Vai var ticēt Eiropas pieredzei – no atkritumiem iegūst enerģiju Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Atkritumu reģenerācijas rūpnīca Francijas pilsētā Tulonā. Foto – Liene Ozola
Ropažu novadā tiek plānots būvēt atkritumu reģenerācijas staciju. Projekts izraisījis plašu rezonansi un bažas iedzīvotāju vidū. Novadnieki ir satraukušies par rūpnīcas tuvumu dzīvojamajām mājām, par smakām, troksni, kaitīgajām vielām, kas nonāks gaisā, un tā visa ietekmi uz viņu veselību. To, kā darbojas šādas stacijas citur pasaulē un kāda darbība plānota Ropažu novadā, skaidrosim šajā rakstā.
Izvērtējums par ietekmi uz vidi un cilvēkiem
Latvijā ir noteikts process, kā jebkurš jauns rūpniecisks projekts var tikt īstenots, un viss, kas attiecināms uz ietekmi uz vidi, cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem, tiek vispusīgi izvērtēts ietekmes uz vidi novērtējumā. Atkritumu reģenerācijas stacijas projekts šo procesu ir izgājis un saņēmis atzinumu, ka plānotās ražotnes darbības dēļ tās apkaimē un Ropažu novadā vides aizsardzības līmenis nesamazināsies.
Ietekmes uz vidi novērtējums ir vairāku stadiju procedūra, kas ietver pasākumu kopumu, kuri paredz esošā vides stāvokļa izpēti konkrētajā teritorijā, objekta ietekmes uz vidi izpēti, tostarp smakas un izmaiņas gaisa kvalitātē, trokšņa līmeņa, izejmateriālu un ražošanas procesā radīto gala produktu kontroli, izvērtē arī avāriju riskus. Procesa gaitā tiek izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgo ietekmju samazināšanai vai novēršanai, kā arī nepieciešamo monitoringa prasību izstrādi paliekošo ietekmju novērošanai.
Atkritumi – neizmantots resurss
Latvijas klimatiskie apstākļi – aukstas ziemas – rada nepieciešamību pēc siltumenerģijas. Vēsturiski tā tiek saražota, izmantojot dabasgāzi vai koksni. Taču Krievijas karš Ukrainā un pieaugošās koksnes cenas liek meklēt alternatīvus kurināmos. Eiropas Savienībā atkritumi kā kurināmais tiek izmantoti 6% no visiem siltumenerģijas ražošanā izmantojamiem resursiem, Latvijā tas ir nulle.
Eiropā atkritumu reģenerācija vairs nav jaunums, ir vairāk nekā 500 šādu staciju. Arī mūsu kaimiņi ir soli mums priekšā. Igaunijā darbojas viena, Lietuvā – jau trīs ražotnes, kas no atkritumiem iegūst siltumu un elektrību. Piemēram, stacija Viļņā ar elektroenerģiju nodrošina 320 tūkstošus mājsaimniecību.
Tehnoloģiju attīstība
Pirms vairāk nekā 30 gadiem Eiropas valstis saprata, ka iedzīvotāju radīto atkritumu kalni kļūst par lielu problēmu, tāpēc aktīvi sāka sabiedrību iesaistīt to šķirošanā un pārstrādē, savukārt to daļu, kas netika izmantota, vienkārši sadedzināja, izmantojot primitīvas krāsnis. Ar laiku saprata, ka šāda darbība nav videi draudzīga – tiek zaudēts vērtīgs resurss, un vidē nonāk daudz kaitīgu vielu. Bija skaidrs, kā ir jāpastiprina vides prasības un atkritumi jāizmanto vērtīgāk.
2000.gadā Eiropas Savienībā tika pieņemti jauni noteikumi, kas paredzēja mazināt ietekmi uz vidi. Vēl stingrāka direktīva tika pieņemta 2010. gadā. Pēc veciem standartiem jaunu rūpnīcu būvniecība vairs nav iespējama, savukārt vecā tipa rūpnīcas tika modernizētas vai slēgtas. Tika attīstīta pilnīgi jauna nozare – atkritumu reģenerācija, kas nekādā veidā nevar tikt salīdzināta ar primitīvu dedzināšanu.
Pateicoties filtriem un attīrīšanas iekārtām, arī dūmi, kas nāk no rūpnīcas skursteņa, ir tīri. Atkritumu reģenerācijas iekārtās rodas 18 reižu mazāk dioksīnu un furānu nekā līdzīgas jaudas malkas krāsnī un divas reizes mazāk nekā šķeldas katlumājās.
Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tiek īstenota videi nekaitīga atkritumu pārstrāde un reģenerācijas procesā iegūtā enerģija nonāk atpakaļ pie iedzīvotājiem apkures, siltā ūdens un elektrības veidā.
Vai šķirojam pietiekami?
Projekta pretinieki saka: ja šķirosim, atkritumu nebūs. Jā, pēdējo gadu laikā situācija uzlabojas, esam iemācījušies atšķirt dažādu krāsu konteinerus, dzīvojamo rajonu pagalmos parādās aizvien vairāk konteineru, palielinās arī depozītā atgrieztā dzērienu iepakojuma apjoms. Tomēr ar to nepietiek. 2022. gadā Latvijā mājsaimniecības radīja 871 tūkstoti tonnu sadzīves atkritumu. Tikai puse no tiem – 51% – tiek pārstrādāti vai kompostēti. Pārējo apglabā poligonos kā nevērtīgu materiālu. Aizvien pārāk daudz no mūsu komfortablās sadzīves nokļūst dabā. Un to apliecina arī Eiropas valstis, kur šķirošana ir ikdiena, taču neizbēgami tiek radīti arī nekādā veidā nepārstrādājami atkritumi.
Eiropas Zaļā kursa mērķi
Saskaņā ar Latvijas vides politikas un Eiropas Zaļā kursa mērķiem līdz 2035. gadam ik gadu radīto sadzīves atkritumu daudzums, kas tiek noglabāts poligonos, ir jāsamazina līdz 10%. Direktīvas arī mums izvirza mērķi pārstrādāt vai izmantot atkārtoti 55% mājsaimniecībās radīto atkritumu. Tātad ir vairāk jāšķiro un jāmeklē veidi, kā samazināt tos atkritumu apjomus, ko nekādā veidā nevar pārstrādāt. Un tādu ir ne mazums, piemēram, čipsu paka, izlietotās autiņbiksītes, kafijas un olu iepakojumi un daudzi citi. Lielākā daļa no šiem atkritumiem ir pietiekami energietilpīgi un var tikt izmantoti enerģijas ražošanā.
Ražotne – publiska ēka pilsētvidē
Industriālie objekti aizvien vairāk kalpo ne tikai pamatmērķiem, bet arī kļūst par publiski pieejamām atpūtas zonām. Rūpnīcas ir pilsētu centros, dzīvojamo māju rajonos, tuvumā dažādām kultūrvietām, slimnīcām, skolām. To darbība nepavisam netraucē iedzīvotāju ikdienu, arī iespējamie riski – nelaimes gadījumi – līdzīgi kā jebkurai ēkai ir lokāli un nerada apdraudējumu kaimiņiem.
Šie objekti papildus enerģijas ražošanai sniedz līdz šim nebijušas aktīvās atpūtas iespējas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Tā, piemēram, ir Dānijā, kur Kopenhāgenas atkritumu reģenerācijas stacijas “CopenHill” apkaimē ierīkota slēpošanas trase, klinšu kāpšanas siena, ikvienam pieejamas kalnu takas un skriešanas takas, darbojas restorāni un kafejnīcas.
Viens no Vīnes spilgtākajiem orientieriem ir “Spittelau” atkritumu reģenerācijas stacija, kas drīzāk atgādina mūsdienu mākslas centru, nevis ražotni. Tas ir mākslas darbs, kas ik gadu pārstrādā 250 tūkstošus tonnu atkritumu. Ražotne ir atvērta ekskursijām.
Ražotnes gan Kopenhāgenā, gan Vīnē ir iekļautas tūrisma maršrutos un ik gadu tiek plaši apmeklētas.
Nozares plāni Latvijā
Latvijā atkritumus kā resursu plāno izmantot Ventspilī, Jelgavā un iecerētajā atkritumu reģenerācijas stacijā Ropažos. Brocēnos atkritumus izmanto cementa ražošanā. Ja saskaita neizmantotos un nepārstrādājamos atkritumus no visas Latvijas, to ir vairāk nekā 300 tūkstoši tonnu gadā. Ventspils, Jelgavas un Brocēnu ražotnes izmantotu tikai 20% no visa pieejamā apjoma. Tātad 80% ir tepat Latvijā radīts resurss, ko var likt lietā.
Citur neizmantojamus un tikai Latvijā radītus atkritumus – 143 tūkstošus tonnu gadā – pārvērst siltumenerģijā un elektrībā plāno Baltijā lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca SIA “Vides resursu centrs”, kas ir sākusi darbu pie mūsdienīgas atkritumu reģenerācijas stacijas projekta īstenošanas. Tās darbība tiks īstenota ar paaugstinātām drošības prasībām, sociāli atbildīgu un rūpīgu attieksmi pret vidi.
Stacija plānota Ropažu novadā rūpnieciskajā teritorijā, un tā būs atvērta sabiedrībai. Projekts tiek īstenots kā tūrisma infrastruktūras un vietējo iedzīvotāju atpūtas objekts – brīvi pieejams apkaimes iedzīvotājiem un viesiem –, kā droša vide gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem.
Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Botānisko dārzu stacijas teritorijā tiks izveidota Augu māja, kas apvienos izglītības, izpētes un atpūtas iespējas. Sportistiem būs pieejams skeitparks, kura projektēšanu vadīs Eiropā labākā skeitera titula divkārtējs ieguvējs, “Red Bull” vēstnesis Madars Apse un Latvijas skeitbordisti. Ir plānots izgaismot skriešanas un slēpošanas trasi, iedzīvotājiem būs pieejama bezmaksas elektroauto uzlādes stacija, uz ēkas jumta tiks izvietoti saules paneļi.
