Roberts Otomers: Reformācijas 500 gadi Latvijā ^{Apriņķis.lv}

Reformācija Vācijā

Reformācijas aizsākumi meklējami Vācijā pirms 505 gadiem – 1517.g. 31.oktobrī, kur toreiz vēl nevienam nezināmais Dr.Mārtiņš Luters pielika 95 tēzes vērstas pret indulgenču (grēka atlaižu) tirdzniecību pie Vitenbergas Pils baznīcas durvīm un ar to aizsākās Reformācija. Bet kas šajā notikumā bija tik īpašs, ka 95 tēzes jau pēc 10 dienām varēja izlasīt Rīgā? Priekš tā laika, kad nebija ne lidmašīnu, ne mašīnu, tas ir fenomenāls ātrums.

Kad M.Luters sāka studēt teoloģiju, lai kļūtu par garīdznieku Romas katoļu baznīcā, viņš pirmo reizi sāka lasīt Bībeli. Jo vairāk Luters studēja Bībeli, jo vairāk viņš konstatēja cik liels ir kontrasts starp Romas katoļu baznīcu un to Baznīcu, kas ir aprakstīta Bībelē, ko Jēzus Kristus ir iedibinājis. Viens no Reformācijas galvenajiem saukļiem bija: Ad fontes (atpakaļ pie avotiem). Jēzus Kristus bija izveidojisun formējis ļoti labu Baznīcu šeit virs zemes, bet gadsimtu gaitā tā bija ļoti deformējusies. Un tagad bija nepieciešama Reformācija – atgriešanās pie tās sākotnējā veidola.

Lutera reformācijas mērķis nebija nošķelties no Romas katoļu Baznīcas vai radīt jaunu ticības novirzienu, bet gan atgriezt to pie Bībeles skaidrās mācības. Lutera reformācijas moto baznīcā varētu būt: to labo, kas ir, paturam, to slikto, kas laika gaitā ir deformējis baznīcu, to atmetam. Luters nekad nebija gribējis, ka viņa sekotāji sevi sauktu par luterāņiem, viņš gribēja, lai viņi sevi sauc par kristiešiem. Luterāņi tic Kristum, bet ciena Luteru un viņa paveikto! Šo apzīmējumu “luterāņi” sākotnēji kā palamu viņiem iedeva Romas katoļi, un vēlāk luterāņi sāka pat ar to lepoties, tā norādot, ka viņi nepieder šai nesakārtotajai Romas katoļu Baznīcai, bet gan ticības atjaunotajai, Luteriskajai Baznīcai.

Reformācijas lielākie sasniegumi:

1) Indulgenču izskaušana. Pirmā lietapretko M.Luters vērsās, bija indulgenču (grēka atlaižu) tirgošana tā laika Romas katoļu baznīcā. Luters, lasot Bībeli, saprata,ka indulgences ir pilnīgi pretrunā ar Bībeles mācību. Proti, ja jau grēku piedošanu var nopirkt par naudu, tad kāpēc būtu vajadzīgs ticēt Dievam, nākt uz baznīcu, izsūdzēt grēkus? 1517.g. Luters, pieliekot 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm, gribēja aicināt garīdzniekus un universitātes profesorus uz diskusiju, lai parādītu cik bezdievīga prakse ir indulgenču tirgošana un atgrieztu baznīcu pie sirds patiesas grēku nožēlas. Un laika gaitā tas viņam arī izdevās.

Viss sākas ar grēku atlaidām, bet Dievs Luteram caur svētajiem rakstiem atklāja veselu rindu ar lietām, kas Baznīcā laika gaitā bija deformējušās un ka tās būtu jāatgriež atpakaļ pie tā, kā Jēzus tās bija iedibinājis.

2) Evaņģēlija atgūšana. Lielākā diskusija reformācija laikā bija par to, kā cilvēks var nonākt debesu valstībā vai ar ticību uz Jēzu vai labajiem darbiem. Luters mācīja, ka vislielākā deformācijaRomas baznīcā bija notikusi ar atkāpšanos no Bībeles galvenās mācības, ka cilvēki var iemantot grēku piedošanu tikai ticībā uz Jēzu Kristu. Viņš sacīja: tā vietā baznīcā ir ienākusipagāniska mācība, ka debesu valstību var mantot ar labajiem darbiem. Kādas tam bija sekas?Cilvēki ātri vien saprata, ka neviens nav pilnīgs un nevar baušļus pilnībā piepildīt, un tāpēc gadsimtu laikā labo darbu mācība tika apaudzēta vēl ar daudz dažādām maldu mācībām: tiek izgudrota purgatorija jeb šķīstītava, gandarīšanas darbi, pāvesta labo darbu krātuve, svēto kults, svēto relikvijas, indulgences un vēl citas lietas, kas pāvestam ienesa krietnu naudas summu un padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Luters mudināja baznīcu atgriezties pie Jēzus mācītās skaidrās evaņģēlija mācības, ka grēku piedošana un mūžīgā dzīvība mantojama nevis ar labiem darbiem, bet gan ticībā uz Jēzu Kristus krusta nāvi. Kā lasām Bībelē: “Jo no žēlastības jūs esat glābti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” (Ef.2:8)  Tas pāvestam ļoti nepatika, jo stipri apdraudēja viņa ienākumus. Tāpēc pāvests 1520.gadā izslēdza Luteru no baznīcas, pasludināja viņu ārpus likuma un katrs ar viņu varēja darīt, ko vien grib.Tomēr Dievs bija kopā ar Luteru un viņu pasargāja no visiem viņa ienaidniekiem.

3) Garīdznieku laulības atgūšana.Piespiedu celibātu (laulību aizliegumu) visiem garīdzniekiem 11. gs. ieviesa pāvests Gregors VII, vienlaikus pieprasot amatu atstāt tiem garīdzniekiem, kuri apprecas un ar varu šķīrot arī visas esošās garīdznieku laulības. Tas tika darīts,lai pāvests varētu vieglāk garīdzniekus kontrolēt. Iedomājieties, līdz tam garīdznieki drīkstēja izvēlēties laulāties vai nē, bet tad pēkšņi visiem tas tiek aizliegts. Vēlāk jau 16.gs. Romā plaukst un zeļ speciāli bordeļi veidoti mūkiem un garīdzniekiem. Savukārt Luters to visu nosoda un par jaunu ceļ gaismā laulības svētību, norādīdams, ka lielākā daļa garīdzniecības Jēzus laikā bija precēta un ka Bībelē ir rakstīts, ka bīskapam ir jābūt vienas sievas vīram (1.Tim.3:2).

Pats Luters, rādīdams citiem piemēru, dodas laulībā 1525.g. ar bijušo mūķeni Katrīnu von Boru un šajā laulībā viņiem piedzimst 7 bērni un vēl viņi adoptē 11 māsu bērnus. Uz šo dienu visās kristīgās konfesijās pasaulē garīdznieki drīkst doties laulībā, izņemot Romas katoļu baznīcu.

4) Bībeles tulkojums vācu valodā. 1522. gadā Luters iztulko Jauno Derību vācu valodā, bet savukārt 1534.gadā Luters pabeidz tulkot arī Veco Derību vācu valodā un drīz vien seko Lutera Bībeles tulkojuma izdevums vācu valodā, lai Bībeli padarītu krietni pieejamāku visai vācu tautai.

5) Dievkalpojumi vācu valodā. Dievkalpojumi viduslaiku baznīcās notika tikai latīņu valodā, līdz ar to tas bija saprotams tikai augsti izglītotiem un bagātiem cilvēkiem. Luters sāk turēt dievkalpojumus dzimtajā vācu valodā, un cilvēki lielām masām sāk plūstuz baznīcu, kur Luters sprediķo, jo beidzot visa tauta var saprast, kas tur notiek. Vēlāk tam seko visa Vācija un arī citas Eiropas tautas, kas arī pāriet uz dievkalpojumiem vietējā valodā. Visas konfesijas laika gaitā pieņem šo modeli, tai skaitā arī Romas katoļu baznīca.

6) Garīgās un laicīgās varas nodalīšana. Viduslaikos pāvesti arvien vairāk un vairāk bija aizņemti ar laicīgām lietām. Viņiem bija sava zeme, sava armija, pastāvīga karošana. Un visas laicīgās rūpes pāvestam un bīskapiem novērsa skatu no garīgām lietām, tāpēc laika gaitā pāvesti bija ieviesuši tik daudzas bezdievīgas prakses, ka visas pat būtu grūti uzskaitīt. Luters mācīja visiem Jēzus sacītos vārdus: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mt.22:21) Luters mācīja, ka Dievs savu valdīšanu īsteno pasaulē gan caur garīgo, gan laicīgo valdīšanu, ka laicīgā valsts vara ir Dieva kreisā roka un Kristus baznīca ir Dieva labā roka, caur ko Dievs īsteno savus nodomus šai pasaulē.

7) Daudzu citu nepareizu prakšu korekcija. Vēl Luters laboja daudzas citas nepareizas prakses attiecībā uz mūku ordeņiem, svētbildēm, gavēņiem, baznīcas hierarhiju, īpašumiem un vēl daudz ko citu.

Reformācija Eiropā

Visas šīs uzskaitītās lietas šo 500 gadu laikā kopš aizsākās reformācija, ir nesušas savu iespaidu ne tikai uz luterāņu baznīcām, bet arī daudzām citu konfesiju baznīcām visā pasaulē, tai skaitā arī Romas katoļu baznīcu. Reformācija ietekmēja ne tikai baznīcas, bet arī kultūras, izglītības un zinātnes attīstību visā Eiropā un arī pasaulē. Reformācijas rezultātā visā Eiropā:

- tika likvidētas Romas katoļu Baznīcas reliģiskās izņēmuma tiesības,
- valsts un sabiedrība tika atbrīvota no baznīcas neierobežotās aizbildniecības,
- visas konfesijas sāka sludināt dzimtajās valodās,
- visas konfesijas atvēra skolas, arī katoļi,|
- uzlabojās izglītība un tās pieejamība dažādiem sociāliem slāņiem,
- universitātēs vairs nerunāja tikai latīniski (pasniedzēji vairs nebija tikai mūki),
- pieauga laicīgās varas loma un ietekme (valdnieki ieguva augstāko varu pār baznīcu savās zemēs, kā arī pārņēma daudzus baznīcas īpašumus),
- visā Eiropā sāka lasīt Bībeli, jo tā tika tulkota Eiropas tautu valodās,
- visā Eiropā tulkoja katehismus, lūgšanu grāmatas, dziesmu grāmatas, dievkalpojuma kārtības,
- visur, kur tika tulkota Bībele, attīstījās arī nacionālas valodas, rakstniecība un gramatika,
- sabiedrība sāka vairāk rūpēties par mazturīgajiem un slimajiem,
- mākslā ienāca arī laicīgi sižeti,
- mūzikā parādījās arī laicīgas dziesmas,
- nozīmīgāks kļuva katrs cilvēks – indivīds ar savām spējām un zināšanām,
- radās labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai, attīstījās ražošana un tirdzniecība.

Reformācija Latvijā

1517.g. M.Lutera 95 Vitenbergas tēzes jau pēc 10 dienām bija Rīgā!

1521.g. Andreas Knopkens (kas tiek uzskatīts par Rīgas un Latvijas reformatoru) kļūst par palīgmācītāju Rīgas Pētera baznīcā un tur sprediķoja evaņģēliskā garā.

1522.g. A.Knopkens noturējis disputu evaņģēlisko luterāņu un katoļticīgo starpā ar 24 tēzēm par attaisnošanu ticībā un ar uzbrukumu indulgencēm. Atzīmējot tieši šo notikumu, šogad tiek svinēti 500 gadi reformācijai Latvijā.

1524.g. A.Konpkens izdod komentāru par vēstuli Romiešiem (izdots 4 reizes)

1524.g. pie Jēkaba baznīcas nodibina pirmo latviešu draudzi. Silvestrs Tegetmeiers, otrais Rīgas reformators, tur sprediķojis jau 1522.g. novembrī.

1537.g. Jēkaba baznīcas otrais evaņģēliskais mācītājs Jānis Eks sastādija dievkalpojuma kārtības rokasgrāmatu latviešiem, kas izplatījās arī ārpus Rīgas.

1567.g. Kurzemes herzogs Gothards Ketlers pieņem lēmumu 70 vietās atjaunot un uzcelt jaunas luterāņu baznīcas, pastorātus, skolas un patversmes, tai skaitā arī pirmā Vecumnieku luterāņu baznīca, kas bija koka ēka ir viena no šīm 70 baznīcām.

1587.g. Mazais Katehisms iznāk latviešu valodā un Kurzemē tiek iespiesta pirmā dziesmu grāmata.

1689.g. Alūksnes baznīcas mācītājsE.Gliks iztulko Bībeli latviešu valodā. Pabeidzot tulkot Bībeli, Gliks pie Alūksnes mācītājmuižas iestāda 2 ozolus, vienu par godu Vecai Derībai un otru par godu Jaunai Derībai. 2016.g. luterāņu virsvaldes darbinieki savāca zīles no šiem abiem ozoliem un nodeva tos stādu audzētavai un šogad Glika ozolu stādi par godu Reformācijas 500 gadiem Latvijā tiek stādīti visā Latvijā, tai skaitā arī Vecumniekos, Vallē, Emburgā, Bārbelē un citur.

17.gs. Luteriskajā baznīca Latvijā bija daudz tādas draudzes, kur bija 20 vāciešu un 3000 latviešu draudzes locekļu un dievkalpojumi notika vācu valodā un tos vadīja vācu mācītājs.[1] Vidzemes zemnieku materiālais stāvoklis bija liels trūkums un nabadzība. Nekādas iespējas garīgai izaugsmei, klāt tam vēl nāk liela nabadzība, tautas grimšana dzeršanā, rupjībā un negodībā. Un vēl līdztekus šim visam latviešu tauta piedzīvoja ļoti necilvēcīgu apiešanos no vācu muižniekiem. Bieži vien tieši vācu muižkungi uzturēja latviešus žūpībā, uzturot krogus, kuros zemnieki atstāja savu sūri grūti nopelnīto naudu.[2]

Bet tad Reformācijas vēsts ietekmēti 18.gs./19.gs. Latviju sasniedza Brāļu draudzes. Brāļu draudžu pārstāvji atbraukuši no Vācijas un Čehijas mācījās latviešu valodu, lai varētu pasludināt evaņģēliju latviešu zemniekiem. Brāļu draudzes vadīja dievkalpojumus latviešu valodā un veidoja pirmās latviešu skolas. Brāļu draudzēs latvieši atrada sev stiprinājumu un drošību, kas rezultējās tautas atmodā, ka daudzviet Latvijā daudzi krogi bija jāslēdz ciet, jo ļaudis tur vairs negāja, bet bija baznīcās.

Mācītājs Roberts Feldmanis savā grāmatā “Latvijas baznīcas vēsture” raksta: Brāļu draudze bija atraisījusi latviešu cilvēkos garīgās patstāvības un rosmes, kam līdzi atmodās kāda ilgi nomākta īpašība latviešu dabā – iniciatīva un aktivitāte. Šī inertā masa, kura pakļāvīgi gāja smagajos vergu darbos, pacietīgi pacieta sitienus un baismīgos spīdzinājumus, kas daudzus noveda pat līdz nāvei, tagad šī masa bija ieguvusi spēju domāt, spriest, vērtēt, izrādīt iniciatīvu un aktivitāti.[3]

Brāļu draudžu darbības rezultātā 1743. gada Valmierā bija 700 atmodinātu latviešu dvēseļu, Straupē – 800, Liepājā – 800, Mārsnēnos – 400, pavisam kopā 2700.[4]

1817.g. Vidzemē bija 100 saiešanas nami ar 20-25 000 organizētu dalībnieku.[5] R.Feldmanis raksta: “Kad 19.gs. 30. un 40. gados radās vajadzība ievēlēt pagasta pārstāvjus, vecākus, tiesnešus, skolotājus, tad nereti izvēlējās Brāļu draudzes vadošās personas.”

1872.g. Rīgas Mārtiņa draudzē jau bija 22 000 locekļu, Pāvila – 22t., Jēzus dr. 19t., Lutera – 14t., Trīsvienībā - 12t., Ģertrūdes – 50t.[6] Salīdzinājumam: šobrīd lielākajā Latvijas draudzē ir tikai 4t. draudzes locekļu.

Brāļu draudžu radītā garīgā atmoda aizveda līdz tautas atmodai un Latvijas valsts dibināšanai 1918.g. Viens no apliecinājumiem tam, ka tā toreiz patiesi bija garīga atmoda, ir mūsu Latvijas valsts himna. Ne vienai citai no man zināmām valstīm, himna nesākas ar vārdiem “Dievs svētī”. Mūsu valsts himna patiesībā ir lūgšana, lai Dievs svētī mūsu zemi un valsti.

Un arī pie otrās Latvijas neatkarības atgūšanas 1990.gadā. Luterāņu baznīca un kristīgā ticība spēlēja milzīgu lomu, jo kur tad cilvēki bieži pulcējās, lai pretotos bezdievīgajai padomju varai, tas bija baznīcā, kur klausoties Jēzus vārdus, cilvēki guva pārliecību, ka caur bezvardarbīgo pretošanos, pēc Jēzus parauga, var gūt uzvaru pret naidīgo varu.

Kopsavilkums

Latviju reformācija sasniedza pirms 500 gadiem, kad par Pētera baznīcas mācītāju ieceļ A. Knopkenu pret domkapitula gribu.  Un drīz vien lielākā daļa Livonijas Baznīca – mācītāji un draudzes pārgāja luteriskajā ticībā. Reformācijas ietekmi mēs redzam arī līdz šai dienai pie mums. Un vēl šobaltdien Luteriskā Baznīca Latvijā ir un pastāv, kā lielākā Baznīca šajā zemē. Reformācija ietekmēja ne tikai baznīcas, bet arī kultūras, izglītības un zinātnes attīstību visā Eiropā un arī Latvijā. Visu to uzskaitīt, ko mums devusi reformācija būtu ļoti grūti, jo tās ieguvums un devums ir nenovērtējams!

Svinēsim reformāciju un mūsu Latvijas valsts dzimšanas dienu, dosimies uz tuvāko baznīcu un pateiksimies Dievam par visu to, ko Viņš mums dāvājis caur reformāciju un izlūgsimies Dieva svētībbu mūsu Latvijai arī nākamajiem gadiem.

[1] Roberts Feldmanis, "Latvijas Baznīcas Vēsture" (Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010), 284.
[2]Roberts Feldmanis, "Latvijas Baznīcas Vēsture" (Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010), 293.
[3]Feldmanis, 297-299.
[4]Feldmanis, 211.
[5] Feldmanis, 221.
[6] Feldmanis, 221.