Seniori: Sirds un asinsvadu slimību mazināšanai ir jābūt prioritātei realitātē, ne uz papīra ^{Apriņķis.lv}

Šobrīd dzirdam ekspertu un mediķu diskusijas par to, ka kovida pandēmijas ietekmē mirstība no dažādām slimībām, tostarp no sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām (KVS) slimībām Latvijā varētu būt ievērojami pieaugusi. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati, pērn šo slimību dēļ esam zaudējuši 16 911 līdzpilsoņu, kas ir par 10% jeb aptuveni 1500 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā.

Kā liecina SPKC publiskots pētījums, jau pirms pandēmijas 25% no KVS mirstības gadījumiem bijuši novēršami. Jāņem vērā, ka pēdējos pandēmijas gados situāciju vēl vairāk pasliktināja ierobežotā piekļuve mediķiem, novēloti izmeklējumi, jaunu iedarbīgu medikamentu trūkums un citi iemesli, kas atspoguļojas statistikā.

Sirds slimību ārstēšanai vajag plānu un finanses

Diemžēl nevaram būt droši, ka rudenī pandēmija nesaasināsies no jauna un atkal novārtā tiks atstātas citas slimības. Veselības ministrijas izstrādātajās apjomīgajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs”, kas ir centrālais veselības politikas dokuments, ir aprakstīta veselības aprūpes uzlabošana nākamo gadu laikā.

Šajā dokumentā kardiovaskulārās diagnozes ir izvirzītas kā viena no prioritātēm. Tam mēs varam tikai piekrist, jo neskaitāmas reizes ir atkārtots tas, ka Latvijā saslimstība un mirstība no KVS ir pārāk augsta. Un tas viss, neskatoties uz ārstu pašaizliedzīgo darbu. Tāpēc mēs gribam no valsts institūcijām redzēt ne tikai šo lozungu par prioritāti, bet arī šīs prioritātes reālu ieviešanu dzīvē. Ja onkoloģijas pacientu ārstēšanai valsts radīja speciālu plānu un ieguldīja papildu naudu, un pacientu ārstēšanā ir uzlabojumi beidzot, tad ar steigu jāķeras arī pie tāda paša medicīniska un finanšu plāna radīšanas sirds slimību samazināšanai.

Ko seniori sagaida no politiķiem KVS jomā

Lai viedoklis būtu pamatotāks, veicām savu biedru aptauju, kurā piedalījās 115 cilvēku vecumā no 55-95 gadiem. Lai arī šī nav uzskatāma par klasisku socioloģisku aptauju, tā tomēr iezīmē skaidras tendences. Tā, piemēram, 70% aptaujāto senioru atzīst, ka finansējums medikamentiem nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina. 95% respondentu atbild, ka viņiem ir nepieciešama papildu informācija par KVS, to profilaksi un ārstēšanu, 90% atbild, ka viņiem nav pieejama moderna KVS ārstēšanas terapija, 90% aptaujāto neslēpj, ka viņu atbalsts kādai politiskajai partijai ir atkarīgs no partijas skatījuma uz veselības aprūpi senioriem.

Viegli prognozēt, ka tuvās vēlēšanas šo uzmanību tikai saasinās. Satraucoši liels skaits – 98% respondentu atbildējuši, ka nav informēti par KVS riska novērtēšanu un profilaksi.

Pamatojoties uz senioru viedokļu apkopojumu, šobrīd darbu atsākusī Eiropas pretnabadzības tīkla un pacientu un senioru organizāciju sirds un asinsvadu slimību darba grupa izstrādā savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā.

Ģimenes ārsti pārslogoti

Seniori priecātos, ja Latvijā būtu sirds veselības kabineti – šāds projekts jau kādreiz bijis aizsākts, taču kaut kādu iemeslu dēļ tika pārtraukts. Ļoti pietrūkst viena “punkta”, kur iegūt informāciju un veikt izmeklējumus. Ir jūtams ģimenes ārstu izdegšanas pazīmes, jo kovida pandēmija diemžēl radīja lielu papildu slodzi. Protams, senioru biedrības biedri pazīst daudzus ļoti iejūtīgus ģimenes ārstus, kuri arī grūtajos laikos cenšas sniegt vislabāko palīdzību un padomu.

70% senioru aptaujā norādījuši, ka medicīnisku informāciju viņi vislabāk uztver, konsultējoties pie speciālista vizītes laikā, tikai 25% novērtē rakstisku informāciju, bet 5% - internetu. Tādēļ nav brīnums, ka senioriem ir nepietiekama izpratne par būtiskiem KVS aspektiem.

Ja nav iespējamas konsultācijas klātienē, noteikti vajadzētu vairāk skaidrojošu brošūru, lai pensionārs var labāk izprast slimības būtību, kā arī to, ko viņš pats var darīt, lai mazinātu saslimšanas vai slimības saasinājuma riskus. Profesionāļu atlasīta un sagatavota, ērti pieejama informācija būtu ļoti nepieciešama, ņemot vērā, ka KVS saslimstība un mirstība visvairāk izplatīta ir tieši senioru grupā, taču, kā liecina mūsu pašu veiktā aptauja, izpratne par daudziem faktoriem, piemēram, profilaktiskiem pasākumiem – pietiekamu aktivitāšu daudzumu, izvēlēto ēdienkarti, senioriem ir visai zema.

Jo zemāki ienākumi, jo vairāk ielaistu slimību

Ja runā par savu atbildību regulāru veselības pārbaužu veikšanā, ārsta apmeklēšanā utt., jāatzīst, ka senioru situācija ir ļoti atšķirīga. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, ir vienkāršāk un ērtāk apmeklēt ārstu, grūtāk tas būs lauku reģionos dzīvojošajiem. Tāpat – ja senioram ir bērni, viņam ir vieglāka situācija gan finansiāli, gan emocionāli. Vientuļam pensionāram, kurš saņem mazu pensiju, medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daudz ierobežotāka. Viņam prioritārs jautājums būs – kā samaksāt rēķinus un paēst, nevis kā aiziet pie ārsta. Tā diemžēl nav cilvēka izvēle, bet situācija, kādā viņš atrodas.

To apliecina arī mūsu veiktā aptauja – 80% senioru atbildējuši, ka viņu rūpes par veselību ir atkarīgas no ienākumiem. Savukārt, SPKC publiskots pētījums (pēc “Euro-Silc” datiem) apstiprina: ilgstošas slimības vai veselības problēmas zemāku ienākumu gadījumā konstatētas biežāk nekā turīgāku iedzīvotāju vidū.

Tas pats attiecināms uz pārbaužu vai ārstēšanās neveikšanu nepieciešamības gadījumā – zemāku ienākumu gadījumā tās tiek veiktas retāk (nevar atļauties, pārāk tālu, pārāk ilga gaidīšana rindā utt.) nekā augstāku ienākumu gadījumā. Taču, ja iepriekšējos gados kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc netika saņemta veselības aprūpe, tika minēts, ka medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties, tad attiecībā uz pagājušo, 2021.gadu, pārliecinoši dominēja “citi iemesli”, kas, visticamāk, ir saistīti ir pašiem kovida ierobežojumiem.

Mēs, viena no Latvijas seniorus pārstāvošajām biedrībām, ļoti ceram, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji patiešām no lozungiem pāries pie reālas rīcības un veiks adekvātus soļus, lai strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no KVS mazinātu gan ar neatliekamu strauju rīcību, gan arī ar sistēmiskāk plānotiem soļiem nākamo gadu laikā. Aicinām arī citas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pievienoties un atbalstīt aicinājumus valdībai pievērst lielāku uzmanību kardiovaskulāro pacientu veselības uzlabošanai.