Menu
 

CSP: Janvārī uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā un pakalpojumos nedaudz pasliktinājās, tomēr saglabājas pozitīvs

  • Autors:  Apriņķis.lv/CSP
Konfidences rādītāji. Grafika - CSP Konfidences rādītāji. Grafika - CSP

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bija pozitīvs, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz pasliktinājās. Būvniecībā un apstrādes rūpniecībā noskaņojums jau ilgstoši ir negatīvs, bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 0,6, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 3,1 procentpunktu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojās par 7,0 procentpunktiem, bet joprojām bija negatīvs (- 3,7).

Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, kas visu 2023. gadu bija pozitīvs, janvārī noslīdēja nedaudz zem nulles (- 1,0). Salīdzinot ar decembri, par 3,5 procentpunktiem pieauga konfidences rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā, kur tas raksturīgi sezonai joprojām bija ļoti zems (- 17,5).

Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja strauji pasliktināties, sasniedzot zemāko rādītāju kopš 2021. gada marta (- 20,3). Arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē janvārī uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs (- 1,6).

Pakalpojumu sektorā janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,8, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir pasliktinājies par 0,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.

Optimistiskākie janvārī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija reklāmas (20,1) un informācijas pakalpojumu (19,8) sniedzēji, kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (19,9). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji janvārī bija ūdens transporta pakalpojumos (- 20,2), izmitināšanā (- 32,5) un apsardzes pakalpojumos (- 23,5). Kopumā janvārī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 12 – negatīvs, vēsta CSP.

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs janvārī bija - 11,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem. Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 25,4 procentpunktiem pieaudzis uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni palielinājies par 0,7 procentpunktiem.

Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,7, specializētajos būvdarbos par 9,7, bet ēku būvniecībā 6,3 procentpunktiem.

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs janvārī bija - 8,2. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 1,2 procentpunktiem. Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 6,5 procentpunktiem) un metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,4 procentpunktiem).

Savukārt noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem) un apģērbu ražošanā (par 12,2 procentpunktiem).Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Janvārī, salīdzinot ar decembri, 17 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 5 – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Pēc CSP informācijas, 2024.gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 96,4 (iepriekšējā mēnesī arī 96,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.