ATR "kļūdu labošanas" grozījumos rosina arī atsevišķu novadu atjaunošanu, tostarp Pierīgā
- Autors: LETA
Ilustrācija - arhīvs
Opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) iesniedzis "apjomīgus grozījumus" Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) "kļūdu labošanai", lai atjaunotu atsevišķus novadus, kā arī veiktu citas nozīmīgas izmaiņas.
Piedāvājums paredz atjaunot vairākas bijušās pašvaldības - Babītes novadu, tā teritoriju atdalot no pašreizējā Mārupes novada, Kandavas novadu, izmainot esošā Tukuma novada administratīvo teritoriju, Ikšķiles novadu, tā teritoriju atdalot no pašreizējā Ogres novada, un Ozolnieku novadu, izmainot esošā Jelgavas novada teritoriju.
Tāpat pēc AS piedāvājuma plānots likumā noteikt, ka Ādažu novada administratīvajai teritorijai tiktu pievienota Ropažu novada teritoriālā iedalījuma vienība - Garkalnes pagasts, kā arī izpildot Satversmes tiesas spriedumu, Varakļānu novads tiktu pievienots Madonas novadam.
Opozīcijas politiskais spēks rosina arī atteikties no 2029.gadā paredzētās Daugavpils apvienošanas ar Augšdaugavas novadu, Jelgavas apvienošanas ar Jelgavas novadu, Liepājas apvienošanas ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes apvienošanas ar Rēzeknes novadu un Ventspils apvienošanas ar Ventspils novadu, tādējādi saglabājot gan attiecīgo pilsētu pašvaldību, gan novadu administratīvās teritorijas.
Vienlaikus likumā tiktu noteikts iepriekš minēto valstspilsētu un novadu administratīvo teritoriju pašvaldību sadarbības pienākums noteiktu valsts pārvaldes funkciju izpildes nodrošināšanai atbilstoši likumos noteiktajam, piedāvā deputāti.
Kā uzsver AS, 2019.-2020.gada ATR "pavadīja plaša vietējo kopienu neapmierinātība, tostarp pat protesti".
"Šobrīd varam nepārprotami secināt, ka pēc vairāk nekā divu gadu kopā būšanas strauji un būtiski dažādās novadu pašvaldībās ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, kas izraisa pašvaldības funkciju izpildes sarežģījumus un no tiem izrietošo pašvaldības sniegto pakalpojumu trūkumu," uzsvērts partiju apvienības paziņojumā.
Politiķi akcentē vairākos novados notikušas iedzīvotāju aptaujas un balsojumi, kuros pieprasītas izmaiņas esošajā administratīvi teritoriālajā regulējumā.
AS likumā piedāvā paredzēts noteikt kritērijus administratīvo teritoriju izmaiņām. Paredzēts saglabāt tādu lielo pilsētu administratīvās teritorijas, neapvienojot tās ar novadu administratīvajām teritorijām, kurās ir ne mazāk par 20 000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja pilsētai ir attīstīta rūpniecība un preču ražošana, transporta sistēma, sociālā infrastruktūra un sabiedriskie pakalpojumi.
Savukārt, apvienojot vai sadalot novada administratīvo teritoriju, kā arī grozot tā robežu, likumā noteiktu vairākus kritērijus. Paredzēts, ka novada administratīvajai teritorija ir jābūt ģeogrāfiski vienotai ar mazāk par 7000 pastāvīgo iedzīvotāju un ar izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta, ceļu un komunālās saimniecības tīkliem.
Tāpat tiek piedāvāts noteikts, ka novada administratīvajai teritorijai ir jābūt optimāli izveidotai, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Plānots likumā ierakstīt arī citus ar kritērijiem saistītos nosacījumus.
Kā ziņots, arī koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un ZZS Saeimas frakcija iepriekš paudusi gatavību aicināt parlamentu nopietni diskutēt par līdzīgiem priekšlikumiem no pašvaldībām ATR pārskatīšanai.