Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: Latvijas produkti ir un būs! ^{Apriņķis.lv}

– Iespējams, esat pamanījis, ka ne tikai tukšojas daudzu pārtikas produktu plaukti pārtikas veikalos, bet arī izskan viedokļi, ka tūlīt mums nebūs ko ēst…

– Ir pagājušas divas nedēļas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā; šodien pašā Eiropas centrā norisinās karš. Tiesa gan, Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis sniedz atbalstu mūsu ukraiņu draugiem – gan ar sankcijām [pret Krieviju, – L.O.], gan humāno palīdzību [Ukrainai, – L.O.], gan stiprinot Ukrainas militārās spējas. Arī Latvija sniedz Ukrainai visu iespējamo palīdzību – gan politisko, gan praktisko atbalstu. Situācija ir ļoti nopietna, un cilvēkiem iestājies apjukums. Ir politiķi, kas, mainoties situācijai ar kovidpandēmiju, šobrīd īpaši aktīvi nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem, piemēram, sociālajās platformās, par pārtikas nodrošinājumu Latvijā. Vienlaikus publiskajā telpā kādu brīdi bija redzama arī informācija no agresorvalsts Krievijas, lai gan pašreiz lielākā daļa viņu informācijas kanālu Latvijā jau ir slēgti. Informācija, kas cilvēkiem ir pieejama, ir ļoti, ļoti dažāda, tāpēc daudziem ir milzīga neizpratne un neskaidrība par to, kā šie notikumi attīstīsies tālāk. Pašreiz pateikt, kad un kā Putina īstenotais karš Ukrainā beigsies, ir sarežģīti.  Tomēr redzam, ka Ukrainas pretošanās Krievijas iebrukumam līdz šim ir bijusi ļoti sekmīga. Ukraiņu tauta ļoti varonīgi cīnās, apturot agresoru.

– Domājams, šis karš ietekmē arī situāciju pārtikas tirgū?

– Ietekme noteikti būs, jo Krievija un Ukraina kopā nodrošina vairāk nekā trīsdesmit procentus graudu tirdzniecības pasaulē; Ukraina eksportē vairāk nekā pusi saulespuķu eļļas pasaules tirgū; ir vēl arī citi pārtikas produkti, ko šīs abas pasaules valstis eksportē pasaulē. Situācijā, kad šīs saites tiek brutāli sarautas, ja Ukrainā šopavasar nebūs iespējas veikt lauksaimniecības darbus, protams, tas atstās nozīmīgu ietekmi uz kopējo pasaules tirgu.

– Vai Eiropas Savienība, tostarp Latvija, šai situācijai ir gatava, piemēram, sarūpējot pārtikas produktu rezerves?

– Atgādināšu, ka Eiropas Savienībā lauksaimniecība ir viena no visvairāk finansētajām tautsaimniecības nozarēm; tā ir ļoti spēcīga, turklāt – visas pasaules mērogā. Mēs, Eiropas Savienības valstis, esam ļoti spēcīgas pārtikas eksportētājas – piemēram, Latvija saražo divreiz vairāk liellopu gaļas, nekā paši patērējam, 3,7 reizes vairāk graudaugu, gandrīz divreiz vairāk olu, pusotru reizi vairāk piena, kā arī citus pārtikas produktus. Tāpēc Eiropa ir paveikusi ļoti daudz, lai izveidotu un nostabilizētu mūsu iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku. Pilnīgi droši varu apgalvot: mēs Latvijā spējam saražot vairāk pārtikas nekā patērēt. Pat gadījumā, ja, piemēram, tiek atslēgta elektrība un tamlīdzīgi, ja sēžam mājās, nestrādājam un nekur neejam, mums pārtikas produktu krājumi ir vairāk nekā diviem mēnešiem.

Mēs jau divus gadus dzīvojam krīzes apstākļos – 2020. gada martā, kad kovida dēļ tika ieviesta ārkārtas situācija. Toreiz mēs Zemkopības ministrijā saaicinājām visu pārtikas nozares ražotāju pārstāvjus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un izveidojām krīzes vadības grupu, kas visus šos divus gadus ir tikusies un strādājusi, lai identificētu gan problēmas, gan priekšrocības, kas ir tieši Latvijai. Atceramies, ka mums bija slēgtas robežas, bija problēmas izvest un ievest pārtikas produktus, tomēr Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejami plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem. Man atmiņā palikusi pilnīgi pretēja situācija Lielbritānijā, kur veikalu plaukti tika burtiski izslaucīti dažu dienu laikā, un citi līdzīgi gadījumi. Taču visas šīs problēmas tika atrisinātas, jo, kā jau minēju, Eiropas Savienībā ir pārtikas ražotāji ar milzīgu pieredzi, ir investīcijas, tehnoloģijas, izveidoti ražošanas uzņēmumi, un tas, neapšaubāmi, mums dod milzīgas priekšrocības.

– Ja no Ukrainas vai Krievijas vairs nevaram importēt kādus pārtikas produktus, vai tiek meklēti alternatīvie tirgi?

– Latvija no Ukrainas galvenokārt importē produktus un izejvielas, kas tiek ražotas gan Latvijā, gan var tikt veiksmīgi iegādātas citos Eiropas un trešo valstu tirgos. Krievijas karš Ukrainā mūsu tirgotājiem un ražotājiem var radīt īslaicīgas problēmas, bet tās vairāk būs saistītas ar jaunu piegādātāju atrašanu, nevis ar kādu produktu pilnīgu trūkumu Latvijā. Latvijas pārtikas ražotāji jau pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas pārkārtoja savas pārtikas piegādes ķēdes. Tā šodien ir mūsu priekšrocība. Lielākie satricinājumi sagaida Turciju, Ēģipti, kā arī nabadzīgās pasaules valstis, kas no Ukrainas un Krievijas importēja aptuveni pusi vai vairāk no saviem kviešiem. Man nav bažu, ka mēs varētu nesaņemt kādus produktus no Krievijas un Ukrainas, ko iepriekš importējām, bet gan par tendencēm, kādas varētu būt kopējā pasaules tirgū.

Šobrīd pārtikas tirgos gan kovida, gan kara dēļ valda nestabilitāte, jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem, tāpēc daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Ukrainā šajā pavasarī un rudenī pilnvērtīgi varēs veikt lauksaimniecības darbus. Šobrīd ir pāragri un grūti prognozēt, vai un kad Ukraina varēs atgriezties pie mierīgas un normālas dzīves. Tāpēc pārtikas cenu izmaiņas būs, taču ir skaidrs, ka Latvijas un arī visas Eiropas gadījumā lielākas izmaksas par pārtikas produktiem nav salīdzināmas ar izmaksām, kas saistītas ar kara nopostītām pilsētām, un zaudējumiem, ko sev līdzi nes cilvēku bojāeja. Protams, var to mēģināt pārrēķināt naudas izteiksmē, bet tie ir nesalīdzināmi zaudējumi.

– Cenu kāpums, tostarp degvielai, ietekmēs arī lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Vai tiek domāts par atbalsta pasākumiem?

– Ir vairāki virzieni, kādos šobrīd ir aktīvi jāstrādā. Pirmkārt, atbalsts maznodrošinātajiem cilvēkiem, pensionāriem, trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm – tām grupām, kas pirmās varētu ciest no pārtikas cenu kāpuma. Mums ir jādomā, kā sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt konkrētus modeļus ar atbalstu. Otrkārt, Eiropas Savienības līmenī jāstrādā pie kopējās lauksaimniecības politikas. Krievijas kara pirmajās dienās Eiropas Savienības līmenī notika konsultācijas un diskusijas. Kā jau iepriekš norādīju, Eiropā lauksaimniecības politika ir vienota. Tā ir mūsu priekšrocība. Ir jādomā par pārtikas rezervju veidošanu; arī par to, kādus pasākumus īstenot, lai uzlabotu vides kvalitāti, piemēram, samazinot minerālmēslu lietošanu lauksaimniecībā. Tiesa, iespējams, Ukrainas kara atstāto seku dēļ mums pēdējie pasākumi būs jāpārskata un jādod iespēja lauksaimniekiem apsēt lielākas platības, apsēt papuves. Protams, jārisina arī jautājums par degvielas piegādes nodrošināšanu, jo, kā redzams, tās cenas kāpj. Tas satrauc mūsu lauksaimniekus. Tāpēc, lai noņemtu šīs bažas, pēc iespējas ātrāk dosim lauksaimniekiem iespēju iepirkt bezakcīzes degvielu, vienkāršojot birokrātiskās procedūras.

– Minējāt pārtikas krājumu veidošanu. Vai pirmās nepieciešamības produkti, piemēram, griķi, Latvijā pieejami pietiekamā daudzumā?

– Jau teicu, ka esam pārtikas ražošanas lielvalsts, mums ir daudzi ražošanas uzņēmumi – gan "Dobeles dzirnavnieks", gan citi –, kuriem noliktavās ir pārtikas produktu uzkrājumi, tādēļ mums nevajag speciāli veidot krājumus. Protams, ārkārtas gadījumā (es gan neparedzu, ka kaut kas tāds notiks) mums ir arī mehānismi un veidi, kā mēs varētu nepieciešamās preces iepirkt; šim nolūkam valstij resursi ir. Pat ja tiek aizslēgtas visas robežas, mēs visi sēžam mājās un nestrādājam, mums divus mēnešus ir pilnīgi droša iztikšana.

– Latvijā ir daudz bioloģisko saimniecību. Vai tiek domāts par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu viņu produkcijas ražošanu un nonākšanu veikalu plauktos?

– Bioloģiskie ražotāji mums vienmēr bijuši uzmanības lokā, un jau pagājušajā plānošanas periodā viņu atbalstam tika novirzīts nozīmīgi resursi. Pašreiz Latvija Eiropā dala piekto sesto vietu bioloģiski izmantojamo lauksaimniecības zemju platības ziņā (tie ir aptuveni 40 procenti), un arī nākamajā finansējuma periodā, kas stāsies spēkā 2023. gada janvārī, 48 procenti līdzekļu paredzēti pasākumiem lauksaimniecībā, kas saistīti ar klimatu un vidi, īpaši iezīmējot atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Tiesa, šajā nozarē ļoti svarīgi ir noieta tirgi, un, domāju, bioloģiskie lauksaimnieki ir izdarījuši milzīgu darbu, veidojot tiešās saites gan ar pārdevējiem, gan patērētājiem. Nozīmīgus resursus  esam ieguldījuši bioloģiskajai pārstrādei – gan "Dobeles dzirnavniekā", gan piena pārstrādes uzņēmumos u.c. Tas dod iespēju šo bioloģisko produkciju piedāvāt patērētājiem. Protams, nekādā gadījumā neatteiksimies no atbalsta bioloģiskajai lauksaimniecībai tāpēc, ka pašlaik ir karš Ukrainā.

Jāatzīmē, ka šobrīd mūsu lauksaimniekiem liela problēma ir minerālmēslu piegāde, jo ir sankcijas, ir slēgtas robežas, cena šai produkcijai pieaugusi daudzkārt, tādēļ lauksaimnieki šobrīd nopietni izvērtē, cik nepieciešams viņiem ir lietot minerālmēslus. Skatāmies, kā to risināt. Tomēr, pēc mūsu aplēsēm, jau tagad šķiet, ka kļūsim daudz zaļāki, jo lauksaimnieki daudz atbildīgāk izmantos minerālmēslus.

– Droši vien arī pircējiem vajadzētu sākt domāt par ieradumu maiņu produktu iegādē.

– Ja skatāmies, kā jaunieši izvēlas pārtikas produktus, tad man šķiet, ka virzība uz bioloģiski audzētu pārtiku jau ir notikusi. Taču diemžēl aizvien redzam, ka daudz pārtikas tiek izmesta atkritumos. Tāpēc mums ir jāmainās un daudz atbildīgāk jādomā, kā mēs pārtikas produktus izmantojam.

– Strauji tuvojas pavasaris, tāpēc droši vien tiem Pierīgas novadu iedzīvotājiem, kam ir savs dārzs, vajadzētu likt lietā savus "zaļos pirkstiņus" un vairāk audzēt saknes un dārzeņus savām vajadzībām…

– Lai gan man nav tik daudz laika, ko veltīt dārza darbiem, mana personiskā pārliecība ir, ka katrs sezonālais dārzenis vai auglis, kas izaudzēts šeit Latvijā, mūsu cilvēkiem gan ģenētiski, gan no daudziem citiem aspektiem ir daudz piemērotāks par to, kas tiek ievests no citurienes, un to apliecina arī neskaitāmi pētījumi. Darbi dārzā nāk arī par labu veselībai un ir patīkama laika pavadīšana, darbojoties svaigā gaisā. Protams, varbūt ne katru gadu padodas tik liela raža, taču man pašam dažus gadus bijis tik daudz ābolu, ka varēju apdāvināt visus draugus. (Smaida.) Tas dod gandarījumu un prieku, jo ēst paša izaudzētus ābolus vai dzert no tiem spiestu sulu man pašam ir ļoti svarīgi.

– Vairākos pārtikas veikalos beidzamajā laikā tiek īpaši izcelti Ukrainā ražoti produkti. Jūs ieteiktu cilvēkiem tos iegādāties?

– Jā, un atceramies: šī cena, ko samaksājam, iegādājoties ukraiņu produktus, ir daudz mazāka, nekā mēs maksātu, ja mūsu valsts būtu iesaistīta karadarbībā. Diemžēl arī mēs zināmā mērā esam šā kara skarti, tāpēc katrs mūsu eiro un cents, ko varam dot mūsu ukraiņu draugiem, piemēram, pērkot viņu valstī ražotos produktus, stiprina viņu aizsargspējas.

– Līdz ar to – vai droši var teikt, ka cilvēkiem nevajag ļauties panikai un saprast, ka būsim nodrošināti?

– Ja paši strādāsim, paši audzēsim un ražosim, viss būs kārtībā. Bet, ja tomēr veidojam kādus pārtikas krājumus, tad es ieteiktu izvēlēties Latvijas produktus, jo šī nauda paliek mums. Mēs kopumā kļūstam stiprāki, viens otru atbalstot. Mēs esam pietiekami atvērti, lai pārtiku iegūtu no citām valstīm, taču vēlreiz atkārtoju: Latvijas produkti – piens, gaļa, graudu izstrādājumi – ir un būs. Iespējams, problēmas varētu būt ar kādām luksuslietām, pie kā esam pieraduši. Taču atšķirībā no kaimiņvalsts prezidenta Putina, kurš nevarēja atbildēt, kāpēc Ekvadorā audzēti banāni maksā lētāk nekā pašu valstī audzētie burkāni, varu apliecināt, ka Latvijas produkti būs un par atbilstošu cenu.