Kā piepildās "Latvijas skolas soma" Siguldā? ^{Apriņķis.lv}

Projekta pamatnostādnes paredz, ka “Latvijas skolas somas” norisēm jābūt tieši saistītām ar mācību un audzināšanas darba saturu, tajās jāpiedalās visiem skolēniem, turklāt jānodrošina vismaz viena aktivitāte semestrī katram skolēnam. Projekts noslēgsies 2021. gada decembrī.

“Rīgas Apriņķa Avīze” devās noskaidrot, kā projektu “Latvijas skolas soma” īsteno Siguldas novadā. 2018./2019. mācību gada otrajā semestrī projekta piešķirtais finansējums Siguldas novadam ir 16 870 eiro.

Apmeklē pasākumus gan Siguldas novadā, gan ārpus tā

Siguldas novadā ir sešas skolas, un visas piedalās programmā “Latvijas skolas soma”. Projekta koordinatore Siguldas novada pašvaldībā Gunita Romanovska informē, ka kopumā Siguldas novadā “Latvijas skolas somas” sniegtās iespējas izmantojuši vairāk nekā 2400 skolēnu. Izglītības iestādes izvēlas dažādas aktivitātes – gan apmeklē kultūras pasākumus, kurus piedāvā Siguldas novads, gan arī dodas uz Rīgu, Cēsīm un citām pilsētām, gan arī aicina māksliniekus viesoties izglītības iestādēs.

Lūk, daži no pasākumiem, kurus apmeklējuši Siguldas novada skolēni:

- deju biedrības “Benefice” muzikālā izrāde “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem” Siguldas Valsts ģimnāzijā;

- Latvijas simtgades pēdējās filmas “1906” apmeklējums Siguldas kinoteātrī “Lora” (Siguldas Valsts ģimnāzija);

- izrāde “Planēta Nr. 85” Dailes teātrī Rīgā (Siguldas pilsētas vidusskola);

- SIA “LAVOCALE Music management” koncertlekcija “Latvian Voices” Siguldas pilsētas vidusskolā;

- leļļu teātra “TIMS” izrāde “Draudzības skola” Mores pamatskolā;

- muzejpedagoģijas nodarbība “Uzvārdu došana Vidzemē” Turaidas muzejrezervātā (Mores pamatskola);

- koncertuzvedums “Brīnišķīgais ceļojums” Siguldas “Devonā” (Laurenču sākumskola);

- keramikas meistardarbnīcas pie Siguldas keramiķes Elizabetes Cānas (Siguldas 1. pamatskola);

- Latvijas Kara muzeja apmeklējums un izglītojoša nodarbība Rīgā (Allažu pamatskola).

Jautāta, kā tiek nolemts, kurus pasākumus apmeklēt, Gunita Romanovska pastāsta: “Semestra sākumā līdz 10. datumam izglītības iestādes koordinators pēc Izglītības pārvaldē izstrādātā parauga sastāda plānu programmas aktivitātēm semestrī. Visu izglītības iestāžu plāni tiek rūpīgi pārskatīti, lai tie atbilstu noteikumiem un maksa par pasākumu nebūtu jāsedz no pašas izglītības iestādes budžeta. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka jānodrošina vismaz viena aktivitāte semestrī katram skolēnam, un izglītības iestāžu pienākums ir sekot līdzi tam, lai tas tiktu izpildīts. Katrā izglītības iestādē ir sava taktika, kā tiek pieņemts lēmums par pasākumu apmeklējumiem. Skolu koordinatoriem no pašvaldības puses ir ieteikts plānošanas procesā iesaistīt gan klašu audzinātājus, gan vecākus.”

Lai gan Siguldas novadā tiek piedāvātas ļoti dažādas iespējas skolēniem pieredzēt mākslu un kultūru klātienē, tomēr visu pieprasījumu Sigulda nevar apmierināt. Gunita Romanovska norāda uz problēmsituācijām: “Atsevišķi negodprātīgi Siguldas novada uzņēmēji maldina izglītības iestādes, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedāvājot aktivitātes, kuras Kultūras ministrija neatbalsta. Tas sagādā zināmas problēmas, jo izglītības iestādei nākas mainīt savus plānus un piešķirto finansējumu izlietot citos novados.”

“Latvijas skolas somas” pamatnostādnēs arī minēts, ka par programmas norisēm jāinformē skolēnu vecāki un plašāka sabiedrība. Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, kā sabiedrība un skolēnu vecāki tiek informēti, pašvaldības pārstāve atbildēja:

“Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un katras izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem pirms skolēnu dalības pasākumā vecāki obligāti tiek informēti. Pārējā sabiedrība par Siguldas novada izglītības iestādēs notiekošajām aktivitātēm tiek informēta, izmantojot galvenokārt interneta resursus – izglītības iestāžu un Siguldas pašvaldības tīmekļa vietnes. Programmai ir pietiekami laba publicitāte, jo, pateicoties Siguldas novada aktīvai dalībai projektos, Siguldas pašvaldības mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa “Projekti”, kur tiek ievietota informācija arī par izglītības iestāžu dalību “Latvijas skolas somas” pasākumos.”

Vecāku pieredze

“Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja arī vecākus, kuru bērni mācās dažādās Siguldas skolās, un vaicāja, vai viņi zina par projektu “Latvijas skolas soma” un kā viņu bērni izmantojuši tā sniegtās iespējas.

Diāna Jacenko: “Abas meitas, kuras iet 1. klasē, “Latvijas skolas somas” ietvaros ir bijušas divās ekskursijās – viena uz Rīgas Zooloģisko dārzu, otra uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tā kā regulāri apmeklēju vecāku sapulces, ir pietiekami daudz informācijas par šo projektu. Arī regulāra komunikācija ar klases audzinātāju palīdz sekot līdzi visiem pasākumiem un ekskursijām.”

Eva Tiliba: “Abas vecākās meitas ir piedalījušās pasākumos programmā “Latvijas skolas soma”. Viens pasākums bija teātra apmeklējums, tuvākajā laikā plānota ekskursija uz Koknesi. Vecākā meita, kurai ir 12 gadi, piedalījās arī “Skolas somas” atklāšanas pasākumā Ķīpsalā. Kad gaidāms kāds pasākums, klases audzinātāja par to ziņo sarakstēs, “E-klasē” vai ar paziņojuma lapām. Taču kopumā par programmu “Latvijas skolas soma” vecākiem zināšanas un izpratne ir diezgan virspusēja. Bērni kaut kur brauc, kaut ko dara, bet kas tas īsti par projektu – par to skolā netiek sniegta padziļināta informācija.”

Santa Grīnberga: “Pieņemu, ka mans bērns ir apmeklējis šīs programmas pasākumus, jo bija ekskursijas, par ko mums, vecākiem, netika prasīta samaksa. Ir bijuši braucieni uz zoodārzu un mežsaimniecību. Par programmu “Latvijas skolas somas” nejauši uzzināju sarunā ar kolēģi, kura darbojas skolas vecāku padomē.”

Aiva Mežzīle: “Mans bērns ir devies gan ekskursijā uz Cēsīm, gan uz koncertu Siguldas “Devonā” šīs programmas ietvaros. Informācija vecākiem par to ir tieši tik daudz, cik paši par to interesējas un vēlas uzzināt. Manuprāt, šis ir bērniem ļoti izglītojošs projekts, kurš Siguldā tiek veiksmīgi realizēts.”