Kompetencēs balstīta izglītība – kas sagaida Pierīgas skolēnus un skolotājus? Ādaži un Ulbroka ^{Apriņķis.lv}

Izaicinājums gan skolēniem, gan pedagogiem

Šā gada 20. septembrī pieņemtos Izglītības likuma grozījumus kā ļoti būtiskus vērtē Ādažu vidusskolas vadība. Skolas direktore Dace Dumpe skaidro, ka tie paredz pakāpenisku un pēctecīgu mācību satura pārskatīšanu un ieviešanu visos izglītības posmos. Direktore stāsta, ka 2020. gadā jaunā mācību satura ieviešana sāksies skolas 1., 4., 7. un 10. klasēs. "Ādažu vidusskola jau pašlaik aktīvi iesaistās šajā procesā un kā viena no 100 pilotskolām turpina dalību Valsts izglītības satura centra projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā". Jau iepriekšējā mācību gadā trīs skolotāju komandas piedalījās mācībās, aprobēja gan mācīšanas un mācīšanās pieeju, gan jauno mācību saturu, izteica priekšlikumus to pilnveidei," saka D. Dumpe. 

Ādažu vidusskolas direktore uzskata, ka viens no uzdevumiem skolai šajā mācību gadā būs iedziļināties pamatizglītības un vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu saturā un aprobēt izstrādāto mācību priekšmetu programmas vai atsevišķus tematus, vai mācību materiālus un sniegt atgriezenisko saiti. "Šogad mūsu skolā mācības uzsāka 1506 skolēni," saka D. Dumpe, "tāpēc domājam, ka likuma izmaiņas par minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vidējās izglītības pakāpē būs izpildāmas, un mūsu skolēnu stabilie eksāmenu rezultāti liecina par to, ka noteiktos kvalitātes kritērijus izpildīsim."

Var aktualizēties jautājums par mācību gada pagarināšanu

Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka atbalsta pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. "Tas nozīmē, ka zināšanas, cik iespējams, tiks saistītas ar to praktisku pielietojumu. Vismaz šajā brīdī," saka N. Balabka. "Problēma ir tā, ka, beidzot skolu, ikviens izglītojamais jau dzīvos pilnīgi citā sociālajā un ekonomiskajā vidē, kas atšķirsies no tās, kuras laikā kompetencēs balstītais saturs tiks apgūts. Un rezultātā atkal būs trāpīts garām. Tomēr minētais arguments nenozīmē, ka zināšanas nav jāsaista ar praksi."

Vērtējot savas skolas skolotāju darbu, direktors teic, ka pedagogi jau sen balsta savu darbu kompetencēs, cenšoties skolēniem maksimāli parādīt dažādu likumsakarību norisi praksē. "Tagad tas vienkārši būs arī politiski un juridiski pasludināts normatīvajos aktos. Būs, uz ko atsaukties," saka N. Balabka. Direktora vērtējumā, ja šī pieeja tiks pastiprināti un nepārdomāti forsēta, tas var radīt vai pastiprināt jau esošo draudu – nespēju izglītības saturu īstenot mācību gadā atvēlētajā laikā. "Tas nozīmē – varu pat prognozēt! –, ka pēc neilga laika tiks aktualizēts jautājums par mācību gada pagarināšanu," spriež N. Balabka. Arī Ulbrokas vidusskolā, līdzīgi kā citās Latvijas skolās, tiks pārstrādāti metodiskie materiāli, dokumenti, individuālie plāni utt. Taču, vai tas mainīs galveno – mācību procesu –, to padarot par saistošu un interesantu skolēniem, skolas direktors šaubās. "Gribētos tam ticēt, jo teorētiski tas ir iespējams, bet praktiski tas viss kādam ir jāīsteno," skaidro N. Balabka. "Un tas nebūs neviens cits kā pedagogs. Līdz ar to ir jautājums, vai skolotāji būs gatavi īstenot jauno pieeju akcentētā veidā, iekļaujoties paredzētajā laikā, neizlaižot kādus tematus, vai arī izauļos tematiem cauri milzīgā tempā, aizmirstot par tādu «sīkumu» pedagoģijā kā didaktika, kas pēdējos gadus Latvijas skolās jau ir nepamatoti aizmirsta."

Iepriekš:
Kompetencēs balstīta izglītība – kas sagaida Pierīgas skolēnus un skolotājus? Allaži un Olaine

Kompetencēs balstīta izglītība – kas sagaida Pierīgas skolēnus un skolotājus? Baldone un Sigulda