Skultes osta – ceturtā lielākā ^{Apriņķis.lv}

Ceturtā lielākā

Skultes osta svinīgi tika atklāta 1939. gada 7. oktobrī, un šajā laikā tā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas. Pagājušā gada nogalē ostas pārvaldnieks Igors Akulovs, vaicāts, kāda ir viņa pārvaldītās ostas vieta citu Latvijas ostu vidū, atklāja, ka kravu apgrozījuma ziņā Skultes osta ir ceturtā lielākā osta Latvijā un vislielākā no mazajām ostām, uzsverot, ka tieši pēdējos gados kravu apgrozījums šeit lēnām pieaudzis. Pērn ostā nokrauts nepilns miljons tonnu dažādu kravu. I. Akulovs skaidro, ka tas ir iespējams tādēļ, ka jau 90. gadu beigās uzsākta pakāpeniska ostas rekonstrukcija.

Ostas pārvaldniekam uz galda izklāta sena, 30. gados zīmēta Skultes ostas karte. Raugoties uz to, rodas jautājums, kādēļ savulaik ostai izvēlēta vieta tieši Aģes upes grīvā, kas gluži tāpat kā pārējās upītes Saulkrastu teritorijā caur smiltīm laužas uz jūru. Acīmredzot ostas projektētāji zinājuši to pašu priekšrocību, ko jau tolaik ikdienā izmantoja vietējie zvejnieki, proti, pavisam netālu, iepretī Aģes upes ietekai, sākas dabīgs, kuģošanai piemērots līča dziļums – toreiz zvejošanai un kuģošanai pietika ar četriem metriem.

Tagad, kad ostas akvatorijas dziļums ir divtik liels un bija jāpadziļina arī kanāls, pa kuru kuģi ienāk un iziet atklātos ūdeņos, apstiprinājies fakts, ka ceļš līdz dziļumam ir daudz īsāks nekā citās ostās. Tas arī nav bieži jātīra, jo grunts iepretī Skultes ostai ir smaga – to veido mālaina un akmeņaina zeme, un smiltis uzkrājas tikai ostas jūras vārtos. Iespējams, tieši novietojuma un grunts dēļ pirmās investīcijas ostas būvei ir bijušas salīdzinoši nelielas.

No rakstītiem avotiem zināms, ka tie bijuši 463 000 latu. Par šo naudu izsmelti 48 000 kubikmetru zemes, iebūvēti 11 493 kubikmetri akmeņu, iedzīti 1887 pāļi, nogremdēti 5325 kubikmetri tā saukto matraču, ar akmeņiem nobruģēti 3527 kvadrātmetri krasta, izbūvēts 350 kvadrātmetrus garš dienvidu mols un 362 kvadrātmetrus garš ziemeļu mols. Izbagarēts arī atbilstošs dziļums ostas iebraucamajam kanālam. Pie ieejas ostas vārtos tas sasniedza 4,5 metru dziļumu, bet pie ieejas upē – 3,5 metrus.

Cerīgs sākums, pagrimums un atdzimšana

Ingas Zemītes grāmatā “Saulkrasti no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai” lasāms, ka pagājušā gadsimta 30. gadu beigās, kad Aģes upes grīvā tika būvēta Skultes osta, šeit bijusi vieta 40 vietējo zvejnieku motorlaivām. Zvejnieki bijuši rosīgi un pārtikuši ļaudis, turējušies kopā kooperatīvā un cerīgi skatījušies nākotnē.

Padomju laikā Skultes ostā stāvējuši kolhoza “Zvejnieks” zvejas kuģi, kam ar 30. gados būvēto ostas infrastruktūru un nelielām piestātnēm sīkiem remontiem pilnībā pieticis – četrus metrus dziļā akvatorija tam bijusi piemērota, stāsta I. Akulovs. Taču 1994. gadā, kad no kolhoza pāri bija palicis vairs tikai neliels ražošanas iecirknis un no 26 zvejas kuģiem tikai seši, osta pamazām aizsērējusi, līdz dziļums bijis tik niecīgs, ka tajā varējušas iebraukt tikai motorlaivas.

Lai arī daudziem rokas jau bija nolaidušās, pirms 25 gadiem, 1994. gada 30. novembrī, ar Saulkrastu novada domes lēmumu tika izveidota Skultes ostas pārvalde, un 1997. gada novembrī no ostas tika eksportētas pirmās kokmateriālu kravas. Straujš ostas uzplaukums sākās 1998. gadā, kad tika pabeigta dienvidu piestātnes celtniecība. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi – kamīna malka un zāģmateriāli; 2000. gadā sākās kūdras, bet 2001. gadā – kurināmās šķeldas eksports.

I.Akulovs stāsta, ka pēc tam, kad 2002. gadā pabeigta ziemeļu mola rekonstrukcija, tika padziļināta ostas akvatorija, tostarp kanāls, un vēlāk rekonstruēts arī dienvidu mols. Ostā strādājošie uzņēmumi izbūvēja jaunas piestātnes un kravas laukumus pie tām, tika rekonstruēti arī pievedceļi. Pēc molu rekonstrukcijas ostas akvatorijā aizsērējumi vairs neesot novēroti.

Pašlaik Skultes ostā var ienākt 140 metrus gari kuģi, kuru iegrime ir līdz septiņiem metriem, jo akvatorijas un ieejas kanāla dziļums ir 8,2 metri. Ostā tiek nodrošināti loča un navigācijas pakalpojumi – akvatorijas dziļums, jūras un upes kuģu ceļu, arī koplietošanas hidrotehnisko būvju uzturēšana. Ostas teritorijā vietu nomā vairāki privāti kravu apstrādes un eksporta uzņēmumi, piemēram, SIA “Skultes kokosta” un SIA “Emu Skulte”; nosacīti nesen te ienākusi arī SIA “Baltic Cold Terminal”.

Ostā, uzņēmumā SIA “Varita”, kas nodarbojas ar zivsaimniecību, tostarp zivju šķirošanu un atdzesēšanu, strādā arī zvejnieki. Ostas teritorijā, vēl no kolhoza laikiem mantotā, bet vēlāk rekonstruētā cehā, SIA “ASK Enterprise” būvē alumīnija kuteru korpusus, šeit darbojas arī kartona iesaiņojuma fabrika SIA “Skultes kartons”. Protams, Skultes osta ir mājvieta arī vietējiem mazajiem piekrastes zvejniekiem, kuri lielākoties vasarā zvejo Rīgas līča piekrastes ūdeņos.

I.Akulovs uzskata, ka tieši ostas atdzimšana un infrastruktūras attīstība radīja interesi uzņēmējos. Vispirms jau zvejnieki pārtrauca savus kuģus griezt metāllūžņos un atkal sāka ieguldīt naudu to remontos, tādēļ drīz vien pieauga arī zvejas apjomi – pašlaik tie ir aptuveni 5000 tonnu gadā. Tas ir pietiekami daudz, ja ņem vērā to, ka reņģu un brētliņu nozvejai ir noteikti limiti, kas sadalīti starp Latvijas zvejas uzņēmumiem. Tādējādi tika atjaunota arī nozvejotā loma apstrāde – zivju šķirošana un atvēsināšana – un vai nu uzglabāšana, vai nogādāšana pircējiem.

Tāpēc 2018. gadā, sadarbojoties ar zvejniekiem un Lauku atbalsta dienestu, kā arī iegūstot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, ostā īstenots liels projekts – uzbūvēta ēka ar vairākām aukstuma kamerām saldētu zvejas produktu uzglabāšanai.

Vēsturiski un gluži dabiski ostas teritorija izveidojusies par uzņēmējdarbības vietu zvejniekiem un stividorkompānijām, kas darbojas ūdensceļu un piestātņu tuvumā, un, kā pastāsta ostas pārvaldnieks, Skultes osta piedāvā arī kuģu apkopes pakalpojumus.

Osta nenodara postu videi

Skultes ostas darbības pamatvirzieni ir ekoloģiski tīru kravu eksports un imports, zvejniecība, zivju apstrāde un tūrisms. Stividorkompānijas, kuras savu uzņēmējdarbību veic ostas teritorijā, darbojas ar kravām, ko piegādā uzņēmumi vismaz 250 kilometru rādiusā ap Skultes ostu. Viena no lielākajām ostas priekšrocībām ir tās vieglā sasniedzamība. “Padomājiet, cik daudz laika un degvielas jāpatērē, lai kravas mašīnas sasniegtu Rīgas ostas piestātnes!” norāda ostas pārvaldnieks un atklāj, ka uz Skultes ostu pamatā tiek vesti kokmateriāli – papīrmalka, malka, celulozes un kurināmā šķelda –, kā arī labība un kūdra. Lielākā daļa kravu tiek eksportētas.

Savukārt no importētajām kravām uz Skultes ostu tiek vesta, piemēram, sāls ceļu kaisīšanai un oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze, kas sašķidrināta cisternās tiek uzglabāta Ziemeļeiropas rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotāja “AGA” terminālī ostas teritorijā. SIA “AGA” ar ogļskābo gāzi apgādā visas Baltijas valstis. Uz Skulti atvesto gāzi Latvijā izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā, skaidro I. Akulovs, uzsverot, ka nekā tāda, kas piesārņotu vidi Skultes ostā, nav.

“Strādājam “zaļi” – nekraujam neko videi kaitīgu. Ostā apstrādā tikai ekoloģiski tīru produktu kravas – koksni, kūdru, zivis. To apstrādei rūpīgi seko līdzi Pārtikas un veterinārais dienests, un bez attiecīga sertifikāta nemaz nav iespējams uzsākt darbu. Piemēram, notekūdeņi no jaunās zivju šķirošanas un saldētās produkcijas uzglabāšanas ēkas vispirms nonāk iepriekšējās apstrādes iekārtā – zvīņu ķērājā, kas no ūdens atdala zvīņas; tad ūdens plūst cauri tauku ķērājam un tikai tad nokļūst kopējās pilsētas attīrīšanas iekārtās,” skaidro Skultes ostas pārvaldnieks.

Attīstības projekti – ar Eiropas atbalstu

I.Akulovs uzsver, ka projekti ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ļāvuši ostu uzbūvēt no jauna. Paradoksāli – lai arī zvejnieku kolhoza pastāvēšanas laikā Skultes ostā iebrauca samērā daudz zvejas kuģu, īstu piestātņu nav bijis. Bijusi vieta kuģu izkraušanai, bet ikdienas darbiem un kuģu pietauvošanai tās īsti (vismaz mūsdienu izpratnē) nederēja. Zvejnieki savus kuģus pietauvojuši pat pie kokiem upes krastā.

“Līdzko ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta starpniecību bija iespējams piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, tas arī tika darīts. Bija konkrētas programmas, kurās varēja pieteikties attīstības projektiem, un pakāpeniski sākām sakārtot zvejas ostas daļu. Paši veiksmīgākie projekti bija tie, kuros osta un uzņēmēji sadarbojās ar līdzfinansējumu.”

Arī pagājušā gada nogalē AS “SEB banka” Skultes ostas pārvaldei piešķīra 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu, kas tiks ieguldīts ostas infrastruktūras pilnveidošanā – zvejas kuģu piestātnes rekonstruēšanā un zvejas piederumu uzglabāšanas noliktavas būvniecībā. Arī par sadarbību ar “SEB banku”, kas ilgst jau daudzus gadus, I. Akulovs saka tikai labus vārdus. Tieši ar šīs bankas starpniecību ticis iegādāts spēcīgs velkonis ledus laušanai ziemā. “Tiesa, kopš Skultes ostai tāds ir, īsti bargas ziemas nav bijušas,” smaidot teic I. Akulovs.

Salīdzinoši nesen saņemtais kredīts tiks izmantots kārtējās piestātnes atjaunošanai 233 metru garumā. Darbus veic Igaunijas būvkompānija “BauEst OÜ”, kas ir specializējusies ostu, piestātņu un citu hidrotehnisko būvju celtniecības jomā, jo vietējo celtnieku piedāvājums ir bijis daudz dārgāks, atzīst pārvaldnieks. Projektu nepieciešams pabeigt jau šā gada vasarā. Taču tūlīt sākšoties darbi pie nākamā projekta īstenošanas – upes labā krasta nostiprināšanas līdz gājēju tiltiņam pār Aģi un gājēju celiņa izveidošanas. Upes kreisajā krastā no 2006. līdz 2013. gadam piestātnēs jau ir atjaunoti 350 metri.

Saskaņā ar likumā par ostām noteikto 10 procentus no saņemtajiem maksājumiem Skultes osta ieskaita Saulkrastu novada pašvaldības speciālajā budžetā, kas iegulda šos līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā. Šobrīd novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, īsteno projektu Ostas ielas, Upes ielas, Melnsila ielas un Jūras prospekta atjaunošanai. Ostas ielas brauktuves atjaunošana ir pabeigta, bet pārējo ielu rekonstrukciju plānots pabeigt šogad.

Strādājot ostā, redz sava darba augļus

Jautāts, vai jau otro gadu desmitu strādāt vienā darbavietā nav garlaicīgi, Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs teic: “Nē, tieši otrādi! Ir interesanti, jo var redzēt sava darba rezultātus.”

Igors, vietējais Saulkrastu puisis, pabeidzis Saulkrastu vidusskolu, tad studējis Latvijas Jūras akadēmijā un Roterdamas Starptautiskajā jūras akadēmijā, kur apguvis ostas vadītāja specialitāti. Pēc tam papildinājis zināšanas arī Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.

I.Akulovs Skultes ostā strādā kopš 2002. gada un ir pirmais no savas ģimenes, kas darbojas šādā jomā. Sākumā bijis ostas pārvaldnieka vietnieks, bet kopš 2005. gada – ostas pārvaldnieks.

Sarunas noslēgumā viņš vēlreiz uzskaita dažādos projektus, kuriem jau no 2004. gada ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi – ik gadu vidēji miljons eiro ostas infrastruktūras attīstībai. Piemēram, pērn ar Eiropas fondu atbalstu pabeigta līdz šim lielākā ēka ostas teritorijā zivju apstrādei un uzglabāšanai. Kā iepriekš visos projektos, arī šajā ar savu līdzfinansējumu piedalījās paši zvejnieki. Ja kāds uzņēmējs šo projektu īstenotu viens, izmaksas būtu milzīgas, taču, sadarbojoties ar ostu, kam atsevišķos projektos ES fondu atbalsts sasniedz 90 procentus, ieceri ir vieglāk īstenot.