinārijā, gatavojot gan konditorejas izstrādājumus, gan dažādas mērces un veselīgus dzērienus. Dzērvenes var uzglabāt gan svaigā veidā, gan sasaldētas.

"Kopš bērnības zinu, ka pie gaļas ēdieniem pareizāk ir lietot brūklenes, nevis tomātus," saka dzērveņu audzētājs Andris Ansis Špats. "Brūklenes veicina gremošanu un samazina kaitīgā holesterīna uzņemšanu. Dižbrūklenes jeb lielogu dzērvenes efektīvi uzlabo vielmaiņu un tīra organismu." A. A. Špats teic, ka daudzie sirds un asinsvadu slimnieki Latvijā droši vien nezina Amerikas indiāņu gudrību, ka dzērvenes ir augstā gara sūtītas ogas, kas spēj no šīs kaites paglābt. "Indiāņu vīram tā bija kauna lieta krist ar sirds vājumu, kad mūsu vīri pat lepojas ar savu mikroinfarktu skaitu," saka A. A. Špats. Viņš pieļauj iespēju, ka ogu lasītāji, lasot dzērvenes un domājot par ģimenes veselību, ieprogrammē šo domformu, kas saglabājas katrā odziņā un nes šo realitātes korekcijas spēku katram, kurš šo ogu apēdīs.

Dzērvenes izmanto ne tikai uzturā, tās plaši tiek pielietotas arī skaistumkopšanā. Uzņēmuma "Stenders" ķīmiķe Jūlija Kuzņecova teic, ka dzērveņu labās īpašības ir nenovērtējamas: "Antiseptiskas, dziedējošas, tonizējošas, barojošas – nav gandrīz nevienas pozitīvas īpašības, ko dzērvenēm nevarētu piedēvēt. Tās spēj paveikt milzum daudz labu darbu ādas un matu kopšanā. Šā mērķa sasniegšanai der gan dzērveņu sula un mājās gatavotas maskas, kombinējot dzērvenes ar citiem dabīgiem produktiem, gan kvalitatīva kosmētika, kuras sastāvā iekļautas dzērvenes." Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, Latvija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē pēc dzērveņu ražošanas kopapjoma. Gan īpaši kultivētās lielogu dzērvenes, kuru diametrs var sasniegt divus centimetrus, gan sīkākās purva dzērvenes satur 10–15 miligramus C vitamīna uz 100 gramiem ogu. C vitamīna bagātībā tās pielīdzināmas apelsīniem, citroniem, greipfrūtiem un zemenēm. Dzērvenes satur arī A, B1, B2, B5, B6 un PP vitamīnus, antioksidantus, tanīnus, nātriju, fosforu un kāliju.


Pierīgas purvos var ne vien atpūsties, baudīt dabu un pastaigāties, bet arī salasīt dzērvenes.

Kur ogot Pierīgā?

Gatavojoties ziemai, ir laiks padomāt par dzērveņu krājumiem, kas palīdzēs nodrošināties pret slimībām un saglabāt veselību ziemā. Ja ir bail no purviem, nav laika vai vēlēšanās ogot pašiem, dzērvenes var nopirkt. To cena Rīgas Centrāltirgū svārstās no pusotra līdz trim eiro litrā. Tomēr pašu lasītām ogām ir pavisam cita vērtība.

Garkalnes novada domes pārstāvis Mārcis Bauze-Krastiņš zina teikt, ka novadā ir vairāki purvi, kur atrodamas dzērvenes. Lielākais esot Maltuves purvs, citi – Tumšezera, Langstiņu, Bāliņu un Kauču purvs – ir mazāki: "Pašlaik mežos un purvos ir ļoti sauss, un cilvēkiem jāuzmanās, lai viņu darbības rezultātā neizceļas ugunsgrēks."

Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Geka atklāj, ka Ķekavas novadā neesot ievērojamu dzērveņu purvu: "Vienīgi kāds drosmīgais ogotājs iebrien nelielajā purvājā, ko sauc par Smerdūkli, starp Katrīnmuižu un Plakanciemu."

Dzērvenes aug arī Ķemeru purvā un Cenas tīrelī, daļa tā teritorijas atrodas Babītes novadā. Pastaigājoties pa purva takām, var pamieloties ar dzērvenēm. Savukārt lielākais purvs Siguldas novadā, kur savvaļā aug dzērvenes, ir Sudas purvs. "Liela daļa tā teritorijas ir rezervāta zona, kurā atrasties nav atļauts, un liela daļa tā teritorijas atrodas Līgatnes novadā," saka Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Maija Rēna.

Kamēr citi vēl tikai meklē labākās ogu vietas vai labākās ogu cenas tirgū, Olaine veselu nedēļu aizvadījusi Dzērveņu festivāla gaisotnē. "Dzērveņu festivāls ir kļuvis par tradicionālu Olaines novada pasākumu, un šogad tas notika jau piekto reizi," saka Olaines novada pašvaldības pārstāve Nataļja Tropkina. "Festivāla ideja balstās Olaines pilsētas vēsturē. Olaines pilsēta kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves attīstību. Kūdra saistīta ar purviem, bet purvos aug dzērvenes, tādēļ Olaines pilsētas un tagad arī Olaines novada ģerbonī ir attēlota dzērveņu mētra. Protams, tas ir tikai viens no pamatojumiem. Dzērvene kā dabas elements simbolizē arī novada dabas bagātību, lauksaimniecību, tā ir vitamīnu avots." Olaines novada teritorijā atrodas "Natura 2000" Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā iekļautais 317 hektārus plašais dabas liegums "Melnā ezera purvs". Lielākie Olaines novada purvi ir daļa no Cenas tīreļa un Medemu purvs.


Dzērveņu cenas tirgū šobrīd ir no 2,50 līdz 3 eiro par litru.

Lielogu dzērvenes jeb dižbrūklenes

Savvaļā augošās dzērvenes nav vienīgās, ko sastopam Latvijā un Pierīgā. Popularitāti ieguvusi arī dižbrūklene jeb lielogu dzērvene – mūžzaļš ziemeļaustrumu Amerikas purvāju augs, kas izcelsmes vietas dēļ plašāk pazīstams kā Amerikas lielogu dzērvene. Augstražīgās dzērvenes tiek komerciāli audzētas daudzos ziemeļu rajonos gan ASV, gan citur pasaulē. Arī Latvijā lielogu dzērveņu audzēšana ir populāra, jo gan augsne, gan klimats šeit ir Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanai piemērots. Lielogu dzērvenes nav tik skābas kā purva ogas, un to bioloģiskais un ķīmiskais sastāvs atšķiras no purva dzērvenēm, tas ir tuvāks brūklenēm. Lielogu dzērvenes satur vairāk cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu un bioloģiski aktīvo savienojumu.

Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, šobrīd Latvijā ir 12 integrētie lielogu dzērveņu audzētāji. VAAD kaitīgo organismu monitoringa speciālisti veic novērojumus arī lielogu dzērveņu stādījumos. Šogad kaitīgie organismi tajos tikpat kā netika konstatēti. "Sausums un lielais karstums ne vien ietekmējis dzērveņu ražu, bet arī samazinājis slimību izplatību," saka VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Evelīna Freimane. Viņa pastāsta, ka dzērveņu stādījumos vislielākos ražas zudumus rada ogu puve. Visizplatītākā Latvijā ir ogu galotnes puve un gatavo ogu puve. "Puves bojātās ogas ir ūdeņainas, var atšķirties to krāsa, bet dažkārt puves skartās ogas vizuāli neatšķiras. Uz lauka slimība attīstās lēnāk, bet, nokļūstot glabātavās, puves izplatība var pieaugt par 10–20% mēneša laikā," skaidro VAAD speciāliste. Arī dzērveņu kaitēkļu radītais apdraudējums šogad bijis mazs, atsevišķos stādījumos bojājumus radījuši sprīžmeši. Nereti dzērveņu laukos sastopamas otiņpūcītes, kuru kāpuri barojas ar dzērveņu lapām. Dzērveņu lapu tinēju un dzērveņu ogu tinēju radītais kaitējums būtiskus ražas zudumus nav nodarījis.


Nereti dzērveņu laukos sastopamas otiņpūcītes, kuru kāpuri barojas ar dzērveņu lapām.

Latvija ir dzērveņu valsts

"Latvija ir dzērveņu valsts," saka Andris Ansis Špats, zemnieks, inženierzinātņu doktors un zemnieku saimniecības "Gundegas" īpašnieks, kura saimniecība atrodas Limbažu novada Bīriņos. A. A. Špats stāsta, ka viņa 22 hektārus lielajā saimniecībā ir 18 šķirņu dzērvenes. "Katru gadu stādām divus hektārus, turklāt stādāmo materiālu iegūstam no saviem laukiem, tāpēc operatīvai ogu vākšanai pērn bija astoņi hektāri un ieguvām 70 tonnu ražu," stāsta dzērveņu audzētājs. "Dziedniecisko šķirņu dzērvenes ir ar nelielu ražu – aptuveni četras līdz astoņas tonnas no hektāra. Sulu šķirnes ir ražīgākas – tām raža ir 12–15 tonnas no hektāra." Šogad visā Latvijā dzērveņu raža esot niecīga: "Nelaime nāk no kailsala martā, jo tad bija kontinentālais – austrumu – vējš. Tas bija sauss un izžāvēja lapiņas un pumpurus. Tie pavasarī nokrita, bet stumbrs palika dzīvs, un lauki jūnijā atdzīvojās." Dzērveņu audzētājs min vēl kādu nelabvēlīgu apstākli, proti, viņa dzērveņu laukos neesot koku, kas nodrošinātu aizvēju: "Mūsu laukos labi var redzēt, ka aizvējā, pat aiz neliela krūmiņa, ogas ir labas un daudz," saka A. A. Špats. "Jaunākie lauki, kuriem apkārt ir koki, dod labu ražu."

A. A. Špats vērš uzmanību uz to, ka jau 1998. gadā Pasaules Bankas eksperti iepazinušies ar lauku izmēģinājumiem un piedāvājuši Latvijai attīstīt dzērveņu projektu, piešķirot kredīta līniju 25 000 000 ASV dolāru par 5% gadā. "Bet Latvijas valsts vadoņi šo kapitālu nodeva privātbankām, kas to notērēja jau ar 25% likmi, ko neviens dzērveņu audzētājs nevar atļauties," saka A. A. Špats. "Pat šobrīd Latvijas valsts neatļauj zemniekiem pārņemt purvus dzērveņu audzēšanai, kad Kārlis Ulmanis tos deva par brīvu! Kanāda piedāvā 50 000 eiro grantu par vienu hektāru dzērveņu lauku izveidi. Vai tiešām mūsu zemniekiem jāpievienojas Kanādai, kad Latvijas valsts pārdod mežus, purvus dažādiem ārzemniekiem? Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas attieksme pret laukiem ir jāmaina!"

Babītes novadā atrodas zemnieku saimniecība "Strēlnieki". Tās saimnieks Jānis Bierands teic, ka viņa preču sortimenta ražošanai tiek izmantotas tikai pašu audzētās ogas – augstkrūmu mellenes, aronijas, cidonijas, smiltsērkšķi, avenes, ķirbji un Amerikas lielogu dzērvenes. "Ar Eiropas purva dzērvenēm nestrādājam," saka A. Bierands. "Pēdējo 100 gadu laikā dzērveņu audzētāji Ziemeļamerikā no savvaļas Amerikas dzērvenēm radījuši piemērotas šķirnes, attīstījuši audzēšanas un novākšanas metodes." No pašu audzētajām ogām tiekot gatavotas gan sulas, sīrupi, sukādes, ievārījumi un želejas, gan arī tējas u.c. veselīgi produkti. Saimniecībā iespējams iegādāties arī dzērveņu stādus.