Video: Ulbrokā kā simbols Latvijas lauksaimnieku paaudzei uzstādīta piemiņas zīme Edgaram Lāčgalvim Apriņķis.lv
- Autors: Daiga Brigmane, Kaspars Vārtukapteinis, Dainis Viesturs
2020.gada nogalē atbilstoši Stopiņu novada domes izsludinātajam konkursam “Edgara Lāčgalvja piemiņas zīmes izstrāde” tika izveidota un uzstādīta piemiņas zīme vietā, kur dzīvoja un strādāja Edgars Lāčgalvis (1930–2008). Tēlnieka Valta Barkāna skulpturālajā darbā iekļauts laukakmens, latviskā ainava ar saimnieciskās darbības kopumu, kas ataino Edgara Lāčgalvja dzīves un darba akadēmisku, zinātnisku un izcila organizatora darbības novērtējumu 20. gadsimta otrajā pusē.
Latvijas valsts simtgades gadā (2018), piedaloties Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienotās virtuālās izstādes veidošanā par tematu “Mana novada simtgades cilvēks”, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka apzināja Edgara Lāčgalvja dzīves laikā radītās vērtības. Novērtējot un godinot Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta ilggadējā direktora, Latvijas valsts emeritētā zinātnieka, profesora, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktora Edgara Lāčgalvja dzīves laikā paveikto, ir radīta piemiņas un laika zīme kā pateicība par ieguldīto darbu.
Edgara Lāčgalvja interešu un darbības spektrs bija ļoti plašs, ieskaitot izglītību. Ilgus gadus viņš bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs un specializētās zinātniskās padomes loceklis, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes domes loceklis, iniciators studiju kursa “Jaunākā lauksaimniecības tehnika” ieviešanai; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konventa loceklis; iniciators Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes integrācijai, kuras rezultātā visi tā laika ar lauksaimniecību saistītie zinātniskie institūti ir integrējušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē; viens no aktīviem Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas dibināšanas iniciatoriem un veidotājiem, tās īstenais loceklis un pirmais Inženierzinātņu nodaļas vadītājs; Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas loceklis; Latvijas Lauksaimniecības zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājs; žurnāla “Latvijas Lauksaimnieks” redakcijas padomes priekšsēdētājs. Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1985) un prēmiju “Sējējs” (1991).
No 1966. gada E. Lāčgalvis dzīvoja un strādāja Ulbrokā, 25 gadus bija Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta direktors. Tieši šajos gados valsts mērogā tika veidota sistēma: zinātniskā izstrāde, tehnoloģiskā dokumentācija, mašīnu izgatavošana, ēku projektēšana un iekārtu montāža saimniecībās, kā arī iedibināta lauksaimniecības izstāde “Novators”, organizēta ražošanas apvienība “Stars”. Tas bija laika posms, kad lauksaimniecība attīstījās no zirga ratiem un dakšām kā svarīgiem darba rīkiem līdz mehanizētai ražošanai.
Vienlaikus tika veikta Ulbrokas ciemata celtniecība darbiniekiem un tālāka tā attīstība, domājot par iedzīvotājiem svarīgām lietām – dalība Līgo parka veidošanā, Barikāžu akmens laukuma sakopšanā, Ulbrokas kapličas saglabāšanā, Ulbrokas vidusskolas celtniecībā un citi paliekoši darbi.
Iepazinis Edgaru Lāčgalvi kā students, kopš 1969. gada institūta darbinieks un kolēģis 39 gadu garumā Dainis Viesturs savās atmiņās raksta: ”Viņa paaudze piedzima un par apzinīgiem cilvēkiem veidojās neatkarīgas Latvijas laikā, pārdzīvoja pieckārtēju varas maiņu, karu un savu dzīvi beidza atkal neatkarīgā Latvijā, bet labākos dzīves gadus nodzīvoja padomju Latvijā. Bija dažādas izvēles, domāju, ka Edgars ar savu raksturu un organizatora talantu nevarēja būt malā stāvētājs, bet aktīvs darītājs. Aktīva darbība daudzās toreizējās organizācijās ļāva attīstīt institūtu, dot lielu ieguldījumu darbu mehanizēšanā laukos, radīt labus sadzīves apstākļus strādājošajiem, lielā mērā veicināt Ulbrokas kā pagasta (tagad novada) centra izveidošanu.”
Vairāk nekā četrdesmit gadus zaļojošais ozols institūta iekšpagalmā zinātu stāstīt daudz. Tā ir darba kolektīva dāvana Edgara Lāčgalvja piecdesmitajā dzīves jubilejā. Tagad līdzās ozolam skatāma piemiņas zīme, kas veltīta Latvijas lauksaimniecības zinātnes sasniegumiem un augsta līmeņa zinātnieka un vadītāja Edgara Lāčgalvja piemiņai. 2021. gada 12. maijā Edgars Lāčgalvis atzīmētu 91 gada jubileju. Vienuviet ozols, piemiņas zīme un paveiktie darbi, kas allaž atgādinās republikā plaši pazīstamā un cienītā lauksaimnieka, talantīgā inženiera, izcilā zinātnes organizatora darbības laiku.
Līdz ar Edgaru Lāčgalvi kā simbolu uzstādīta piemiņas zīme, kas veltīta ilggadējiem institūta darbiniekiem un visai tai Latvijas lauksaimnieku paaudzei, kura nogāja attīstības ceļu no roku darba līdz mehanizētai ražošanai, veica lielākās daļas lauksaimniecības zemju meliorāciju, tādējādi saglabājot un vairojot valsts lielāko bagātību – lauksaimniecības zemi – un atstājot pamatu mūsdienu saimniekošanai laukos.