Mergupes posmā izvietotas koka konstrukcijas upes tecējuma un hidromorfoloģiskā stāvokļa uzlabošanai

"Life GoodWater IP" projekta pirmajā gadā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūta "Bior" eksperti pilnībā apsekoja Mergupi un konstatēja, ka lielākoties ūdens ekoloģiskā kvalitāte tajā ir laba, tomēr posmā pie Nītaures tā ir zemāka. To izraisījusi mežistrāde, kas radījusi pārāk lielu smilšu daudzumu upes gultnē, un aizsprosti, kas nav ļāvuši šīm smiltīm aizskaloties.

Pēc problēmu un to cēloņu apzināšanas šogad PDF kopā ar "Bior" rīkoja trīs talkas, lai atbrīvotu šo upes posmu no koku sanesumiem un aizsprostiem, tādējādi uzlabojot upes tecējumu un aizskalojot smiltis. Pēc divām talkām upes gultnē jau bija manāmi uzlabojumi un radušies jauni straujteču posmi. Trešā talka tika rīkota, lai izveidotu zivju dzīvotnes un uzlabotu upes hidromorfoloģisko daudzveidību.

PDF skaidro, ka Latvijā šāda veida upju atjaunošanas darbi nav ierasta prakse, tāpēc pasākumā iesaistīts eksperts no Klaipēdas universitātes Nerijus Nika. Esperta skatījumā, Mergupes posmā, kurā notika talka, bija trīs vietas, kurās varēja veidot un izvietot koka konstrukcijas, lai uzlabotu upes tecējumu un hidromorfoloģisko stāvokli. Katra no izveidotajām koka konstrukcijām atšķirīgi ietekmēs upes tecējumu.

Pirmā konstrukcija, kas tika izveidota upē, ir piecus metrus garš koka baļķis, ar apmēram 30 centimetru diametru. Tas 45 grādu leņķī tika ievietots garākā, vienmērīgā upes posmā, izveidojot līkumu un palielinot straumes ātrumu.

Otrā konstrukcija tika izveidota posmā, kurā upe bija paplašinājusies, un gultni klāja liels smilšu daudzums, jo straumes ātrums bija pārāk lēns, lai tās aizskalotu. Smiltis, kas saskalojušās upē, ir pilnībā noklājušas oļus un granti, kas iepriekš veidoja dabīgo upes gultni un nārsta vietas zivīm. Šajā vietā abos krastos tika ievietoti divi lieli koku stumbri 45 grādu leņķī, izveidojot piltuves veida konstrukciju. Sašaurinot upi, straumes ātrums palielinās un tam vajadzētu samazināt smilšu daudzumu šajā posmā.

Pēdējā konstrukcija - horizontāli pāri upei tika ievietots koka stumbrs, lai veidotu ūdenskrituma efektu. Ūdenim atsitoties pret stumbru, tas sāk mutuļot, piepildot ūdeni ar skābekli, izskalojot smiltis, kas ir sastājušās zem koka un paātrinot straumi.

Visas koka konstrukcijas tika piestiprinātas ar zariem un kokiem, kas atrasti upes tuvumā vai iepriekš traucēja upes tecējumu. Lai sasietu šīs konstrukcijas un nodrošinātu to, ka tās netiek aizskalotas palu laikā, tika izmantota dabīga materiāla virve, kas nepiesārņos ūdeni.

Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, 19 organizācijas 2020.gadā sāka kopīgu projektu "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai". PDF norāda, ka Latvijā pašlaik ir 164 riska ūdensobjekti, un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām, kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.