Lucavsalas dārzu nākotne miglā tīta Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Nezināmi cilvēki šopavasar Lucavsalas dārziņos bija izgāzuši divas milzīgas atkritumu kravas un nopostījuši vairākas dārza mājiņas. Lielajā talkā viss tika satīrīts, un Lucavsalas dārziņu īpašnieki cer, ka, iesaistoties pašvaldībai, nekas tāds vairs neatkārtosies. Foto – Linde Dambe, “Lucavsalas ekokopiena”
Pirms vairākām nedēļām Lucavsalas dārzu īpašniekus, kuri vēlējās atklāt dārza darbu sezonu, nepatīkami pārsteidza galvenā ceļa malā izveidotā atkritumu izgāztuve un nopostītās dārza mājiņas. Tā kā šeit savus dārziņus ir iekopuši vairāki tūkstoši rīdzinieku, kas uz Lucavsalu pastrādāt dārzā brauc ne tikai no tuvējās apkaimes, bet arī Mangaļsalas, Pļavniekiem, Imantas un pat Ķekavas, viņus uztrauc publiskajā telpā izskanējušās ziņas gan par būvkompānijas “MERKS” plāniem, gan ieceri šeit būvēt privātmājas un pāri salai veidot transporta mezglu, kas, neapšaubāmi, skartu lielu daļu dārzu īpašnieku. Tādēļ raudzījām noskaidrot, kas šo Rīgas zaļo sirdi sagaida nākotnē.
Plāni ir, termiņi netiek nosaukti
Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pauda “Lucavsalas ekokopienas” aktīviste un dārza īpašniece Linde Dambe, situācija izskatoties visnotaļ satraucoša.
“Pirmais signāls bija divas lielās kravas ar atkritumiem – izskatījās, ka tās atvestas ar kravas mašīnu un tīšām šeit izgāztas, jo neviens dārza īpašnieks taču nebūtu tik traks, lai piesārņotu sava dārza apkārtni! Un ne jau tantiņas te nāca un izmeta savus atkritumus,” par dārza darbu sezonas sākumā piedzīvoto nepatīkamo pārsteigumu stāsta L. Dambe un piemin publikāciju vienā no lielajiem ziņu portāliem – to izlasot, šķitis, ka Lucavsala patiesībā ir degradēta vide. “Pašlaik šī ir vieta, kur cilvēki var atnākt kopā ar bērniem, ierīkot dārzu, paši izaudzēt kādu dārzeni vai puķi, parādīt bērniem dabu. Kas būs, ja to visu iznīcinās?”
Taujājot par Lucavsalas attīstību nākotnē, “Lucavsalas ekokopienas” pārstāvji pirms pāris nedēļām saņēmuši atbildi no Rīgas domes Attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja vietnieces Māras Liepas-Zemešas, no kuras tapis skaidrs, ka šajā teritorijā plānota gan transporta mezgla, gan jaunas autostāvvietas izbūve Bauskas un Mūkusalas ielas krustojumā. Tiesa, vēstulē neesot minēti nekādi konkrēti termiņi, tikai atsauces uz Rīgas domes lēmumiem.
Savukārt, “Rīgas Apriņķa Avīzei” vēršoties pie Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektora Valērija Koķa, tika saņemta lakoniska atbilde, ka atbildēt uz šiem jautājumiem varēšot Rīgas domes Attīstības departaments: “Tieši departamenta speciālisti sagatavo teritoriju izmantošanas vīziju un nodod to publiskai apspriešanai. Vēl par teritorijām varat iegūt informāciju Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldē. Būvvaldē var iegūt informāciju par izsniegtām būvatļaujām, iespējams, ka arī par būvniecības iecerēm, jo sākotnēji tiek domāts par infrastruktūru.”
Jāpiebilst, ka līdz 3.maija avīzes nodošanai tipogrāfijā nedz Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos Ilze Purmale, nedz Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietniece Inese Sirmā uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” uzdotajiem jautājumiem nebija atbildējušas.
Savākts milzum daudz atkritumu, gaida pašvaldības atbalstu
Atgriežoties pie dārzu teritorijas sakopšanas, Linde Dambe stāsta, ka Lielajā talkā 27. aprīlī dārzu teritoriju izdevies sakopt, savācot veselu kalnu atkritumu, kas, cerams, no dārzu teritorijas jau ir izvesti. Taču, viņasprāt, arī Rīgas pašvaldībai ir jārisina situācija, kad publiski pieejamie dārzu celiņi ir kļuvuši par vieglu mērķi nelegālo būvgružu un sadzīves atkritumu, riepu un elektronikas izmetējiem.
“Vajadzīga videonovērošana – tāda, kāda jau ir tajā salas daļā, kur saceltas mājas, ko apkopj sētnieki un kur atrodas atkritumu tvertnes. Jāmeklē risinājums gadījumiem, kad tiek nodedzinātas dārzu mājiņas un radušies lielgabarīta atkritumi, jo nereti šādus dārzus vienkārši pamet likteņa varā. Savukārt pirmo gadu nomniekiem nepieciešams izvest lielāku daudzumu atkritumu, kurus viņi paši tur nav sastiepuši. Nevar vienkārši visiem celt cenu par atkritumu izvešanu un ļaut piekļūt tiem katram, kurš meklē iespēju bez maksas izmest būvgružus. Rīgas pašvaldībai, kas iznomā dārzus, ir arī jāseko līdzi tam, vai iznomātie dārzi dažviet nav pārvērtušies par bezpajumtnieku alām, kas apaug ar gurķu odekolona pudelītēm. Mammas ar maziem bērniem, kuras rušinās blakus dārzā, nebūs tās, kas varēs šo situāciju sakārtot.” Viņasprāt, Lielā talka ir tikai pagaidu risinājums.
Pierīgā situācija ar dārziem ir dažāda
Zinot, ka attīstītāji mēdz iekārot iekoptus dārziņus savu projektu īstenošanai (piemērs tam, tiesa, ne Pierīgā, ir situācija Burtnieku novadā – vietā, kur cilvēki ilgus gadus iekopa dārzus, tagad tiks celta dzīvojamā māja), aptaujājām vairākus Pierīgas novadus, vai arī tur pārskatāmā nākotnē gaidāms līdzīgs precedents kā Lucavsalā. Kā paskaidroja Ropažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Koleča, Ropažu novada teritorijā (Ropažos, Tumšupē, Kākciemā) atrodas mazdārziņi, kuri tiek iznomāti vietējiem iedzīvotājiem: “Līdz šim neesam saņēmuši uzņēmēju, attīstītāju piedāvājumus par šo teritoriju apbūvi un to atsavināšanu.”
Rumbulas dārziņi, kas atrodas Stopiņu novada teritorijā, ir Stopiņu novada pašvaldības īpašums un iedzīvotājiem tiek iznomāti uz gadu, slēdzot līgumu (līdzīgi notiek arī Lucavsalā). “Tā kā šīs teritorijas novada attīstības un plānošanas dokumentos ir iezīmētas kā attīstāmas ražošanas un uzņēmējdarbības teritorijas, pašvaldība ir tiesīga rīkot izsoles un piedāvāt uzņēmējiem. Šo teritoriju izmantošana mazdārziņiem ir pagaidu darbība,” norāda Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.
Saulkrastos lielu dārziņu koloniju neesot, un Saulkrastu novada pašvaldība iedzīvotājiem pašlaik iznomā 19 mazdārziņus. Kā paskaidroja Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane, pagaidām nekāda interese tur kaut ko būvēt neesot izrādīta.